Gastronomiskais detektīvs valsts “visgaršīgākajā” novadā turpinās: meklē Valmieras puses ēdienu un dzērienu receptes

Jauns.lv ne vienu reizi vien, sadarbojoties ar vietējo pašvaldības darbinieci un kulināri Gunu Ķiberi, publicējis aizraujošus gastronomiskus detektīvstāstus par slaveniem novada gardumiem – Rūjienas un Valmieras salātiem, kā arī atspirdzinošo dzērienu “Rūjas veldze”. Tomēr, kā izrādās, ne visi Valmieras novada gardumi ir atklāti. Tādēļ tiek meklētas piemirstas, bet savulaik popularitāti iemantojušas receptes.

Valmieras novada dižais kulinārais mantojums

Valmieras novads var lepoties ar savu kulināro mantojumu - daudziem ēdieniem un dzērieniem, kuriem doti apkārtnes vietvārdu nosaukumi: Valmiera, Rūjiena, Rūja, Strenči, Salaca, Gauja, Burtnieki, Matīši, Jauns.lv stāsta Valmieras novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

“Domāju, ka Latvijā nav otrs tāds novads, kur ēdieni un dzērieni tik bieži nosaukti kādas vietas vārdā,” saka Guna Ķibere, kuras aizraušanās tagad pētīt, kādi vēl ēdieni un dzērieni nosaukti novada vietvārdos.

“Burtnieku zandarts, Matīšu mednieciņi, Rūjas salāti, Rūjas veldze, Rūjas veltnīši, Rūjienas romšteks, Strenču veltnīši, Rūjienas salāti, sacepums “Gauja”, torte “Rūjas krasts”, torte “Salaca”, kokteilis “Valmiera”, Valmieras salāti – tie nebūt nav visi ēdieni un dzērieni, kas nosaukti Valmieras novada vietvārdos. Turklāt arī tagad tam seko lielisks papildinājums, piemēram, Rūjienas saldējums, Naukšēnu kvass, Valmieras minerālūdens, Kokmuižas alus, Valmiermuižas alus un citi.  

Patērētāju biedrības arhīvs

Tam, ka receptes ir arhīvā, mums jāpateicas Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības valdes protokoliem, kur ir ne tikai apstiprināti tajos laikos jaunu ēdienu un dzērienu nosaukumi, bet ir pievienotas arī receptes un tehnoloģiskās kartes.

Piemēram, 1969. gada 13. jūnijā Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības valdes un rajona kulinārās Padomes lēmuma protokolā Nr. 12 rakstīts: “Lai uzlabotu apkalpošanas kultūru un palielinātu ēdienu sortimentu rajonā, no 1969. gada 28. februāra tika izsludināts sabiedriskās ēdināšanas darbinieku konkurss, kurā piedalījās visi rajona sabiedriskās ēdināšanas darbinieki. Noslēdzot šo konkursu, Kulinārijas padome konstatē, ka ir izstrādātas interesantas receptūras, izgatavoti ļoti garšīgi un savdabīgi ēdieni un dzērieni, un lūdz valdi apstiprināt zemāk uzrādītās pavāru izstrādātās receptūras un to tehnoloģisko procesu”. Tajā starpā ir arī Rūjienas romšteks, Rūjas veldze, Valmieras salāti, “Gaujas” veltnis un citi.

Tā katru gadu pavāriem un konditoriem regulāri tika dots uzdevums izdomāt jaunas receptes un ieviest tās piedāvājumā. Jo vairāk pētu, jo vairāk pārliecinos, cik izdomas bagāti bija mūsu pavāri un konditori. Produktu klāsts toreiz nebija plašā izvēlē, bet cik daudz jaunu recepšu izdomāts! Mēs pamatoti varam lepoties ar saviem konditoriem un pavāriem, kuri tolaik (padomju laikā – red.) strādāja sabiedriskajā ēdināšanā,” atklāj Ķibere.

Toreizējais Valmieras rajons izcēlās ar augstvērtīgām, iedzīvotāju iemīļotām un skaitliski daudzveidīgām receptēm. “Manuprāt, ēdieni, kas nosaukti mums tuvu un zināmu vietu vārdos, kurus radījuši mūsu vietējie pavāri un konditori, ir īpaši. Tas ir lepošanās vērts, tas ir mūsu kulinārais mantojums, kas noteikti jāsaglabā, par to jāstāsta, tas jāturpina. Šiem ēdieniem un dzērieniem jāturpina savs ceļš mūsu virtuvēs, jābūt uz mūsu viesību galdiem, ar tiem jālepojas un jāpiedāvā mūsu viesiem,” pārliecināta novada kulinārā mantojuma apzinātāja.

Recepšu īpašie stāsti

Jautāta, vai ēdiens ir kaut ko aizguvis no konkrētā nosaukuma, Guna Ķibere stāsta, ka līdzības noteikti ir saskatāmas. “Piemēram, torte “Salaca” sastāv no trim  smilšu mīklas kārtām – gluži kā Salacas smilšakmens krasti. Turklāt receptēs ieteikts torti rotāt ar Mazsalacas ģerboņa atainojumu. Domāju, ka tas ir gods pilsētai un ar to jālepojas, jo tas nav ierasti – redzēt ģerboni uz tortes”.

Kāds ēdiens piestāvētu Valmieras novadam? Guna Ķibere saka, noteikti tie ir ēdieni, kuri gatavoti no vietējiem produktiem: “Vēl nāk prātā mūsu lielais Burtnieku ezers novada pašā centrā. Tāpēc tie varētu būt dažādu zivju ēdieni, kas papildināti ar labumiem no mūsu dārziem un meža veltēm. Mūsu novadā ir labvēlīgi apstākļi graudaugu augšanai, un mūsu novadu izsenis dēvē arī par Ziemeļlatvijas maizes klēti, tāpēc tie varētu būt arī graudaugu ēdieni – maize un dažādas putras. Šī ir ļoti interesanta un attīstāma tēma. Man ļoti patīk ieskatīties dažādu laiku recepšu grāmatās un žurnālos, skatīties ēst gatavošanas raidījumus un tajos arī piedalīties. Varu secināt, ka ēst gatavošana aizvien bijusi aktuāla un ļoti radoša nodarbe gan mūsu senčiem, gan arī tagad. Vēl secinu, ka latvieši visos laikos bijuši taupīgi un vienmēr izdomājuši, ko pagatavos no produktiem, kas palikuši pāri – sakaltēs, sarīvēs, pievienos, sajauks, tā radot jaunus kārtojumus, sautējumus, sacepumus un pat saldos ēdienus.

Nereti kopā ar receptēm atklājas arī īpaši stāsti. Piemēram, Rūjienā ilgus gadus leģendārs bijis konditors Ādolfs Trinītis, tortes “Rūjas krasts” autors. Vēl tagad rūjienieši par viņu atceras un sajūsmināti stāsta par viņa prasmēm. Savukārt vecajos preses izdevumos varam izlasīt, ka meistars no piparkūku mīklas pratis izcept pat toreizējo Rūjienas valdes namu ar visu karoga mastu”. 

Darbs pie recepšu meklēšanas, kuru nosaukumā dots Valmieras novada vietvārds, turpinās – meklējam gan arhīvu materiālos, gan nostāstos. Guna Ķibere aicina padalīties ar savu recepti vai īpašo stāstu, kas, iespējams, ir nodota no paaudzes paaudzē, zvanot pa tālruni 29464888 vai rakstot e-pastu uz adresi guna.kibere@valmierasnovads.lv.

Dažas Valmieras novada īpašās receptes:

Rūjienas salāti: Oriģinālā salātu recepte, ko apstiprināja Valmieras rajona patērētāju biedrība, vienam kilogramam ir: 200 g bietes; 100 g sīpoli; 200 g marinēti gurķi; 250 g zaļie zirnīši; 250 g skābs krējums; sāls un sinepes.

Rūjas veldze: Viens litrs atdzesēta kafija un viens litrs ābolu sulas. Pagatavošana: katlā ielej vienu litru ūdeni, uzvāra, pieber sešas ēdamkarotes malto kafiju. Tad ļauj, lai labi ievelkas un atdziest. Uzmanīgi nolej, nostādina kafijas biezumus. Pagatavo dzērienu, ievērojot proporcijas - puse ābolu sula un puse atdzesēta kafija. Pasniedz lielās sulas krūzēs, kā atspirdzinošu dzērienu viesībās un ikdienā.

Valmieras salāti: * Siers “Holandes” – 2,7 kg; * Majonēze - 2 kg; * Tomātu mērce asā – 0,5 kg; * Gurķi marinēti - 5,46 kg; * Olas – 50 gab.
 
Holandes sieru sarīvē uz rupjas rīves, marinētos gurķus sagriež salmiņos, olas baltumu sasmalcina, dzeltenumu saberž ar majonēzi. Majonēzei pievieno tomātu mērci, pēc tam savieno ar gurķiem un sieru. Grezno ar olu, sieru vai gurķiem.
Šī receptūra paredzēta 10 kg salātu, tā kā, ja gribat pagatavot mazāku daudzumu, piemēram, kilogramu, tad visu nāksies dalīt ar desmit.

Citas Valmieras novadu raksturojošās receptes var atrast novada mājaslapā: www.valmierasnovads.lv/sabiedriba/vietvardu-receptes.