Cik īstenībā maksājam par elektrību? Valdība muļļājas ar atbalstu par elektrības cenu sadārdzinājumu
Šī gada otrajā pusē straujais elektroenerģijas maksas pieaugums parādījis valdības nespēju racionāli reaģēt uz situāciju, brīžiem pat neloģiski putrojoties skaidrojumos par “atbalsta mehānismiem” – ar vienu roku no mūsu kabatām izķeksējot eiro žūksni, bet ar otru tajās kā labdarību atbāžot atpakaļ daudz mazāku summu. Jebkurā gadījumā valdība jeb politiķi ir vinnētāji, bet “latvietis parastais” zaudētājs.
Solot atbalstu un kompensāciju par straujo elektrības cenu pieaugumu, izskatās, ka lēmējvara mīcās kā vista pa pakulām, sapinoties skaidrojumu kalambūros.
Atbalsta mehānismu kalambūri
Kopš novembra vakcinētajiem senioriem no 60 gadiem uz pieciem mēnešiem pie pensijas pielikti 20 eiro. Gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija paziņoja, ka šis atbalsts ir kā pabalsts par energoresursu sadārdzinājumu. Bet tas jau tikai tāds populistisks paziņojums, jo Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā melns uz balta rakstīts, ka šī naudu senioriem piešķirta, lai “veicinātu personu vakcinēšanos pret Covid-19”. Neviena vārda par elektroenerģijas sadārdzinājumu. Un savā ziņā arī būtu valstiski neloģiski kompensāciju par kāda produkta sadārdzinājumu piešķirt tikai atkarībā no tā, kā tu izpildi vai neizpildi ārsta norādes (protams, šāda kompensācija varētu attiekties uz veselības aizsardzības pakalpojumiem vai medikamentiem, bet ne jau uz to, cik daudz lustru tu mājās dedzini).
Otrs atbalsta mehānisms daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti un maznodrošinātajām mājsaimniecībām jau ir daudz konkrētāks – no novembra par desmit eiro mazāks elektrības rēķins. Tāpat līdz aprīļa beigām valdība nolēmusi uz pusi samazināt elektrības sadales tarifu, kas varētu rēķinu samazināt no 10 līdz 20%.
Šie visi ir īstermiņa risinājumi un pēc būtības piešķir kompensācijai pakļautajiem iedzīvotājiem vienādu atbalsta summu, neatkarīgi no tā, cik katrs konkrētais cilvēks patērē elektrību, cik viņam par to jāmaksā un tamlīdzīgi. Viens no loģiskākajiem risinājumiem būtu samazināt elektrības PVN no 21%, piemēram, uz 5%. Bet valdība šo priekšlikumu noraidīja.
“Labie puiši” no valdības
Pēc būtības valdībai ir izdevīgs augstais elektrības nodoklis, jo to tā saņem budžetā (jo mazāks PVN, jo mazāki budžeta ieņēmumi). Skaitot ieņemto nodokļu naudu, tad valdība kādu daļu arī var atvēlēt kā pabalstu jeb kompensāciju “neapmierinātajai tautai” un parādīt sevi kā labos puišus.
Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre TV24 ēterā par to izteicies: “Valdība jau uz to pelna! Valdībai gribas no visiem naudu saņemt, un nevis, lai cilvēkiem jāmaksā mazāk. Viņiem gribas parādīt – re, kur es pensionāram personīgi pieņēmu lēmumu: še, tev, desmit, še, tev, divdesmit.
Pirms vēlēšanām savu vēlētāju priekšā visi grib izrādīties ar to, ka pieņem lēmumus iedzīvotāju labā: “Skatieties, cik mēs esam labi, cik mēs iedosim naudas!”
Ja PVN būs, tas ies budžetā. Viņi varēs algas palielināt. Un tad paņemt kādu daļiņu un iedot pensionāriem un visiem pārējiem. Mēs uztraucamies par to, ka mums rēķini lielāki, bet viņi priecājas par to, ka budžets būs lielāks”.
Cik dārga tad elektrība ir?
Konkrētos ciparos nevar pateikt, par cik katram pieaudzis elektrības rēķins. Vidējais gada rādītājs – 24% bieži vien ir maldīgs, jo daudziem par vienu kilovatstundu jāmaksā jau gadiem konstanta maksa (piemēram, 18 centi), bet citiem tā pāris mēnešu laikā uzlēkusi astronomiskos augstumos.
Lielākoties pašreiz fiksētā maksa par megavatstundu (1000 kilovatstundas) ir no 180 līdz 200 eiro, bet ir dienas, kad atsevišķās stundās biržas cenas pagājušajā mēnesī uzlēca pat līdz 1000 eiro par megavatstundu. Tas nozīme, ka tie kuri maksā pēc biržas cenas, nevis fiksēto līguma cenu, var maksāt pat divas reizes vairāk nekā kaimiņš. Jauns.lv skaidroja, cik būtu jāmaksā par elektrību pie dažādiem tirgotājiem, ja līgums būtu noslēgts decembra sākumā:
Elektrības cenas mājsaimniecībām mēnesī (decembra sākums; pieaugošā secībā):
Par 100 kW: “Win Baltic” biržas – 18,29; “Elementary” dinamiskais – 18,36; “Alexala” biržas – 18,38; “Tet” dinamiskais – 18,46; “Elektrum” dinamiskais – 18,53; “Enefit” dinamiskais – 19,96; “AJ Power” birža -20,37; “Tet” stabilais (48 mēnešiem) – 22,57; “Tet” stabilais (36 mēnešiem) – 22,64; “Enefit” fiksētais – 22,73; “Tet” stabilais (24 mēnešiem) – 22,96; “Elementary” stabilais – 22,96; “Tet” stabilais (12 mēnešiem) – 24.81; “Baltcom” standarta – 25,28; “Elektrum” ekonomiskais – 25,44; “AJ Power” – 25,97; “Elektrum” izdevīgais – 27,93; “Alexala” garantētā – 28,89; “Alexala” garantētā apjomīgiem patērētājiem – 30,07; “Alexala” universālais – 33,44 eiro.
Par 500 kW: “Win Baltic” biržas – 81,95; “Enefit” biržas – 82,31; “Elementary” dinamiskais – 82,31; “Alexala” biržas – 82,37; “AJ Power” birža -82,72; “Tet” dinamiskais – 82,79; “Elektrum” dinamiskais – 83,13; “Enefit” fiksētais – 96,17; “Tet” stabilais (48 mēnešiem) – 103,34; “Tet” stabilais (36 mēnešiem) – 103,70; “Tet” stabilais (24 mēnešiem) – 105,27; “Elementary” stabilais – 105,27; “Tet” stabilais (12 mēnešiem) – 114,53; “AJ Power” – 115,55; “Baltcom” standarta – 116,88; “Elektrum” ekonomiskais – 117,68; “Elektrum” izdevīgais – 118,14; “Alexala” garantētā apjomīgiem patērētājiem – 131,27; “Alexala” garantētā – 134,92; “Alexala” universālais – 157,67 eiro.
Par 1000 kW: “Enefit” dinamiskais – 160, 25 eiro; “AJ Power” birža – 160,66; “Win Baltic” biržas – 161,52; “Elementary” biržas – 162,24; “Alexala” biržas – 162,36; “Elektrum” dinamiskais – 162,97; “Tet” dinamiskais – 163,21; “Enefit” fiksētais – 187,97; “Tet” stabilais (48 mēnešiem)– 204,30; “Tet” stabilais (36 mēnešiem) – 205,03; “Tet” stabilais (24 mēnešiem) – 208,17; “Elementary” stabilais – 208, 17; “Tet” stabilais (12 mēnešiem) – 226,69; “AJ Power” stabilais – 227,52; “Elektrum” izdevīgais – 230,90; “Baltcom” standarta – 231,38; “Elektrum” ekonomiskais – 232,98; “Alexala” garantētā apjomīgiem patērētājiem – 257,76; “Alexala” garantētā – 267,46; “Alexala” universālais – 312, 97 eiro.
(avots: energija24.lv)
