Rīdzinieki lamā “komunālos traktorus” par sniega šļuras veidošanu. Pašvaldības policija skaidro: “Tīra piespiedu kārtā”
Rīgas pašvaldības policija skaidro situāciju, kas izveidojusies saistībā ar “komunālo traktoru” nedarbiem, kad tie no brauktuvēm uzgrūž sniegu uz sētnieku tikko notīrītām ietvēm. Jauns.lv jau rakstīja, ka galvaspilsētas sētnieki un namīpašnieki neapmierināti, ka viņu notīrītās ietves komunālie dienesti pēc īsa mirkļa atkal pārvērš par neizbrienamiem sniega vaļņiem.
Tādējādi sētnieku darbs vējā un viņiem atkal jāķeras pie sniega lāpstas un jāsāk viss darbs no gala.
Jauns.lv jau rakstīja, ka daudzi ēku saimnieki pašvaldības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā – kļuvuši par noziedzniekiem paši pret savu gribu jeb ar Rīgas domes “svētību”. Uz viņu tikko notīrītām ietvēm pēc mirkļa sniega kupenas sagrūž “komunālais traktors”, kurš tīra brauktuvi. Rīgas dome visiem privātmāju īpašniekiem draud ar sankcijām – līdz pat 350 eiro fiziskām personām, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro lielu sodu, ja viņi ietves savā durvju priekšā nebūs notīrījuši no sniega.
Kāda Ziepniekkalna iedzīvotāja sašutums par tikko “komunālā traktora” uzgrūsto sniegu uz ietves viņa mājas priekšā izraisīja Jauns.lv lasītāju plašu reakciju. Artūrs Bērziņš raksta: “Tā problēma jau velkas gadiem - 20 gadus tīru. Pēc notīrīšanas brauc traktors un visu uzmet uz ietves, bet kaut ko tur pierādīt, ka tas ir sniegs no ielas, praktiski ir neiespējami”.
“Nevar ar tādu koncepciju kopt ielas”
Problēmu savā “Facebook” ierakstā aktualizējis arī Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu Apvienība), publicēdams foto no ietves pie Mārtiņa kapiem, kur “komunālais traktors” sniegu uzstūmis uz tikko notīrītas ietves:
“Paldies Rīgas Satiksmes departamentam, kura darbinieki neciena citu darbu! Sētnieks notīrīja ietvi Slokas ielā gar Mārtiņa kapiem. Bet nu jātīra atkārtoti…”
Šo ierakstu komentējuši desmitiem pilsētnieku. Lūk, tikai daži zīmīgākie komentāri:
Guntis Bērziņš: “Rīgas domes Satiksmes departaments laikam ir aizmirsis līgumā ar sniega tīrītājiem ielikt prasību sniegu ne tikai šķūrēt, bet arī nekavējoties izvest no pilsētas. Savulaik tā bija. Tagad sniega izvedējus nemana”.
Arvis Kalns: “Jāsauc pie atbildības par sniega novietošanu svešā teritorijā”.
Kaspars Bergmanis: “Kamēr vieni tīra ietvi, bet otri ceļu, nekas nemainīsies. Gan ietves, gan ielu ir jākopj vienam. Sniegs ir jāizved nevis jāpārliek atbildība”.
Linda Katrīna Vrubļevska: “Nu, lūk, šis ir tas, par ko es pukstēju… nu nevar ar tādu koncepciju kopt ielas. Nav jēgas”.
Ziepnieks Andris: “Diemžēl tagad Rīgā nevar saprast, kur un kad smieties caur asarām, vai raudāt caur sardoniskiem smiekliem”.
Edīte Ulaseviča: “Tas ir regulāri. Mums piebraucamo celiņu pie mājas regulāri aprok. Labi, ka vismaz ietve paliek tīra, jo starpā ir zālājs”.
Viesturs Odītis: “Latvijā vismaz sniega novākšanas tradīcijas ir stabilas. Pirms sniega paziņo, ka viss ir sagatavots, bet kā uzsnieg, tā izziņo ārkārtas situāciju!”
Aigars Krīgalis: “Tāpat kā ar lapām rudenī. Sētnieki staigā ar pūtējiem un dzenā lapas viens pie otra.
Vakar bija baigais skats: brauca tramvajs ar “aktīvo birsti”, tīrīja sniegu no sliedēm pa Slokas ielu. Mēs tikko bijām notīrījuši ietvi savas mājas priekšā... Tā birste dragāja visu sniegu pat pāri brauktuvei, ja kāds ietu pa ietvi, tad būtu zem kupenas.
Bet no otras puses, tramvajiem jau arī nav variantu. Pēc tam aiz “birstes” vesels bars ar tramvajiem aizbrauca rindiņā”.
Rihards Ronis: “Man arī pie vārtiem uzstūma pamatīgu valni. Kad redzēšu ko tādu, stiklus izdauzīšu, jo pēc noteikumiem viņi tā nedrīkst darīt”.
Pašvaldības policija: “Mainīta prakse attiecībā uz ietvju tīrīšanas kontroli”
Rīgas pašvaldības policijas runasvīrs Toms Sadovskis Jauns.lv pavēstīja: “No šīs sezonas ir mainīta prakse attiecībā uz ietvju tīrīšanas kontroli. Ja agrāk par nenotīrītu ietvi tika uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi, tad no šīs sezonas ir radīts vēl viens instruments - tiek sastādīts administratīvais akts par pienākumu notīrīt ietvi, taču, ja tas noteiktā laika periodā netiek izpildīts, tad ietve tiek notīrīta piespiedu kārtā par pašvaldības līdzekļiem. Pēc ietves notīrīšanas piespiedu kārtā, izdevumi tiek piedzīti no attiecīgā namīpašnieka vai apsaimniekotāja. Šāds risinājums ir ieviests, jo iepriekšējās sezonās viena no problēmām bija tāda, ka soda piemērošanas process ir pārāk lēns (īpaši, ja lēmums par sodu tiek apstrīdēts), turklāt ne vienmēr soda piemērošana garantēja, ka atbildīgā persona ietvi notīrīs. Praksē ir bijuši gadījumi, kuros vienam namīpašniekam sezonas laikā tiek piemēroti vairāki sodi, taču ietves konsekventi netiek tīrītas visu sezonu.
Savukārt administratīvā pārkāpuma procesi pašlaik visbiežāk tiek sākti smagāku pārkāpumu gadījumos, piemēram, ja gājējs ir guvis traumu nenotīrītas ietves dēļ.
Tāpat attiecībā uz ietvju attīrīšanu no ledus un sniega ir jauni noteikumi, proti, ja agrāk ietve bija jānotīra visā tās platumā, tad pašlaik obligāta prasība ir notīrīt vismaz pusi no ietves, bet ne mazāk par 1,5 metriem. Tas nozīmē, ka prasība notīrīt visu ietvi attiecas uz tām ietvēm, kuru platums ir mazāks par 1,5 metriem, taču pārējos gadījumos ietves malā var veidot sniega valni.
Gan Rīgas pašvaldības policija, gan Administratīvā inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli. Gadījumi, kuros ielu tīrīšanas tehnika sniegu uzstumj uz ietves tādā mērā, ka pa to vairs nevarētu droši pārvietoties, ir reti. Parasti tā gadās pie pirmā sniega un cīruļputeņa laikā, kad sniegs ir izteikti slapjš. Šādos gadījumos, protams, sods netiks piemērots, savukārt, ja tiks lemts par piespiedu tīrīšanu, tad no namīpašnieka netiks piedzīti tīrīšanas izdevumi.
Tomēr vienlaikus ir jāatceras par citiem faktoriem, kas var ietekmēt ietves tīrību, piemēram, ielās ar intensīvu satiksmi snigšanas laikā no garām braucošām automašīnām uz ietves bieži vien uzšļakstās slapja sniega šļakatas, tāpat gājēji mēdz piebradāt tikko notīrītas ietves un visbeidzot sausa un viegla sniega laikā vējš sniegu var atnest no blakus izveidotām kupenām. Visos šajos gadījumos piegulošās zemes īpašnieks tomēr būs atbildīgs par ietves attīrīšanu no sniega.
Un, visbeidzot, jāatceras mērķis, kādēļ ir ieviests pienākums tīrīt ietves - gājēju drošība. Šogad jau dažās pirmajās sniegotajās dienās Rīgā traumas uz nenotīrītām ietvēm guvuši pieci gājēji. Tādēļ aicinām namīpašniekus sekot līdzi ietvju tīrībai ne sodu dēļ, bet gājēju drošības dēļ”.
