Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rucavas Centra dzirnavās līdz nākamā gada sākumam aplūkojama koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”. (Foto: Publicitātes foto)

Mistika Kuldīgā, kaltie sapņi Rucavā, pamesti kapi un baznīcas Berga bazārā: izstāžu ceļvedis

Kultūra
2021. gada 9. decembrī 06:21 2021. gada 9. decembrī 06:21
  Elmārs Barkāns | Jauns.lv
Jaunākās izstādes visā Latvijā piedāvā ceļojumu mistiskā pasaulē. ISSP fotogalerijā pamestas baznīcas un kapsētās īpašajā solargrāfijas tehnikā varam skatīt Kristiana Brektes un Modra Svilāna kopizstādē. Arī Kuldīgā Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopizstādē “Tagad ir visur” savā ziņā varam paviesoties aizkapa pasaulē.

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs mūs ievedīs starptautiskajā līniju garīgajā dimensijā. Vairāk pie reālās ikdienas mūs aicina Neonillas Medvedeva savā izstādē par Cilvēku, Dabu un Mašīnām Bauskas muzejā. Bet koktēlnieks Jānis Žīmants Rucavas Centra dzirnavās izsapņo kaltās ietas – zemkopju darbarīkus, kurus jau labu laiku nepielietojam savā ikdienas darba ritmā.

* ISSP galerijā (mūsdienu fotogrāfijai veltīta kultūrtelpa, ISSP ir abreviatūra no fotoskolas angliskā nosaukuma – “International summer school of photogarphy”; Berga Bazārā, Marijas ielā 13/k.3, Rīgā) līdz nākamā gada 27. janvārim skatāma mākslinieku Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Solargrāfija”.

Mākslinieki vairāk nekā piecus gadus ar slēptām kamerām solargrāfijas tehnikā iemūžinājuši pamestas baznīcas un kapus, un nu šī darba rezultāts nodots publikas vērtējumam – radoša pētījuma, kas īstenots telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, kā arī analogajā fotogrāfijā, veidā.

Solargrāfiju ir princips, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls, taču patiesībā tās attēlā nojaušams daudz vairāk – tā nav tikai mirkļa vai vietas fiksācija, bet gan vides un laika vizuāls tvērums. Ar pašizgatavotām pinhole kamerām Kristians Brekte un Modris Svilāns apceļojuši Latviju, kameras paslēpjot pie pamestām baznīcām un kapos, vietās, par kuru esamību cilvēki jau sen aizmirsuši. Kā mākslinieki viņi pievēršas attēlā iekļautajai formai, kompozīcijai un attēla rašanās procesam, savukārt kā pētnieki, viņi atgriežas tagadnes aizmirstajā telpā, protokolējot nebūtībā aizlaistos dzīvības pieminekļus.

Interese par pamesto, nepareizo un tumšo dzīvošanas pusi, māksliniekus padarījusi par vietas pētniekiem, kur fotogrāfisks eksperiments ar vidi ir gan daļa no novērojuma, gan zināma veida secinājums. Ilgtermiņā sadarbojoties, Kristians Brekte un Modris Svilāns nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.
 
Solargrāfija ir mākslas forma, kurai autori Latvijā līdz šim pievērsušies maz, līdz ar to, Kristianu Brekti un Modri Svilānu var uzskatīt par sava veida pionieriem šajā nozarē. Izstādē “Solargrāfija” ISSP galerijas telpa pārtop par dark room jeb tumšo istabu, ekspozīcijas centrā nonākot pašam trauslākā analogā procesa elementam – foto darba negatīvam, kuram izstādes norises laikā lemts mainīt savu vizuālo formu. Izstādi papildina arī mākslinieku radīta skaņas instalācija, kas radīta domājot par vientuļajām un cilvēkam svešajām Latvijas vietām. Sīkāk internetā: www.issp.lv.

Kuldīgā skatāma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopizstāde “Tagad ir visu laiku”. (Foto: Kuldīgas novada dome)

* Kuldīgas Mākslinieku rezidencē (Pils ielā 2, pie vecā tilta) un Kuldīgas Mākslas namā (1905. gada ielā 6, bijušajā sinagogā) līdz 30. decembrim skatāma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopizstāde “Tagad ir visu laiku”, kas šogad jau bija skatāma mākslas stacijā “Dubulti” ir nominēta Purvīša balvai.

Ekspozīcijā iekļauto darbu nosaukumi - “Saullēkts” un “Saulriets” - ir vienlaikus arī precīzi, raksturojoši apzīmējumi izstādes kopskatam. Sākums, beigas un viss, kas notiek starp šiem nogriežņa punktiem, interesē Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu. Bieži vien nākas dzirdēt, ka abus māksliniekus interesē nāves tēma, aizkapa pasaule un tās fetišizācija. Atsevišķām izstādēm šāds interpretācijas ceļš ir pavisam piemērots. Taču ir svarīgi sev atgādināt, ka, domājot par dzīvi un atskatoties pagātnē, nāve kā abstrakts tēls vai sajūta vienmēr būs klātesoša. Tā ir universāla un katram pieejama, galu galā, neizbēgama. Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns biežāk runā nevis par nāvi, bet gan par dzīvi un tās laikā piedzīvoto. Par pieredžu summu, kura ietverta skaidrās vienībās.

Ievērojamu ekspozīcijas daļu veido melnbaltas amatierfotogrāfijas, kas atrastas personīgajos arhīvos. Redzama līgava ar ziedu pušķi pie ziedoša koka, vīrietis, kurš lūkojas tālumā, atslējies pret bērza stumbru, vēl viena laimīga līgava un līgavainis savā kāzu dienā un intīma, romantiska aina no pirmās iemīlēšanās. Redzami satiktie, pazaudētie, aizgājušie un tie, kas palikuši. Smeldzīgi, nostalģiski un bez pārmērīga sentimenta, mākslinieki izstādē integrē vernakulāro fotogrāfiju (vernekulārs – zemes vai novada vietējo iedzīvotāju valoda, kas atšķiras no literārās valodas, Svešvārdu vārdnīca). Uzsvars likts uz vernakulāro žanru, jo šīs fotogrāfijas nav atrastas un atlasītas nejauši, rakņājoties noputējušās kastēs slauku mājas bēniņos. Šie kadri ir personīgi un svarīgi.

Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns pazīstami ar darbiem “Altāris” (2006) Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā un “Mīlestība nekad nebeidzas” (2008) Cēsu mākslas festivāla izstādē “Skaistums”. Veidojuši izstādes “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā” (2009) Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” Rīgā, “Pacieties” (2012) Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”, “Bailes nav” (2015) galerijā “Alma” un “Tūlīt” (2021) mākslas stacijā “Dubulti”. Mākslinieku kopdarbs “Mīlestība nekad nebeidzas” tika iekļauts 2009. gada Purvīša balvas finālistu izstādē. 

Iepriekš bija vēstīts, ka izstāde būs atvērta tikai līdz novembra beigām, bet pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā stāvokļa dēļ tā tika pagarināta. Sīkāk internetā: www.biblio.kuldiga.lv.

Izabela Mutē (Francija). “Bez nosaukuma” (2007., audekls/akrils, 100x100 cm; no izstādes “Līnijas” Liepājas “Lielajā dzintarā). (Foto: Publicitātes foto)

* Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” līdz nākamā gada 28. janvārim skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Līnijas”, kas piedāvā vairāk nekā 20 starptautisku mākslinieku darbus.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstādi var dēvēt par pētniecisku projektu, kura uzmanības centrā ir līnijas definējumu izpēte un to nozīmju analogu atklāšana mākslas darbos. Tās mākslinieciskajā konceptā līnija nav tikai vizuālās mākslas valodas elements, saskatot mākslas darbos taisnes, liekumus, lauzumus, vertikāles, horizontāles vai krustojumus. Tas ir arī priekšstatu un vērtību sistēmu atspoguļojums mākslā, kas norāda uz garīgām dimensijām, radnieciskām saitēm, trauslām robežām un paralēlēm. Būtībā tā ir spēle... Pieredzē, emocijās un prasmēs balstīta mākslinieka spēle ar materiāliem un tehniku. Atklājumiem tuvinoša un sevis izzināšanā sakņota skatītāja saspēle ar katru mākslas darbu.

Izstādē skatāmi gan Latvijā, gan starptautiskā mākslas telpā atzītu mākslinieku darbi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas, kas, pateicoties mākslas mediju daudzveidībai, dažādo un savstarpēji papildina izstādes saturu. “Līnijās” pārstāvēti mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Spānijas, Nīderlandes, Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Polijas un Francijas. Sīkāk internetā: www.lielaisdzintars.lv.

Bauskas muzejā atklāta mākslinieces Neonillas Medvedevas gleznu izstāde, kas veltīta visnotaļ neierastai trīsvienībai – Cilvēkam, Dabai un Mašīnām. (Foto: Publicitātes foto)

* Bauskas muzejā (Kalna ielā 6) līdz nākamā gada 16. janvārim skatāma mākslinieces Neonillas Medvedevas gleznu izstāde “Cilvēks, Daba un Mašīnas”. Eksponētajās gleznās atainota mūsdienu realitāte, ikdiena, kur cilvēks dzīvo mierīgu dzīvi, sadzīvo ar dabu un ar tehniku, un mākslinieces vēlme saglabāt reālistisku redzējumu, dabas sajūtu, cilvēcību un tikumību.

Māksliniece stāsta: „Jau vairākus gadus strādāju un mēģinu attīstīt gleznošanas prasmes dabā, darbojoties plenēros Latvijā. Arī šogad cenšos padalīties ar paveikto. Bauskas muzejā ir trīs nelielas telpas, kurās izkārtoju savas gleznas pēc sižetiem. Cilvēks, daba un tehnika - šī trīsvienība veido šī gada gleznu kolekciju, krāsainu, gaismas pilnu, jo šī vasara bija īpaši karsta un saulaina.

Pirmo telpu veltīju klusajai dabai un man mīļajam interjeram. Man patīk gaisma, kad tā iespīd logā. Man patīk krāsaina, gaisīga telpa. Patīk ziedi un to krāsas. Te es priecājos par krāsu un gaismu. Vienā telpā var redzēt ainavas, šo skaisto, saulaino rudeni un vasaru, pilsētas skatus un koku portretus, vakara vai rīta noskaņu ainavā. Man patīk rudens ar dzeltensarkano krāsu un Purvīša kolorīts pavasara gleznās. Un trešā  – tehnikas telpa ar mašīnām, Pāvilostas kuģiem un Viļakas zilo traktoru un oranžo “samosvalu”. Mani interesē mašīnu un kuģu izteiktā forma, kā tā savienojas ar krāsu. Daba ir tik dažāda, skaista, Radītāja ģenialitāte, bet gleznojot rodas izpratne, ka man, kā māksliniekam, jābūt vienkāršam un patiesam. Tā vieglāk uztvert. Man patīk būt uzticīgai tam, ko es daru un dalīties ar to ar cilvēkiem. Es gribu saglabāt reālistisku redzējumu, dabas sajūtu, cilvēcību un tikumību”.

Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu glezniecībā. Sarīkojusi desmit personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Grieķijā, un kopš 2008. gada piedalījusies vairāk kā 20 grupas izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārzemēs. Sīkāk internetā: www.bauskasmuzejs.lv.

Rucavas Centra dzirnavās līdz nākamā gada sākumam aplūkojama koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”. (Foto: Publicitātes foto)

* Rucavas (Dienvidkurzemes novads) tūrisma informācijas centrā “Centra dzirnavas” līdz nākamā gada sākumam skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Kalto lietu sapņi”, kas tapusi sadarbībā ar Liepājas muzeju un Bernātu viesu nama “Sīpoli” mākslas galeriju. Izstāde atklāj pārsteidzošo Jāņa Žīmanta koktēlnieka plastikas virtuozitāti, tēlaino, latviešu un lietuviešu folklorā balstīto tēlu iztēli un prasmes darbā ar koku.

Jānis Žīmants koktēlniecības darbos apvieno māksliniecisku daudznozīmību ar sen Latvijā jau aizmirstiem un ikdienā vairs nepielietotiem zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem. Izstādi papildina arī Sandra Jūras dokumentālā filma, kas atklāj mākslinieka personību, dzīvesveidu, pasaules skatījumu un atspoguļo pašu mākslas darbu radīšanas procesu.

Jānim Žīmantam nav akadēmiskas mākslinieciskās izglītības. Taču, neskatoties uz to, viņa darbi guvuši profesionāļu atzinību un iemantojuši skatītāju mīlestību. Jānis Žīmants dzīvo savu vecvecāku mājās Rucavā, kur atrodas arī viņa koktēlniecības darbnīca. Mākslinieks ar pietāti izturas pret savu senču mantojumu, ģimenes vērtībām un bērnībā gūtajām atmiņām.  Strādā ne tikai pie koka sīkplastikas darbiem, bet arī lielas formas darbiem, regulāri piedalās mākslinieku grupu vizuālās mākslas izstādēs, rīko personālizstādes Liepājas muzejā un citās izstāžu vietās Latvijā un Lietuvā.  

Tāpat Rucavas tūrisma informācijas centrā vēl līdz decembra beigām aplūkojama arī Edgara Trankaļa fotogrāfiju izstāde “Rucavas novads no putna lidojuma”. Tādējādi abu izstāžu ekspozīcijas ikvienam apmeklētājam piedāvā īsteni rucavniecisku un vietējo vērtību izceļošu gaisotni šī gada izskaņā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukrainas spēki sašāvuši pēdējo tiltu, pa kuru Krievija pārsvieda tehniku uz Hersonas apgabalu 6
"Situācija ir traģiska!" Latviešu pāris, kurš ceļo pa Āfriku un veido saturu soctīklos, nāvējoši notriec cilvēku 4
Zelenska padomnieks Arestovičs atklāj, ka domā kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu – taču ir viens nosacījums 11
Pievienot komentāru