Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām

Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. 

To paredz VARAM izstrādātie grozījumi likumā "Par piesārņojumu" un Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, ko šodien, 21. decembrī, apstiprināja Ministru kabinets (MK).

Kompensācijai paredzēti 77 894 000 eiro.

Piemērotais elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājums neietekmē atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem vai vakcinētajiem senioriem.

EM uzsver, ka šī risinājuma ietvaros netiek mainīti sistēmas pakalpojumu tarifi un netiek mazināti elektroenerģijas sistēmas operatora ieņēmumi par sniegto sistēmas pakalpojumu, bet maksājums par sistēmas lietotāju saņemtajiem pakalpojumiem noteiktajā laika periodā tiek vienādās daļās pārdalīts starp sistēmas lietotāju un valsti. Maksājuma samazinājums elektroenerģijas lietotājam ierosināts tādā apjomā, lai tas nodrošinātu plānoto ekonomisko efektu, kā arī ņemot vērā Igaunijas pieredzi līdzvērtīgā jautājumā.

Atbilstoši grozījumiem likumā visiem sistēmas operatoriem minētajā periodā ik mēnesi visiem saviem klientiem jāpiemēro kompensācija sistēmas pakalpojuma izmaksām (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem – elektroenerģijas galapatērētājiem. Savukārt sistēmas operatoriem līdz kārtējā mēneša 15. datumam būs jāsagatavo rēķins par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko valsts apmaksās līdz mēneša beigām. 

Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no atjaunojamiem energoresursiem Eiropas Savienībā veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo energoresursu elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi cenu kāpums ietekmēja visus elektroenerģijas ražošanas veidus, tam atspoguļojoties elektroenerģijas cenās. Viens no Eiropas Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.  

Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) ir Latvijas valsts budžeta programma, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.  

"Mēs rīkojamies, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem brīdī, kad straujais elektroenerģiju izmaksu kāpums rada finansiālu slogu un ietekmē ikvienu. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, lai iespējami izvairītos no šādām situācijām nākotnē," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

"Ir jāpaātrina Eiropas Zaļā kursa risinājumu ieviešana un klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, lai ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas. Tā, piemēram, šogad esam realizējuši ievērojamu atbalsta programmu pašvaldībām, un tās ietvaros piedāvāts arī finansējums pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumiem. Aicinu pašvaldības izmantot ministrijas sniegtās iespējas, jo atbalstu esam paredzējuši arī nākamgad. Tāpat mērķtiecīgi jāiegulda atjaunojamo energoresursu infrastruktūras, piemēram, vēja parku attīstībā, lai veicinātu mūsu enerģētisko neatkarību." 

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" vēl būs jāpieņem Saeimā.

Kā ziņots, novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.