Kur aiziet un ko redzēt: mākoņi Tallinas ielā, VEFā zied ziema, Tēvs Debesīs “Brīvībā”. Rīgas izstāžu ceļvedis
foto: Publicitātes foto
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos skatāma Antoņinas Paškēvičas apgleznoto trauku izstāde “Flora un fauna” (attēlā: Dekoratīvs šķīvis (Antoņinas Paškēvičas autorapgleznojums, 2020).
Kultūra

Kur aiziet un ko redzēt: mākoņi Tallinas ielā, VEFā zied ziema, Tēvs Debesīs “Brīvībā”. Rīgas izstāžu ceļvedis

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Laikā starp Ziemassvētkiem un gadu mijas svinībām atslodzi piedāvā pastaiga pa Rīgas izstāžu telpām. Un ne vienmēr jāieiet telpās zem jumta, var baudīt arī ar ziemas zābakiem un jakām mugurā. Tā Tallinas ielas kvartālā varam ieraudzīt pārsteidzošos Mākoņus, bet Vecrīgā, Konventa sētā, košo porcelāna floru un faunu.

Kur aiziet un ko redzēt: mākoņi Tallinas ielā, VEF...

Savukārt dabas varenību pilsētas mūros varam izbaudīt Ilses Krūkles “Ziedošajā ziemā” VEF Kultūras pilī un Jāņa Ziņģīša gleznu izstādē galerijā “Jēkabs”. Diemžēl ar Ances Vilnītes izstādi “Dievs Tēvs Debesīs” darbību izbeidz Katrīnas Neiburgas kūrētās mākslas telpas “Brīvība” galerija. Ja tur vēl nav iespēts pabūt, tad varam tur paspēt uzzināt, kas tad tas par Dievu Tēvu tur Debesīs ir.

foto: Publicitātes foto
Līdz nākamā gada 30. janvārim VEF Kultūras pilī skatāma Ilses Krūkles gleznu personālizstāde “Ziedošā ziema”.
Līdz nākamā gada 30. janvārim VEF Kultūras pilī skatāma Ilses Krūkles gleznu personālizstāde “Ziedošā ziema”.

* VEF Kultūras pils (Ropažu ielā 2, Rīgā) Izstāžu zālēs un abos vestibila stāvos līdz nākamā gada 30. janvārim skatāma Ilses Krūkles gleznu personālizstāde “Ziedošā ziema”. Lai gan māksliniece sevi pārliecinoši pierādījusi ziedu gleznošanā, šajā izstādē ir iespēja aplūkot arī citus mākslinieces darbus. Var teikt, ka izstādē apkopots labākais, košākais un “garšīgākais” no pēdējos piecos gados paveiktā.

“Šo izstādi esmu gaidījusi un tai gatavojusies vairāk nekā divus gadus, jo sākotnēji tai bija jānotiek 2020. gada decembrī – kā ekskluzīvā tipogrāfijas “Veiters” kalendāra atklāšanas pasākumam, bet Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ izstādes vietā mums bija mājsēde”, stāsta Ilse Krūkle. “Laiks gāja, radās arī jaunas gleznas (piebildei – 2021. gada kalendārs tika iespiests jau 2020. gada vasarā), un nu mums kalendāra atklāšanas vietā ir daudz, daudz vairāk. VEF Kultūras pilī ir tik plašas un greznas telpas! Tad kādēļ lai tās visas nepiepildītu ar ziediem!”

Stāstot par savām sajūtām saistībā ar izstādi, Ilse Krūkle saka: “Es mēģinu ļaut maniem darbiem kontrastēt ar ikdienas sajūtām, kas paliek pēc avīzes izlasīšanas vai dienas ziņu noskatīšanās. Kamēr vien manas gleznas izsauc pozitīvas sajūtas, es esmu uz īstā ceļa”. Sīkāk internetā: www.vefkp.lv.

Jānis Ziņgītis. “Ainava ar slēpotāju” (audekls/eļļa, 60x80 cm).

Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs”

Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde, kurā eksponētas mākslinieka pēdējā gada laikā tapušas gleznas - dabasskati un ...

* Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz nākamā gada 22. janvārim aplūkojama Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde, kurā eksponētas mākslinieka pēdējā gada laikā tapušas gleznas - dabasskati un pilsētainavas dažādos gadalaikos.

Glezniecībā jautājums, kā notvert netveramo ar otas un krāsas palīdzību vienmēr ir bijis aktuāls. Atbildi uz šo jautājumu savā mākslā meklē arī Jānis Ziņģītis. Kā gleznā mēģināt attēlot īstenību, kas ir nepārtrauktā kustībā un attīstībā? “Tas nav iespējams. Bet var mēģināt,” saka pats mākslinieks.

Jānis Ziņģītis (dz. 1973) ir viens no nedaudziem latviešu mūsdienu māksliniekiem, kurš ir uzticīgs reālisma žanram un izkopis to līdz pilnībai. Viņa darbos realitāte atklājas meistarīgā sajūtu tvērumā - saules apspīdētas kraukšķīga sniega kupenas dziļi mežā, vai dzintara krāsas ūdens Baltijas jūras piekrastē, rīta migla un zelta stunda vakarā. Ziņģīša mākslu caurvij dažādu gadalaiku nokrāsas un izteikts atmosfēriskums. Viņš ir arī viens no retajiem reālisma pārstāvjiem, kas gleznās pievēršas kustībai - gleznojot lidojošus putnus mākslinieks ir notvēris plīvojošu spārnu kustības ar teju fotogrāfisku precizitāti.

Gleznotājs un pedagogs Jānis Ziņģītis ir apguvis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un papildinājis zināšanas Dienvidmenas universitātē (Portlandē, ASV). Desmit gadus - no 2006. līdz 2016. gadam viņš bija Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors, bet pēc tam - Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors. Jāņa Ziņģīša darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, Norvēģijā, Polijā un Vācijā. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

foto: Publicitātes foto
Ar Ances Vilnītes izstādi “Dievs Tēvs Debesīs” savu pastāvēšanu noslēdz mākslinieces Kristīnes Neiburgas kūrētās mākslas telpas “Brīvība” galerijas izstādes. 
Ar Ances Vilnītes izstādi “Dievs Tēvs Debesīs” savu pastāvēšanu noslēdz mākslinieces Kristīnes Neiburgas kūrētās mākslas telpas “Brīvība” galerijas izstādes. 

* Ar Ances Vilnītes izstādi “Dievs Tēvs Debesīs” darbību noslēdz tikai dažus mēnešus pastāvējusī mākslinieces Katrīnas Neiburgas kūrētās mākslas telpa “Brīvība” galerija (Brīvības ielā 40, Rīgā). Ances Vilnītes izstādi tur varēs aplūkot līdz nākamā gada 8. janvārim. Viņa ir viena no spilgtākajām jaunās paaudzes māksliniecēm, kas šobrīd studē Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniece ir pamanīta gan ar dažādiem tēlniecības darbiem, gan fotogrāfijām, gan performancēm.

Ance Vilnīte par izstādi “Brīvība” stāsta: “Mans tētis teica, ka viņa tēvs viņam ir kā Dievs. Viņš tā teica, jo opītis patiešām bija neticami gaišs cilvēks, bet es domāju, ka daudziem tēvi ir līdzīgi ierastajam Dieva priekšstatam, jo tie nav īsti fiziski klātesoši. Un tomēr dziļi sirdī ļoti gribas ticēt, ka kaut kur ir tāds Dievs Tēvs debesīs, kas Tevi ļoti mīl. Reiz mans tētis laboja terasi un piedzēries no visas sirds raudāja, ka gribētu visu pasauli salāpīt, bet nevar visiem palīdzēt. Pēc tam noraudājies darba drēbēs aizmiga pie māsas gultas. Es domāju, ka Dievs nav kaut kur, bet tepat cilvēkos, un cilvēcība ir mūsu debesis. Un manā tētī bija ļoti daudz Dieva. It kā visu mūžu var pēc kaut kā ilgoties, bet varbūt viss, kam jābūt, jau ir. Vajag vienkārši redzēt”. Sīkāk internetā: www.facebook.com/ance.vilnite.

foto: Anna Hafizova/publicitātes foto
Tallinas ielas kvartālā skatāma mākoņu mākslinieka Pāvela Hafizova ielas galerija “AIR”.
Tallinas ielas kvartālā skatāma mākoņu mākslinieka Pāvela Hafizova ielas galerija “AIR”.

* Tallinas ielas kvartāla (Tallinas un Miera ielas krustojuma rajonā, Rīgā) radošajā gaisotnē savu mājvietu uz 12 mēnešiem – līdz nākamā gada rudenim ir atradusi mākslinieka Pāvela Hafizova mākslas darbu ielas galerija “AIR”. Šī street art projekta ideja iesākās septembrī un uz Tallinas ielas kvartāla ēkas sienas katru mēnesi tiek eksponēts arvien jauns mākslas darbs par mākoņu tematiku. 

Māksliniekam pieder 15 kvadrātmetri no ēkas sienas uz šī projekta norises laiku un katru mēnesi tur tiek izstādīts jauns, sajūtas raisošs, gaisīgs mākslas darbs. Katrs darbs veidots tā, lai nepakļautos laikapstākļu nelabvēlīgajai ietekmei un ir apskatāms katru dienu. Mākslinieks norāda, ka pandēmijas laiks ir bijis izaicinošs un pārdomu pilns kā savu stāstu nodot skatītajam, laikā, kad valstī esošo ierobežojumu dēļ bija periodi, kad apmeklēt izstādes iekštelpās bija liegts. Kā atbilde uz to ir nākusi veiksmīga sadarbība ar Tallinas ielas kvartālu, par ko Pāvels Hafizovs ir īpaši gandarīts.

“Es, kā mākslinieks, cenšos iepazīt Mākoņus un iemācīties to valodu kopš 2015. gada. Man ir sajūta, ka iedziļinoties un atklājot no jauna vienu un to pašu vielu, es redzu likumsakarības arī citās dzīves jomās. It kā šīs pasaules daļas ir veidotas pēc viena un tā paša principa un, saprotot vienu daļiņu, tiek atklāts arī citu sastāvdaļu noslēpums. Pa šiem gadiem, kopš cenšos iedraudzēties ar Mākoņiem caur mākslu, ne brīdi neesmu bijis garlaikots vai jutis kārdinājumu gleznot ko citu. Es tikai atklāju jaunus un jaunus līmeņus Mākoņos un sevī,” saka mākslinieks.

Mākoņu tēma ir aktuāla neatkarīgi no gadalaika. Tiem ir sava dzīve un domāšana. Lai izprastu mākoņu nianses, Pāvels Hafizovs tos pēta dabā, fotogrāfijās un video materiālos, tomēr visi gleznās redzamie mākoņi ir fantāzijas objekti, kas tapuši studijā. Sīkāk internetā: www.tallinasielaskvartals.lv.

foto: Publicitātes foto
Antoņinas Paškevičas apgleznojums: Servīze. Forma “Sigulda” (dizaina autors - Ēriks Ellers, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 20. gadsimta septiņdesmitie gadi, apgleznojuma autordarbs – 2020).
Antoņinas Paškevičas apgleznojums: Servīze. Forma “Sigulda” (dizaina autors - Ēriks Ellers, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 20. gadsimta septiņdesmitie gadi, apgleznojuma autordarbs – 2020).

* Savukārt Rīgas Porcelāna muzeja (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) skatlogos līdz nākamā gada 30. janvārim skatāma mākslinieces Antoņinas Paškēvičas darbu ekspozīcija “Flora un fauna”. Muzeja skatlogos ir apkopoti Antoņinas Paškēvičas pēdējo trīs gadu laikā tapušie mākslas darbi: apgleznoti šķīvji, vāzes, kašpo un citi priekšmeti, kuru formas ir radījusi pati autore.

Flora un fauna, līdzās antīkajām tēmām un mitoloģiskiem sižetiem, māksliniecei ir bijusi iemīļota jau sen. Viņu iedvesmo dabas formu dažādība, kam par godu rada oriģinālus priekšmetus un smalki izstrādātus apgleznojumus. Antoņina Paškēviča aicina skatītāju iegrimt dabas pasaulē – tuvplānā aplūkot vardes, sienāžus, zivis, ķirzakas, putnus un meža zvērus, zāles stiebrus pļavā, dīķa ūdeni un rasas pilienus; sajust dabas plašumu, gaismu un atmosfēru. Māksliniecei piemīt oriģināla apgleznošanas maniere un tehnika. Tajā viņa apvieno meistarīgu virsmas dekorējumu ar glazūras un porcelāna pastas reljefiem un virsglazūras apgleznojumu ar pigmentiem, lustrām un cēlmetāliem, kas gleznojumam piešķir īpašu spožumu un attēlotajam sižetam – svinīgu krāšņumu.

Izstādē redzamajos mākslas darbos apgleznojumi veikti ne vien uz Antoņinas Paškēvičas radītām oriģinālformām, bet arīdzan uz Rīgas Porcelāna rūpnīcas traukiem – šķīvjiem, servīzēm – tādējādi veidojot pārnesi starp šodienu un pagātni. Kā nekā – Antoņina Paškēviča ir bijusi viena no vadošajām autorēm Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā no 1978. līdz 1994. gadam. Ražotnē viņas uzdevums bija izstrādāt dekoru metus rūpnieciski ražotās produkcijas rotāšanai. Taču Maskavas Tehnoloģiskajā institūtā iegūtā izglītība bija saistīta ar mazo formu tēlniecību, un visai drīz, kolēģu iedvesmota, Antoņina Paškēviča pievērsās arī formveidei – sāka no porcelāna radīt pati savus, orģinālas formas traukus, priekšmetus un to komplektus.

“Flora un fauna” ir Antoņinas Paškēvičas otrā personālizstāde, kas norisinās Rīgas Porcelāna muzejā. 2014. gadā muzejā notika viņas darbu skate “Mīlu Rīgu”. Tajā māksliniece, izmantojot dažādus galvaspilsētas simbolus, apliecināja savu piederības sajūtu Latvijas galvaspilsētai, kurā aizvadīta mūža lielākā daļa. Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.