No dezinformācijas nav pasargāts neviens. Kā nekļūt par tās upuri?
“Bieži liekas, ka tie neizglītotie cilvēki, kas ir varbūt sociālekonomiski tādi neaizsargātāki, tātad ar zemākiem ienākumiem, varētu būt tā riska grupa, taču kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens,” Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva.
Lai gan Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību aug, statistika vēl joprojām rāda, ka cilvēkiem trūkst zināšanas un spējas atpazīt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas.
Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva norādīja, ka kopumā no dezinformācijas nav pasargāts neviens. Viena no pazīmēm, kas padara cilvēku tādu kā uzņēmīgāku pret dezinformāciju, ir ļoti spēcīga pārliecība, ka “nu, es jau zinu”.
“Šī pārliecība, kas balstīta tādā kā egocentrismā un kas arī veido to identitāti cilvēkam, ka es esmu gudrs, es zinu, es esmu labs, jo es ar šo informāciju dalos, arī rada to efektu, ka cilvēks neatkāpjas pat tad, kad viņu konfrontē ar reāliem faktiem, ar reāliem pierādījumiem, viņš neatkāpjas no savas šīs te pārliecības,” skaidroja Aleksejeva.
Mediju eksperte Anda Rožukalne raidījumam stāstīja, ka kopā ar kolēģiem reiz intervējuši tos, kas dezinformē. Interviju laikā atklājies vēl kāds domāšanas modelis, kas rada risku kļūt par dezinformācijas upuri. Tā esot tā sauktā “maģiskā domāšana”. Rožukalne norādīja: “Tur ir vairākas definīcijas. Vienkāršākā ir tā, ka tu piedēvē kaut kādiem notikumiem neeksistējošas cēloņsakarības. Piemēram, ir skaidrs laiks, lidinās virs galvas mums lidmašīnas, kas fizikālu un ķīmisku procesu rezultātā atstāj savas degvielas atliekas, tās savas astes gaisā. Un tas tiek interpretēts, kā no gaisa nākošu sabiedrībai kaitīgu vielu izplatīšana.”
Žurnālists Jānis Geste arī vērtēja, ka vēl kāda šobrīd jo īpaši aktuāla problēma ir tā, ka parādās aizvien vairāk cilvēku no dažādām paaudzēm, kas lieto internetu, bet uzņemto informāciju kritiski neizvērtē: “Jo, ja tu nospied podziņu “Enter”, “Google” ierakstot jebko, un tev izmet kaut kādu atbildi, tad nu ļoti daudzi to uztver kā absolūtu patiesību, pat nemeklējot tālāk. Kas tas ir, kāpēc tas ir un ko tas īsti tev vēsta? Un tas man šķiet ir bīstami.”
Vēl riskus krist dezinformācijas slazdos var veidot arī cilvēku vēlme piederēt pie kādas konkrētas kopienas. Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva skaidroja, ka šī vēlme ir saprotama, jo cilvēks ir tāds kā “bara dzīvnieks”, kas izdzīvo tikai tad, ja dzīvo kopā un dalās ar savām spēcīgajām pusēm:
“No turienes nāk tas, ka mums ir jāspēj sadarboties un, ja mans bars, mana kopiena, ir pieņēmusi kādu nepatiesu apgalvojumu, kā patiesu, un tas jau ir kļuvis par tādu kā reliģisku pamata. Tad cilvēkam, ja viņš nejūtas pietiekami pašpārliecināts un, ja tā kopiena viņam ir svarīga, viņš vienkārši baidīsies par to runāt pat tad, ja tiešām viņu [kāds] draudējis atlaist darbā. Un tālāk viņš izvēlēsies paļauties uz savu kopienu, tiešām aizies no darba,” stāsta Aleksejeva.
Raidījuma eksperti mudināja vienmēr internetā izlasīto informāciju pārbaudīt citos kvalitatīvo mediju ziņu portālos, lai pārliecinātos, ka sociālos tīklos un pseido mediju paustā informācija ir patiesa un objektīva.
“Revidents” ir izzinošs raidījums, kas katru nedēļu revidē un risina dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījums LTV 1 ēterā tiek pārraidīts pirmdienās plkst. 18.55.
