VIDEO: ko darīt, ja īpašumā parādījušies kaitēkļi? “Mežu veselības” eksperts pamāca mežsaimniekus
Meži, gandrīz tāpat kā cilvēka organisms, ir pakļauti lielam skaitam ārēju ietekmes faktoru, kas var izraisīt slimības, ja netiek kontrolēti. Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vecākā eksperta Oskara Zaļkalna uzdevums ir pārzināt situāciju Latvijas mežos un prognozēt dažādu kaitēkļu radītos apdraudējumus.
Oskars Zaļkalns ir sava veida meža epidemiologs. Viņam ir daudz un dažādi pienākumi, taču pats galvenais VMD speciālista uzdevums ir prognozēt mežu veselības stāvokli un kaitēkļu slimību savairošanos.
Šis darbs gan nedaudz atšķiras no tā, ko dara Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava, kas veic nepārtrauktu monitoringu par virkni kaitēkļu sugām un slimībām. VMD Meža un vides aizsardzības daļas eksperts tikmēr vienkāršotākā veidā uzraudzīt mežus un dot meža īpašniekiem informāciju par to, kas sagaidāms tuvākā nākotnē.
Oskara Zaļkalna darbs ir īpaši būtisks komerciālo mežu saimniekiem, jo kaitēkļu savairošanās un nodarītā skāde var pamatīgi iedragāt koksnes biznesu. Prognozēt ir visgrūtākais, saka Oskars. Papildus tam viņam ir jādod atbalsts kolēģiem-mežziņiem un jākontrolē viņu pieņemtie lēmumi.
Kaitēkļu daudzveidības Latvijas mežos netrūkst
“VMD uzrauga visu Latvijas mežu veselību. Pamanot mežos kādu bīstamu un īpaši agresīvu kaitēkļu sugu, tiek informēta visa sabiedrība un, protams, arī īpašnieks. Nepieciešamības gadījumā sadarbojamies ar citiem citām valsts iestādēm un institūtiem, laikus domājot par kaitēkļu apkarošanu. Šobrīd gan tā apkarošana ir pietiekami ierobežota. Ja lauksaimniecībā ievērojami tiek samazināta pesticīdu un herbicīdu izmantošana, tad mežos tie jau izsenis ir ļoti maz izmantoti. Mūsdienās mežos praktiski nekas tāds nenotiek. Šobrīd vairāk paļaujamies uz specifisku saimniecisko darbību, kas palīdzētu cīnīties ar kaitēkļiem, vai arī tīri bioloģiskie līdzekļi – putnu, skudru piesaiste konkrētā teritorijā,” paskaidro Oskars.
Viņš apstiprina, ka Latvijā ir bīstamas sugas, kuras spēj sagādāt būtisku apdraudējumu kokiem. Netrūkstot arī kaitēkļu dažādības.
“Pašreiz jāsaka, ka mēs esam ļoti labā stāvoklī. Mums egļu astoņzobu mizgrauzis nav pārāk savairojies – vien atsevišķos reģionos. Pagājušais gads šai sugai nebija īpaši labvēlīgs. Vasaras otrā pusē viņš parādījās atsevišķās koku grupiņās, kuras viņš bija nograuzis. Šeit visu nosaka dabas apstākļi. Pārējās bīstamākās sugas pašlaik ir sastopamas, taču reālu risku nerada. Te varētu nosaukt tādas sugas kā priežu galotņu sešzobu mizgrauzi, egļu mūķeni, ozolu mūķeni.”
Kaitēkļus var arī ievazāt
Izrādās, ka problēmas var radīt ne vien vietējās, bet arī ievazātās kaitēkļu sugas.
“Tas var notikt gan ar importētiem kokmateriāliem, paliktņiem. Taču līdz šim Latvijā šādā veidā agresīvu, bīstamu sugu ievazāšana vēl nav konstatēta. Ar šo jautājumu nodarbojas Valsts augu aizsardzības dienests – kontrolē sauszemes robežpunktus, ostas,” informē Oskars.
Viņš gan norāda, ka galvenokārt problēmas kaitēkļi mežiem rada tieši komerciālajā izpratnē, jo šādi uzlūkojot mežus, katrs zaudētais koks nozīmē zaudētu peļņu meža īpašniekam, apsaimniekotājam.
“Ja mēs runājam par dabas aizsardzību, tad – dabā jau viss ir līdzsvarā. Šādā ziņā vislielākais kaitēklis mežā ir cilvēks. Ļoti daudzām koku sugām, bioloģiskās attīstības noturēšanas nolūkos, ir pat nepieciešama zināma kaitēkļu klātbūtne. Mežā ikvienam ir sava dzīvesvieta, sava loma. Komerciālie aspekti – tās savukārt ir mūsu vēlmes un iegribas. Protams, no šī skatpunkta jebkurš zaudētais, nokaltušais koks ir mīnuss,” pamāca VMD speciālists.
Ko darīt meža saimniekiem?
Oskars Zaļkalns uzsver, ka meža īpašniekam noteikti ir jāredz un jāsaprot procesi, kuri norisinās viņa mežā. Vienkārši ejot cauri teritorijai, būtisko var arī nepiefiksēt – īpaši kukaiņus-kaitēkļus, kas dzīvo aiz koka mizas.
To nodarīto var piefiksēt vien tad, kad viņi koku jau ir pametuši.
“Mūsu lielākajam mežu īpašniekam – Latvijas valsts mežiem – ir savi, apmācīti speciālisti, kuri nodarbojas ar šo, bet arī viņi nevar piefiksēt 100% no tā, kas notiek. Cīniņš līdz galam ar dažādiem kaitēkļiem, tostarp tādiem, kuri dzīvo zem koksnes mizas, ir praktiski neiespējams. Mazākiem mežu īpašniekiem ir iespēja griezties pēc palīdzības un padoma vietējās mežniecības. Pēc apsekošanas jāpieņem lēmums – vai mežā novērojams īslaicīgs, nenozīmīgs bojājums dažos kokos, vai arī pietiekami daudzi koki ir bojāti tā, ka, visticamāk, aizies postā un kaitēkļu klātbūtne izrādīsies problemātiska,” pamāca eksperts.
Materiāls tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
