Cīņā par Pēterbaznīcu iesaistās katoļi: arī viņi pretendē uz “strīdus ābolu”, kam piesolīti miljoniem eiro

Cīnītāji gan publiski vairāk apelē pie reliģiskām jūtām un sakrālām vērtībām, bet neslēpti ir arī tas, ka “pār visu nauda valda”. Tuvākajās stundās Saeimā par to gaidāmas karstas diskusijas, bet nu visā tajā parādījies vēl viens spēlētājs – katoļu baznīca, kas lemšanu padarīs vēl grūtāku vai pat dramatiskāku.

Vai draud diplomātiskais karš starp Latviju un Vatikānu?

Katoļu baznīcas informācijas aģentūras dibinātājs Alberts Jodis ne tikai visus Saeimas deputātus, bet arī Vatikānu informējis, ka uz Pēterbaznīcu savā ziņā var pretendēt arī katoļi, jo baznīca līdz slavenajiem Rīgas svētbilžu grautiņiem 1524. gadā taču bija katoļu templis. Alberts Jodis Jauns.lv pavēstīja:

“Saeimas deputātiem esmu nosūtījis vēstuli, kas atklāj iespējamo tiesisko normu kolīziju. Aicinu Saeimas deputātus piesaistīt ekspertus vērtējumam par Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu.”

Viņš deputātus informējis, ka, balsojot par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, viņi veiks starptautiska līguma ar likuma statusu pārkāpumu:

“Kopš 2002. gada 25. oktobra ir spēkā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kura 22. pants skan: “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus”.

Rīgas Svētā Pētera baznīca (dibināta 1209. gadā) ir neatņemams Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums (katoļu baznīca no 1209. līdz 1524. gadam (līdz svētbilžu grautiņiem Rīgā).

Pirms lemjat par tās juridisko statusu, lai izvairītos no starptautisko tiesību normu pārkāpuma, aicinu sasaukt ekspertu komisiju, kura pārliecināsies un sniegs ekspertu atzinumus:

a) vai Svētā Pētera baznīcas ēka un tās arhitektūra var vai nevar tikt uzskatīta par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu;

b) vai Svētā Pētera baznīcas interjers var vai nevar tikt uzskatīts par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu;

c) vai Svētā Pētera baznīcā atrodošās sakrālās mākslas vērtības var vai nevar tikt uzskatītas par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu;

d) vai Svētā Pētera baznīcā esošie reliģiskie kulta priekšmeti var vai nevar tikt uzskatīti par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu;

e) vai Svētā Pētera baznīcās kapenēs apbedītiem katoļu garīdzniekiem ir vai nav nosakāms kāds īpašs statuss (kā zināms, piemēram, Rīgas Doma baznīcā jeb Sv. Marijas katedrālē atdusas katoļu svētais Meinards);

f) jebkuru citu ekspertīzi, kas saistīta ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko, arhitektūras un māksliniecisko statusu, kas noteiktu vai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums ir vai nav pretrunā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu.”

Vienlaikus Alberts Jodis par šiem ar Pēterbaznīcas piederību saistītiem problēmjautājumiem informējis Apustulisko nunciju Baltijas valstīs, arhibīskapu Petaru Antunu Rajiču un Vatikāna Valsts sekretariātu. Līdz ar to paredzams, ka nu šis gadu gadiem neatrisinātais jautājums ar Pēterbaznīcu nonāks arī Vatikāna dienaskārtībā.

Starp zemi un debesīm – “nestabilā Pēterbaznīca”

Jauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aprēķinājusi, ka Pēterbaznīcas sanācijai, respektīvi – stāvokļa uzlabošanai jeb saglabāšanai, nepieciešami vismaz 25-35 miljoni eiro. Savukārt Vācijas Bundestāgs nospriedis, ka Vācijas budžets varētu piešķirt pusi no sanācijai nepieciešamās summas (izskanējis, ka tie varētu būt 33,5 miljoni eiro).

Tikai ir viens Bundestāga nosacījums – līdz šī gada beigām Pēterbaznīcai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz konkrēta īpašnieka vārda. Pēc būtības pat nav svarīgi, uz kā vārda – draudzes, Baznīcas, pašvaldības vai valsts… Vienkārši vāciešiem būtu jāzina, kam pārskaitīt naudu Pēterbaznīcas atjaunotnei.

Paradoksālā kārtā vēl 30 gadu pēc valsts neatkarības atgūšanas Pēterbaznīca ir bezsaimnieka manta, kas nodota apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībai jeb tās nodibinātajai Svētā Pētera baznīcas pārvaldei, kas nav vis reliģiska organizācija, bet gan saimnieciska struktūrvienība.

Latvijai atgūstot neatkarību, teju visas baznīcas tika atdotas to vēsturiskajiem mantiniekiem jeb konfesijām, kuras bija to saimnieces līdz 1940. gada okupācijai, izņemot divas cēlākās Vecrīgas baznīcas – Doma kompleksa dievnamu un Pēterbaznīcu, kuru likteni Saeima nolēma risināt ar īpašu likumu pieņemšanu.

2006. gadā ar Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma pieņemšanu parlaments atrisināja Doma likteni, dievnamu nododot Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai (LELB). Doma likteni atrisināt bija vieglāk, jo to apsaimniekoja valsts, un ko valsts savulaik ņēmusi, to tā arī var atdot.

Savukārt ar Pēterbaznīcu ir savādāk. To apsaimnieko Rīgas dome, un galvaspilsētas vara uzskata, ka pašvaldībai par to arī jāturpina rūpēties, vēl jo vairāk tāpēc, ka laicīgā vara savulaik Pēterbaznīcu cēlusi par saviem līdzekļiem kā “pilsētas baznīcu”.

Vārdu sakot, gadsimtiem ilgi krājušies dokumenti, kas apliecina - Pētera dievnams celts nevis par baznīcas, bet gan par laicīgās varas, pilsētas naudu. Un tagad būtu it kā negodīgi par pilsētnieku naudu celto, pilsētas aizgādnim svētajam Pēterim veltīto templi vienkārši atdot baznīcēniem, kuri paši nav tā celtniecībai ziedojuši ne dāldera. Kaut gan senajos laikos, kad tas tika būvēts, nodalīt laicīgo no garīgās varas bija visai sarežģīti.

Bet te nu vēl viena problēma – kopš “neatminamiem laikiem” Pētera baznīca bija Rīgas vācu draudzes mājvieta, bet tā tas bija līdz 1939. gadam, kad vācbaltieši no Latvijas pēc fīrera aicinājuma izceļoja uz “vēsturiskajām āriešu zemēm”. Tad tā kā arī pienāktos Pēterbaznīcu atdot vāciešu draudzei. Vēl jo vairāk tādēļ, ka līdzās LELB pastāv arī Vācijas luteriskās Baznīcas draudzes – Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Dobelē un Liepājā. Tomēr neviena no tām līdz nesenam laikam savu darbību nebija atjaunojusi kā Rīgas Svētā Pētera draudze.

Svētie krusta kari par baznīcas mantu

Pirms pāris gadiem pēkšņi nodibinājās Rīgas Svētā Pētera vācu draudze, kura uz līguma pamata pievienojās LELB. Abas reliģiskās organizācijas nodibināja “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumu”, kas nu pretendē uz Pēterbaznīcas īpašumu.

Savukārt Rīgas domes vairākums nevēlas Pēterbaznīcas īpašumu atdot šim “nodibinājumam”, jo uzskata, ka pašvaldība pati labi var tikt galā ar dievnama apsaimniekošanu. Vissirdīgāk to aizstāv Rīgas vicemēre Linda Ozola (JKP), kura uzskata, ka baznīcas īpašumtiesību nostiprināšana uz pašvaldības vārda būtu tikai “pašsaprotama lieta”, jo dievnams jau tāpat daudzus gadus atrodas Rīgas domes valdījumā: “Un tad tam sekotu arī finansējums, kā domes, tā Eiropas Savienības struktūrfondu.”

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka dievnams Rīgas domei “pienācīgā kārtā” būtu jāatdod Baznīcai, pretējā gadījumā draudot ilgas un smagas tiesvedības. 

LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis izplatījis paziņojumu, kurā teikts: “Pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiek apzināti izplatītas viltus ziņas. LELB tiek apmelota par it kā Svētās Pētera baznīcas “pārdošanu” Vācijai. Ir noticis mēģinājums viltot vēstures faktus, kā arī tiek kurināts naids, kas apdraud līdz šim Latvijā pastāvošās ekumeniskās attiecības. 

Lai glābtu mūsu dievnamu, LELB vācu Svētā Pētera draudze mērķtiecīgi sagatavoja un iesniedza pieteikumu Vācijas parlamentā. Vācijas parlaments paredzējis ziedot 33,588 miljonus eiro Pēterbaznīcas pilnai rekonstrukcijai. Šie līdzekļi nav mēģinājums iejaukties jebkādos Latvijas procesos, bet gan rezultāts mūsu darbam.

Pretēji atsevišķu Rīgas domes pārstāvju izplatītajiem sagrozītajiem faktiem, Vācijas ziedojumam nav saistības ar jebkādām tirdzniecības shēmām vai tamlīdzīgiem kaitnieciskiem nodarījumiem Rīgai un Latvijai. Tieši pretēji - draudze, kas ir baznīcas vēsturiskais īpašnieks, vēlas gādāt par savu dievnamu.”

Pēterbaznīca bez torņa:

Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis ir uzsvēris, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam var būt šaubas par likuma par Pēterbaznīcas nodošanu LELB parakstīšanu, ja atjaunotājam un lietotājam nebūs finansiālas un profesionālas spējas atjaunot, uzturēt, attīstīt un lietot dievnamu tam paredzētajām funkcijām, kā arī ja īpašumtiesību modelis nebūs ilgtspējīgs. Viņš Saeimu aicinājis vēl nebalsot par īpašumtiesību nodošanu, bet rosināja meklēt “konsolidētu, iekļaujošu variantu”.

Kam piederēs Sv. Pētera baznīca: