Gunda Reire: "Eiropai jāiztur Grieķijas dinamiskās slodzes tests"
Fizikā sarežģītu mehānismu pretestība tiek noteikta ar dinamiskās slodzes testu – tikai zem liela un mainīga spiediena ir nosakāma to patiesā izturība. Šajās dienās nopietni tiek pārbaudītas Eiropas pretestības spējas, pie tam gan iekšējās, gan ārējās. Ārējās pretestības tests ir Krievijas agresija Ukrainā, kad tiek pārbaudītas NATO spējas hibrīdkara apstākļos un Rietumu sabiedrības spējas pretoties masīvai propagandai. Iekšējo Eiropas pretestību ar šantāžas un populisma palīdzību vairāku mēnešu garumā testē Grieķija – uz visas Eiropas Savienības un pašu grieķu labklājības rēķina.
Grieķijas taktika – beznosacījuma finanšu atbalsts
Grieķijas finanšu krīze gruzd jau ilgi, un šīs valsts politiķi jau sen apelē pie Eiropas līderu sirdsapziņas atbalstīt Grieķiju un nepamest to nelaimē. Tomēr ar atbalstu katra puse saprot kaut ko citu. Galvenā persona sarunās ar aizdevējiem – grieķu finanšu ministrs Janis Varufakis - ir speciālists spēļu teorijas jomā. Šī teorija pamatā balstās uz konfliktu un sadarbības matemātiskiem modeļiem racionālu lēmuma pieņēmēju starpā.
Par racionalitāti te gan varētu pastrīdēties. Šķiet, ka Grieķijas izvēlētā taktika ir visiem līdzekļiem novest savas valsts finanšu un ekonomisko situāciju līdz tādam pagrimumam, lai Eiropas Savienības līderi sajustu ko līdzīgu morālam pienākumam sniegt beznosacījumu atbalstu un iepludinātu Grieķijā milzu līdzekļus, pretī neprasot ne mazākās reformas. Visādā ziņā draudi izstāties no eirozonas, gaidāmais referendums, 19 Eirogrupas, kurās Grieķija ir izrādījusi visabsurdāko uzvedību, noliedzot jebkādus aizdevēju nosacījumus, melojot, ik brīdi mainot sarunu virzienu un populistiski pozicionējoties masu mediju telpā, uz to norāda. Par to liecina arī Grieķijas premjerministra Alekša Cipra paziņojums par atkāpšanos gadījumā, ja gaidāmajā referendumā grieķi atbalstīs vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tātad – grieķu līderiem viņu izvēlētajā taktikā der tikai krīzes padziļināšanās līdz valsts bankrotam.
Spļāviens sejā Latvijai
Tomēr piekāpšanās un spēlēšana pēc Grieķijas noteikumiem nozīmētu beigu sākumu uzticībai eiro un Eiropas Savienībai kopumā, jo tā balstās uz skaidriem noteikumiem un vērtībām. Tas būtu pārāk acīmredzams signāls, precedents, ka valsts savas finanšu un ekonomiskās problēmas var atrisināt ar šantāžas, melu un politiskās bezatbildības palīdzību. Tas būtu spļāviens sejā Latvijai, kas grūto finanšu krīzi izturēja, tikai pateicoties visas sabiedrības solidāram atbalstam. Katra ģimene, pensionārs, skolotājs, uzņēmējs, katra nozare pie mums izjuta tā dēvēto “konsolidāciju” jeb jostas savilkšanas politiku, un atkopšanās turpinās joprojām.
Grieķija nav upuris, bet Eiropas Savienība – ne uzbrucējs, ne glābējs. Grieķija, kas eirozonā iestājās (kā vēlāk atklājās), ar masīvi viltotas statistikas datu palīdzību, tagad publiski mēģina ieņemt cietušā lomu, bet Eiropu padarīt par līdzatkarīgo. Taču patiesie cietēji ir nevis grieķu politiķi, bet gan grieķu sabiedrība, kas ir ievēlējusi tādus politiķus, kas savu spēlīšu rezultātā ir gatavi nolemt nabadzībai un sašķeltībai savu tautu.
Eiropa nedrīkst padoties
Runājot par spēļu teorijām, vēl nesen Grieķijas un Eiropas Savienības attiecības tika salīdzinātas ar tā dēvēto “gļēvuļa dilemmu” – piloti lielā ātrumā traucas viens otram pretī, un sadursmes rezultātā zaudējumi ir visiem; situāciju glābt var tikai labticīgais “gļēvulis” – tas, kurš izšķirošajā brīdī tomēr nomirkšķinās, pagriezīsies un katastrofu novērsīs, bet paliks zaudētājos. Taču Eiropa nedrīkst ne šādās sacīkstēs iesaistīties, ne padoties. Tai ir jāstāv pāri šādām netīrām un negodīgām spēlēm.
Eiropas Savienības pastāvēšanas kodols, normas, solidaritāte, labklājība un iedzīvotāju uzticēšanās tās īstenotajai politikai tagad ir atkarīga no līderu stingras stājas. Visām valstīm, arī Grieķijai, ir jāpilda starptautiskās saistības; kompromisi un izņēmumi nav iespējami. Ja Grieķija visiem līdzekļiem vēlas izstāties no eirozonas, lai tā notiek; finanšu eksperti šādai rīcībai paliekošu efektu uz eiro stabilitāti nesaskata.
Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore
Gunda Reire / Publicitātes foto
