Skandāls Latvijas mākslas tirgū, kas visus iztramdīja: Zuzānu kolekcijas lielizpārdošana “Zandele”

Līdz šim Jāni Zuzānu mākslas eksperti un mākslinieki lielīja par viņa nesavtību un mecenātismu, rīkojot izstādes, dibinot mākslas centru “Zuzeum”, iedibinot Purvīša balvu, kā arī atbalstot mākslas grāmatu un albumu izdošanu. Bet tagad daudzi viņu lamā no panckām ārā par to, ka viņš pirms Ziemassvētkiem noorganizējis lētu mākslas darbu andeli “Zandele”.

Patiesībā viens objektīvs viedoklis par “Zandeli” nevar būt, jo lielākā vai mazākā mērā visi ar Latvijas mākslas pasauli saistītie kaut kādā mērā ir vienoti arī ar Zuzānu. Daudzu darbus viņš pircis, atbalstījis viņu darbību – rīkojot izstādes un izdodot mākslas albumus, piešķirot prēmijas un balvas. Citi, kuriem nav bijusi tā laime pasmelties no Zuzāna “bļodas”, atkal uz viņu ir nikni.

Mākslinieki, kuri savus darbus uzskata par ģenialitātes kalngalu, ir neapmierināti, ka “Zandelē” viņu darbus piedāvājot par smieklīgi zemu cenu. Savukārt kapitālisma likums ir “nežēlīgs” – savu kolekciju esmu pircis par savu naudu un varu ar to darīt, ko gribu – turēt pagultē, izstādīt muzejā vai atkalpārdot!

“Tādu gājienu pat domādams neizdomāsi”

Izsoļu nama/galerijas “Jēkabs” īpašnieks Jānis Piesis Jauns.lv “Zandeli” vērtēja: “Tādu gājienu kā ar “Zandeli” pat domādams neizdomāsi! It kā visi pret to, bet viss nostrādāja labāk nekā varēja iedomāties. Ja pirms tam viss bija diezgan kluss un par “Zandeli” nebija nekāda lielā interese, tad pēc šī tā saucamā skandāla viss strādā ideāli. Tas tā no tehniskās puses…

Zuzāns mākslas pasauli jeb tirgu ne jau devalvē, bet nu ir parādījusies konkurence. Šis viņa gājiens apgrūtina pārējo darbību un dzīvi. Visi aizskrien uz “Zandeli”, bet mēs, tie citi, savā ziņā sēžam kasīdami vēderus. Pilnībā gan tas tā, protams, nav, jo katram taču ir savi klienti un atlases kritēriji.

Šis Zuzāna gājiens mākslas tirgu iekustinājis, licis cilvēkiem par to runāt, atcerēties to, ka mākslu var arī nopirkt, atnest mājās un tas nav nemaz tik dārgi. Tas varētu būt tā kā tāds “bulsteris” (stiprinājums) mākslas tirgum kopumā, vismaz interese par to nu ir radīta, situācija ir iztramdīta.

Runājot par “Zandeles” cenām, – tām jābūt interesantām. Māksliniekiem vienmēr liksies, ka viņu darbi tiek pārdoti par lētu. Viņi vienmēr ir greizsirdīgi uz to, ka viņu darbi otrreizējā tirgū ir lētāki, nekā pie viņiem. Ja mākslinieki ceļ trobeli, ka var pārdot dārgāk, tad neviens jau viņus nekavē aiziet uz “Zandeli”, nopirkt savu darbu atpakaļ un to tirgot dārgāk. Bet tā problēma jau ir tāda, ka viņi šo darbu par šādu cenu paši nespēj pārdot.

Pats “Zuzeum” muzejs vairāk jau izstādes rīko, bet “Zandelē” tiek pārdoti darbi, kas “Zuzeum” vai Zuzāna privātajai kolekcijai īsti vairs nav vajadzīgi – kas neiekļaujas viņu kontekstā. Viņi jau daudz ko sapirkušies, kas ne vienmēr vajadzīgs. Tas ir tāpat kā aiziet uz “Rimi”, sapirkties un, atnākot mājās, krāmējot iepirkumu maisu, šausmināties: “Priekš kam es šito nopirku, man taču vajadzēja pavisam kaut ko citu!”

Viņiem “Zandele” ir laba izdevība atbrīvoties no tā bez kā var iztikt. Jo šo mākslas priekšmetu uzglabāšana un uzturēšana taču arī prasa darbu un līdzekļus. Un jāatbrīvojas no tās daļas, ko nekad neplāno iekļaut pamatkolekcijā vai kaut kad izstādīt. Tā var atgriezt daļu naudas, lai varētu darīt un pirkt kaut ko citu”.

“Visas cenas vienā lielā čupā”

Par “Zandelē” npērkamo mākslas darbu cenām un vispār par mākslas cenām Latvijā Jānis Piesis saka:

"Katrs mākslas darbs savā ziņā ir unikāls – un pie viena tu nevari nopirkt to, ko pie otra, un otrādi. Katram mākslā ir savi klienti, nav gluži tā, ka tagad visi pārējie mākslas tirgotāji sēž vēderus kasīdami.

Agrāk bija Mākslas akadēmijas “Jarmarka”, kur cilvēki iepirkās “strīpām” vien. Un mēs gaidījām, ka kāds par cenu, ko par savu darbu pieprasa kāds students, atnāks un nopirks kādu labu vecmeistaru. Tās cenas jau ir diezgan samērojamas.

"Zandele" mākslas centrā "Zuzeum":

Latvijai diezgan raksturīgi ir tas, ka visas tās cenas ir vienā čupā – tu par vienu un to pašu naudu (500-1000 eiro) vari piedāvāt gan stipri apšaubāmas kvalitātes jaunā darboņa gleznojumu, gan Jāni Pauļuku. Pie mums visa tā mākslas stalaža, kurai jābūt no grīdas līdz griestiem, ir nogāzta uz zemes, kur viss ir vienā čupā. Kuram paveicas no tās čupas izvilkt kaut ko vērtīgāku, tas par cenu, kāda tiek pieprasīta par Līvu laukumā tirgotajiem suvenīriem, var dabūt tāda autora, kas ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā, darbu.

Un “Zandele” šī skandāla dēļ pievērsa uzmanību mākslas tirgum, viss aizgāja un viss notikās…!”

Mulsumu rada popkultūras līmenis

Izstāžu apvienības “Arkādija” projektu vadītājs, galerists Mārtiņš Eglītis par daļu Zuzāna kolekcijas izpārdošanu saka: “Ja šo Zuzāna kolekciju grib prezentēt kā nopietnu pretenziju uz muzeju, tad šāda izpārdošana nav normāla muzeja prakse. Jo tur ir samērā retu mākslinieku darbi, un tas ir pārsteidzoši. Tas neliecina par labu kolekcijas apsaimniekošanu. Bet jāņem vērā, ka jebkuram muzejam ir gan pamatkolekcija, gan palīgkolekcija, un tajā var uzkrāties darbi, kas kļūst lieki vai ir ļoti līdzīga rakstura darbi. Bet tas liecina par nepārdomāti veiktu iepirkumu”.

Lielo muzeju pārstāvji izsaka neizpratni par savdabīgo mākslas tirgu, kurā tiek pārdoti aptuveni tūkstotis glezniecības un grafikas darbu, plakātu, zīmējumu, medaļu un porcelāna priekšmetu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzskata, ka Zuzāna kolekcijas attīrīšanai izvēlētais komunikācijas veids, rīkojot “Zandeli”, “ir problēma”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku mulsina “Zandeles” komerciālais raksturs, kas esot mākslas nivelēšana un pielīdzināšana popkultūrai. Tomēr tai pašā laika viņa uzsver, ka privātkolekcijai ir jābūt “dzīvai”, jo var mainīties kolekcionāra gaume un privātkolekcijas “ceļo”. Savukārt mākslas stacijas “Dubulti” kuratorei Ingai Štelmanei “Zandeles” sakarā bija jāpiedzīvo vilšanās, jo nu māksla nolikta “universālveikala līmenī”.

Pats Jānis Zuzāns lēmumu par “Zandeli” skaidrojis: “Kolekcija ir mainīgs lielums. Kaut kas kaut kādā laika posmā zaudē interesi, vairs neiekļaujas kolekcijas kopējā veidojumā, varbūt kāds mākslinieks ir pārtraucis savu aktīvo darbību. Kolekcija var iztikt bez šiem darbiem. Ja nepārdos, liks atpakaļ kolekcijā”. Zuzāns teic, ka “Zandelē” nav viņa kolekcijas A klases darbi. Tomēr – starp pārdošanai nolemtajiem darbiem atrodami Jāņa Pauļuka, Džemmas Skulmes, Rituma Ivanova, Kaspara Zariņa darbi.