Latgales politiķi vilcinājušies aicināt savus vēlētājus vakcinēties

Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā secināts, ka Latgales iedzīvotāji vairāk nekā citur Latvijā uzticas vietvarai. Tieši vietējo līderu un politiķu uzrunāšana būtu spēcīgs signāls, uzskata RSU komunikācijas fakultātes profesors Sergejs Kruks: “Kaut vai anekdotiskie gadījumi no TV reportāžām: "Pagasta vecis pateica nobalsot par šo partiju, es arī nobalsoju”. To pašu varēja darīt arī tagad. Ir taču novada avīzes. 20 gadus stāstīja, ka novada avīzīte ir tuvāka cilvēkam, tāpēc mēs to publicēsim. Nu lūk, dariet, jums ir komunikācijas kanāli! Gan tā avīzīte, gan jūs esat tuvāk cilvēkiem”.

Taču daudzi pamanāmi Latgales politiķi ar vakcinācijas tēmu nav aizrāvušies, norāda raidījums. Piemēram Augšdaugavas novada avīzē pēdējo reizi par to, kur iespējams saņemt poti pret kovidu, stāstīja aprīlī. Bet oktobrī, kad slimnīcās jau sita trauksmes zvanus, par vakcināciju pret Covid-19 ne vārda. Vienīgā pote, kas te pieminēta, – pret ērču encefalītu. Novada priekšsēdētājs izdevumā pozē ar ministriem, deputātiem, sniedz interviju, bet par Covid-19 vai vakcināciju neko nesaka

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) intervijā LTV skaidro, ka par avīzi atbild preses dienests, bet viņš pats vakcinēties aicināja intervijā pašvaldības portālam. Pats klātienē uzrunāt iedzīvotājus nedodas, jo esot saņēmis negatīvu reakciju. “Es aizbraucu pie autoveikala, tur tantiņa mani nolamā (...) Nolamā un viss, priekš kam tad jābrauc jāskaidro”, stāsta Kucins.

Par vakcināciju klusē daudzi citi Latgales novadu oficiālie izdevumi. Krāslavas vēstis pēdējo reizi informēja par iespēju saņemt poti aprīlī. Rēzeknes novada oficiālais izdevums par šo tematu klusē kopš februāra. Vakcinēto skaits Preiļu novadā ir viens no sliktākajiem valstī, taču novada priekšsēdētāja publiskajā komunikācijā aicinājumu saņemt poti pret covid “de facto” neatrada.

“Kopš novadu apvienošanas es kā jauns novada vadītājs esmu lielā mērā operatīvā darbā, kas saistās ar jaunā novada izveidošanu”, skaidroja Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (Apvienība “Iedzīvotāji”, LRA, JKP).

Rēzekniešus pilsētas dome par vakcināciju informēja regulāri, bet pamudinājumu un iedrošinājuma tikpat kā nav bijis. Pirmais pamanāmais aicinājums no pilsētas mēra – tikai oktobrī. Pirms tam Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”), kurš Rēzekni vada jau 12 gadus un ir ļoti populārs politiķis, potēšanos pret Covid-19 piesauca reti, publiskās aktivitātes veltīja priekšvēlēšanu laikam. Rēzeknes pašvaldības avīzes pirmās lapas – veltītas priecīgiem notikumiem.

“Saslimstības radītāji tolaik nebija tik augsti, un es jums nepiekrītu, ka mums tikai par slimiem cilvēkiem vajag savā izdevumā rakstīt. Dzīve turpinās. Griba dzīvot arī mudina cilvēkus vakcinēties”, skaidro Bartaševičs.

Daugavpilī drīz pēc pandēmijas sākuma un līdz pat šai vasarai mēra krēslu ieņēma Igors Prelatovs (“Mūsu partija”). Viņš izplatīja nepārbaudītu informāciju par masku drošību bērniem, pērn apgalvoja, ka Covid-19 statistika esot “uzpūsta”, bet pavasarī paziņoja, ka nevakcinēšoties, jo esot jauns un paļaujas uz savu imunitāti.

Sarunā ar “de facto” Prelatovs neuzskata, ka tagad viņam būtu jānes daļa atbildības par saslimstības radītājiem pilsētā. “Neesmu ne veselības ministrs, ne premjerministrs, ne ārsts, ne eksperts. Esmu tehnisks cilvēks, atbildu par ceļiem, par tiltiem”, intervijā LTV teica politiķis.

Tagadējais Daugavpils mērs gan sociālajos tīklos, gan citādi aktīvi aicina vakcinēties. Taču arī līdz situācijas saasinājumam arī Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) nepievērsa tam lielu uzmanību. “Līdz tam brīdim pašvaldība veica klasiskās autonomās funkcijas, kad mēs redzējām statistiku, kas iet pāri jebkādām robežām, pašvaldība arī ir iesaistījusies. Šeit jāsaprot, ka vakcinācijas birojs un kampaņa – ar to nodarbojas veselības ministrija,” pauž Elksniņš.