Aptauja: epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā 27% iedzīvotāju atbalstītu stingrāku ierobežojumu ieviešanu
foto: Evija Trifanova/LETA
Rīgas Centrāltirgus.
Sabiedrība

Aptauja: epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā 27% iedzīvotāju atbalstītu stingrāku ierobežojumu ieviešanu

Jauns.lv / LETA

Patlaban 82% Latvijas iedzīvotāju saslimstības līmeni ar Covid-19 Latvijā vērtē kā augstu, un epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā 27% iedzīvotāju atbalstītu vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu, liecina Valsts kancelejas aptauja.

Aptauja: epidemioloģiskās situācijas pasliktināšan...

Pārliecinošs vairākums iedzīvotāju atzina, ka ir labi informēti par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem un rūpīgi ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka "lokdauna" laikā ir bijuši labi informēti par higiēnas un individuālās drošības pasākumu lietošanas nepieciešamību (99%), par to, kā pieteikties un saņemt vakcīnu pret Covid-19 (94%), par iespēju saņemt un lietot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu (94%), kā arī to, kāda veida tirdzniecības un pakalpojumu vietas nav pieejamas bez šī sertifikāta (89%).

Pēdējais vakars Rīgas centrā pirms "lokdauna" 2021. gada 20. oktobrī

Nedaudz retāk aptaujātie sevi par labi informētiem atzina tādos jautājumos kā maksimālais cilvēku skaits, kas var satikties - šādu atbildi sniedza 72% aptaujāto. Savukārt par ierobežojumiem interešu izglītībā zinoši bijuši 59% respondentu, bet par ceļošanas ierobežojumiem informēti bijuši 46%. Par valsts atbalstu pandēmijas skartajām nozarēm informēti jutušies 35% aptaujas respondentu.

Cik apzinīgi ievēroti ierobežojumi?

Saskaņā ar aptaujas datiem, iedzīvotāji uzskata, ka "lokdauna" laikā ir apzinīgi ievērojuši epidemioloģiskās drošības noteikumus. Kopumā 95% norādījuši, ka vienmēr ir nēsājuši sejas aizsargmasku vietās, kur tas obligāti noteikts, bet 87%, ienākot no ārtelpām, vienmēr mazgājuši vai dezinficējuši rokas, kamēr nedaudz mazāk par pusi jeb 48% respondentu vienmēr ievērojuši fizisku distanci (vismaz divus metrus) no citiem iekštelpās.

Savukārt 87% iedzīvotāju atzīst, ka šajā laikā neesot viesojušies vai uzņēmuši viesus, kamēr 78% izvairījušies no sabiedriskā transporta lietošanas.

Sarežģītāka situācija atklājas darbavietās, kur šajā periodā ar kolēģiem visu darba laiku klātienes saskarē ir bijuši 37% no strādājošajiem (nesaskaras - 29%), bet ar klientiem klātienē - 20% respondentu (nesaskaras - 57%). Atbilstoši aptaujas rezultātiem, attālināti strādājuši vien 19% respondentu.

Dalītas domas par valdības lēmumiem

Aptaujātie iedzīvotāju domas dalās, vērtējot valdības rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanā. Vairāk nekā viena trešdaļa "lokdauna" laikā aptaujāto jeb 36% iedzīvotāju vērtē valdības rīcību kā pilnībā atbilstošu situācijai. Tikmēr 29% uzskata, ka valdības rīcība, nosakot stingros ierobežojumus, bijusi pārāk barga, bet tajā pašā laikā vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% ir gatavi atbalstīt vēl stingrāku valdības rīcību.

Pirmais mājsēdes vakars Rīgā, kad stājies spēkā īpaši stingrais "lokdauns"

Latvijā ir sācies pirmais mājsēdes vakars, kad no plkst.20 līdz 5 no rīta dzīvesvietu nakts laikā varēs pamest tikai pamatotas ...

Kopumā 82% aptaujāto atzīst, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir augsta. Gadījumā, ja situācija valstī neuzlabojas vai pasliktinās, 27% aptaujāto atbalstītu vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu, bet 48% - "lokdauna" laika ierobežojumu saglabāšanu.

Tikai 13% iedzīvotāju uzskata, ka ierobežojumi ir jāatceļ.

Turklāt situācijas pasliktināšanās gadījumā vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto uzskata, ka ierobežojumi jāattiecina uz visiem iedzīvotājiem, bet 21% respondentu atbalsta papildu stingrākus noteikumus noteiktām sabiedrības grupām. Vaicāti par "lokdauna" ieviešanas nosacījumiem, visus minētos apstākļus (piemēram, slimnīcu kapacitātes pārsniegšana, liels inficēto skaits, ļoti augsta mirstība) par pietiekamiem atzina vairāk nekā puse aptaujāto. Tikai 8% uzskata, ka "lokdauns" nebūtu jāievieš.

Būtisks izaicinājums - dezinformācija

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka arvien būtisks izaicinājums Latvijas cīņā ar pandēmiju ir ar Covid-19 saistītā dezinformācija, kas veicinājusi cilvēku neticību vīrusa nopietnībai, kā arī radījusi ilūziju, ka tas varētu neskart respondentus personīgi.

Lai gan 82% iedzīvotāju atzīst, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir augsta, 33% aptaujas respondentu joprojām uzskata, ka saslimstības un mirstības rādītāji ir "uzpūsti". Turklāt 29% iedzīvotāju domā, ka cilvēkiem ar spēcīgu imunitāti Covid-19 nav bīstams, kamēr 15% uzskata, ka Covid-19 ir parasta apaukstēšanās slimība.

Vienlaikus 13% respondentu tic, ka vakcinēšanās ir bīstamāka par saslimšanu ar Covid-19, un tikpat daudzi uzskata, ka pandēmija neeksistē.

Vienlaikus, vīrusa izplatībai vēršoties plašumā, tikai 19% Latvijas iedzīvotāju joprojām apgalvo, ka tiem nav bijusi saskare (slimība pašiem, tuviniekiem, kolēģiem) ar Covid-19.

Pirmā diena pēc "lokdauna": lielajos tirdzniecības centros ielaiž tikai ar sertifikātiem

Tāpat secināts, ka periodā pēc "lokdauna" beigām lai arī ir samazinājies ar Covid-19 saslimstošos skaits un mazinājusies slimnīcu noslodze, tomēr epidemioloģiskā situācija Latvijā saglabājas trausla, norāda Valsts kancelejā.

Ar Covid-19 saslimušo vidū palielinās jau iepriekš vakcinēto personu īpatsvars. Tādēļ visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vakcinācijas statusa ir būtiski ievērot piesardzību un drošības pasākumus, tostarp publiskās iekštelpās pareizi valkāt sejas maskas, regulāri mazgāt un dezinficēt rokas, bieži vēdināt telpas, kā arī ievērot fizisku distanci no citām personām publiskās vietās.

Kā atzīmē Valsts kancelejā, līdztekus drošības pasākumiem vakcinācija pret Covid-19 ir Latvijas galvenā stratēģija izejai no pandēmijas radītās krīzes.

Latvijas iedzīvotāju telefonaptauja par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 veikts laika posmā no šī gada 19. oktobra līdz 7. novembrim, aptaujājot 1003 respondentus. Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma aptauju veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS".