Kas mūs veido tādus, kādi esam? Igauņu ekstravagance Latvijas Nacionālajā teātrī
Jau nospēlētas vairākas izrādes “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” un sagaidītas pirmās atsauksmes. Skatītāji raksta: “Izrāde aktuāla visos laikos – par to, kā mums šķiet, ka visur citur viss ir labāks; par to, kā dažreiz turamies pie senām paražām, lai gan tās tiešām būtu laiks mainīt, vai arī atmetam, lai gan būtu vērts paturēt.” Vai cits komentārs: “Ļoti baudāma izrāde – gan skatuves noformējuma, gan satura ziņā. Jā, šī skumjā nots par pēdējo igauni (vai latvieti?), izskanot brīnišķīgam humoram, vietām arī sarkasmam.”
Šķiet, režisora paša izvirzītie izaicinājumi ir pārvarēti. Scenogrāfiju, mūziku, gaismas un kostīmu valodu latviešu skatītāji ir nolasījuši. Ziemeļu kaimiņvalsts režisors Ivars Pellu komentē: “Pirmā robeža, kas šajā darbā bija jānojauc, ir valodas robeža. Un otra ir scenogrāfijas izteiksme, jo būs elementi, kas ir vissenākie, kādi teātrī jebkad bijuši. Kulises un detaļas, kas kustas augšup un lejup. Mans uzdevums ir izdomāt un atrisināt, kā ar šādiem ļoti senatnīgiem teātra elementiem izstāstīt ļoti mūsdienīgu stāstu.”
Apmeklētāji Nacionālā teātra izrādes "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" pirmizrādē
Vakar, 9. decembrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Izrādes darbība notiek viduslaiku Igaunijā, kur viena sabiedrības daļa dzīvo ...
Ivaru Pellu Latvijas Nacionālā teātra komanda noskatīja Baltijas Drāmas forumā pirms trim gadiem. Kad bija zināms, ka Pellu šeit veidos izrādi, režisors vairākkārt brauca uz Rīgu, vēroja aktieru darbu un izvēlējās piemērotākos māksliniekus galvenajām lomām. Igaunijā Pellu teātra balvas saņem par teju ikkatru savu iestudējumu.
Savukārt literārā darba autors Adruss Kivirehks ir saņēmis literatūras balvas Latvijā – rakstniekam piešķirtas divas Jāņa Baltvilka balvas par viņa darbiem bērniem, bet pirms desmit gadiem romāna “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” tulkojums saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Arī aktieris Voldemārs Šoriņš par Kivirehka romānu ir sajūsmā: “Es izlasīju grāmatu. Nu, grāmata – tas ir kaut kas, tas ir šedevrs, tiešām! Dramatizējums nav tas pats, kas grāmata, un tur slēpjas tā lielā grūtība – kā to domu, kas ir romānā, pārcelt uz skatuves. Vai tas ir iespējams, vai vajag, un varbūt caur dramatizējumu mēs kaut ko citu varam pateikt. Bet es domāju, ka principā nekas nesaprotams nav. Tā ir tā mūžīgā maiņa cilvēka attīstībā, cilvēku sabiedrības attīstībā. Kā veco nomaina jaunais. Vecos režisorus nomaina jaunie, vecos aktierus nomaina jaunie, veco teātri nomaina jaunais.”
Dramatizējumu speciāli šai izrādei no romāna oriģinālvalodā veidojis režisors.
Viena loma izrādē ir tikai vienam no desmit iesaistītajiem aktierim, pārējiem – no diviem līdz pat četriem tēliem. Iestudējums skatāms no 9. decembra Nacionālā teātra Lielajā zālē.
Izrādes režisora un aktieru komentāri par igauņu un latviešu kopdarbu – pievienotajā video.
