Purvīša dzimtās mājas pie atbalsta tikušas tikai deputātu kvotu veidā
Mazliet pamainot formu, bet pēc būtības nemainot iepriekšējos gados izkopto tradīciju – ar deputātu priekšlikumiem piešķirt naudu idejām, kas iepatikušās konkrētiem politiķiem vai frakcijām, budžetā dalīti apmēram divi miljoni eiro, vēsta LTV raidījums "de facto".
Runājot par Vilhelma Purvīša mājas-muzeja izveidi, politiķi tagad uzsver, cik nozīmīga ir gleznotāja loma Latvijas kultūrā. Taču līdz brīdim, kamēr muzeja veidošanā neiesaistījās bijusī politiķe, tas atbalstu nav saņēmis, lai gan meklējis šādas iespējas. Ar aktīvu lobiju darbu, bet bez noteiktas sistēmas un pēc deputātu ieskatiem – tieši tā tiek sadalīta daļa no valsts naudas.
Gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtās mājas “Vecjauži” Taurupes pagastā deviņdesmito gadu beigās mantinieki pārdeva muzeju speciālistei Margrietai Lestrādenai no Nīderlandes. Viņas mērķis bija veidot šo kā kultūras vietu - ar izstādēm un pasākumiem.
2007.gadā Lestrādena izveidoja biedrību – “Purvīša māja-muzejs”, saņēma arī Kultūras mantojuma Gada balvu. Šī vieta norādīta Ogres novada tūrisma ceļvežos. Savukārt iesniegtie pieteikumi Valsts kultūrkapitāla fondam, arī citi lūgumi pēc atbalsta līdz šim noraidīti vai palikuši nesadzirdēti. Tagad situācija mainījusies.
Lestrādena šovasar meklējusi atbalstu pie Imanta Ziedoņa muzeja veidotājiem, fonda “Viegli”, un nupat, novembra sākumā biedrības “Vilhelma Purvīša mājas-muzejs” vadību pārņēmusi bijusī kultūras ministre un Nacionālās apvienības politiķe Žanete Grende, kā arī Jānis Holšteins-Upmanis un Elizabete Pavlovska. Līdz ar šīm pārmaiņām, muzejs ticis arī pie valsts atbalsta iespējas – 100 000 eiro, caur tā dēvēto “deputātu kvotu” sistēmu, ko koalīcijas politiķi gan mēģina saukt par budžeta kvotām vai par budžeta uzlabošanu.
“Mēs vērsāmies tieši tajā brīdī, kad priekšlikumus varēja iesniegt, man arī pirms tam bija saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli, un viņš konceptuāli atbalstīja ideju. Un mēs vērsāmies pie vairākiem deputātiem un frakcijām, un tā sākotnējā summa bija daudz lielāka, tie bija 240 000, jo tas darāmo darbu apjoms, kas tur ir jādara, ļoti liels. (..) Pirmais ir krājuma glābšana, otrais ir pētniecība, un trešais ir komunikācija un izglītošana - tātad šie simts tūkstoši ir paredzēti šīm funkcijām,” raidījumam stāsta Žanete Grende.
Šo priekšlikumu budžetam virzīja Nacionālā apvienība. Tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars stāsta, kā iesniegtais finansējuma lūgums tālāk komunicēts: “Sākotnēji prasītā summa bija krietni lielāka. Un tad mums bija aktīva komunikācija arī ar biedrības pārstāvjiem, arī man personīgi bija šī komunikācija, kur skaidroja, ka nav cerības pārliecināt koalīcijas partnerus un panākt šādu atbalstu, un kas būtu tā summa, ar ko mēs varētu muzeja darbību uzsākt, bet tai pat laikā, lai tas būtu ar kaut kādu ticamību, ka par to būs iespējams vienoties.”
Dzintars apliecina, ka kolēģus aicinājis nākt ar priekšlikumiem tādu projektu finansēšanai, kas atbilst apvienības vērtību uzstādījumiem.
Šis ir tikai viens no vairāk nekā 40 priekšlikumiem nākamā gada budžeta projektam, kurus atbalsta saņemšanai iesnieguši Saeimas deputāti no koalīcijas partijām. Un, lai arī tos parakstījuši vairāku partiju pārstāvji, ir skaidrs, ka lielākoties aiz tiem stāv konkrētas partijas vai deputāta iniciatīva. Taču nav ne skaidri zināmu principu, kad un kā pieteikties pie deputātiem ar lūgumu pēc budžeta atbalsta, nedz arī kritēriji projektu atlasei. Iespējams lielāko lomu nospēlē tieši kontakti ar politiķiem.
