"Pārdevēja nav miskaste!" Neapmierinātie pircēji apsaukā veikalu darbniekus
Diemžēl bieži vien pircēji savu neapmierinātību ar politiķu darbu, pandēmijas ierobežojumiem un pašu nesakārtoto dzīvi izgāž uz veikalu darbiniekiem. Biznesa augstskolas "Turība" Komercdarbības katedras asociētā profesore, programmu direktore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv norāda, ka daļa pircēju nemāk apvaldīt savas emocijas un nesaprot, ka otrs cilvēks nav miskaste.
Jau pirmās mājsēdes laikā profesore novēroja, ka pārdevēji bija tādā kā ķīlnieku lomā. "Tā ir mūsu uzvedības kultūra. Diemžēl te redzam, ka mēs nemākam savas emocijas savaldīt.
Mani šokē, ka tas skar ne tikai pārdevējus, bet arī mediķus. Pret šīs profesijas pārstāvjiem mums bija cieņpilnāka attieksme. Pat pret viņiem tagad tiek izgāzts negatīvais!
Līdzcilvēks nav miskaste!
Vienkārši mēs nemākam savas emocijas apvaldīt un nesaprotam, ka otrs cilvēks nav miskaste, kurā sagāzt visu, kas man patīk un nepatīk. Te vajadzīga visas sabiedrības izglītošana.
Cerēsim, ka šī situācija kaut kad beigsies un tad sociālantropologiem un citu profesiju pārstāvjiem vajadzētu izvērtēt to un saprast, kāpēc mēs tā rīkojamies."
Jau no bērnības zinām, ka "pārdevēja nekas nav"
Liniņa arī atgādināja, ka Latvijas iedzīvotājiem jau no padomju laikiem ir negatīva attieksme pret tirdzniecības darbiniekiem.
Daudz cilvēku to pieņēmuši no vecākiem un vecvecākiem, turpinot uzskatīt, ka "pārdevēja nekas nav".
Arī pārdevējam jāuzņemas atbildība
Vienlaikus jāapzinās, ka daudz kas ir arī atkarīgs no paša pārdevēja un viņa attieksmes pret savu darbu un profesiju. Kāda vainas un atbildības daļa ir arī pašā pārdevēja darbībā.
Daļa pārdevēju strādā šo savu konkrēto darbu nevis tāpēc, ka viņi grib darboties ar cilvēkiem, viņiem tas patīk, tas ir viņu dzīves aicinājums, bet gan tāpēc, ka viņi nevarēja atrast citu darba vietu. "Nedaudz vainīgas ir abas puses - gan sabiedrība, gan arī paši pārdevēji."
Zem sitiena visi, kas strādā apkalpojošā sfērā
"Pašreizējā situācijā visi apkalpojošā sfērā strādājošie (ne tikai pārdevēji) atrodas zem sitiena. Visi, kam nav slinkums, viņiem gāž virsū visu, kas ir sakrājies."
Speciāliste aicināja ļaudis, dodoties uz veikalu, saglabāt cieņu pret citiem pircējiem un pārdevējiem. "Tas ir mūsu katra kultūras līmenis - cik es varu atļauties savu negāciju izgāzt uz otru cilvēku. Jāmēģina saprast, ka ne jau viņš šo situāciju izraisīja."
Neprot analizēt situāciju
Lasot komentārus pie interneta ziņām un mēģinot saprast cilvēku domāšanu, Liniņa nonākusi pie slēdziena, ka cilvēki neprot analizēt situāciju. "Ja man ir slikti, tad visi pie tā ir vainīgi. Pilnīgi visi!" Cilvēki mēdz izgāzt savas negācijas pret jebkuru.
Vajadzētu apzināties, ka ne jau visi līdzcilvēki, ko mēs ikdienā nolamājam un kam veltām negatīvus skatienus un žestus, izdomāja šo vīrusu, stingros ierobežojumus un visu pārējo. Ne jau visi apkārtējie cilvēki ir laimīgi par situācijas eskalāciju.
Formulas, bet ne izpratne
Speciālistiem vajadzētu pētīt, kāpēc mēs tik bieži izturamies negatīvi pret pārdevējiem. Liniņa to saistīja arī ar mūsu izglītības sistēmu. "Līdz šim tā mums ir bijusi iekalšanas līmenī. Mēs mācījāmies formulas, definīcijas, terminus, bet mēs nemācījāmies analizēt.
Mēs vispār nemākam analizēt ne tikai situāciju, bet arī paši sevi - kāpēc es tā rīkojos konkrētā situācijā. Tur ir tā problēma. Es ceru, ka izglītības sistēma ar laiku mainīsies un mēs spēsim kaut ko analizēt," profesore pauda cerību un aicināja saglabāt pieklājību un iecietību arī veikalos.
