Latvijas novadi koši mirdz valsts svētku nedēļas noskaņās
Jau 11. novembrī visa Latvija koši iemirdzējās sarkanbaltsarkanajās krāsās, atzīmējot Lāčplēša dienu. Un šo burvīgo svētku noskaņu varēsim baudīt līdz ...
FOTOREPORTĀŽA. Latvijas novadus pārņem valsts svētku noskaņa
Visas Latvijas pilsētas un pagasti jau 11. novembrī ietērpās košā sarkanbaltsarkanā svētku rotā, lai godam sagaidītu Latvijas 103. dzimšanas dienu. Jauns.lv piedāvā fotoceļojumu pa svētku rotās izgreznoto valsti – no Kurzemes rietumiem līdz Latgales austrumiem un no Zemgales dienvidiem līdz Vidzemes ziemeļiem. Svētku noskaņu fotogrāfijas publicējušas pilsētu un novadu pašvaldības savās mājaslapās un sociālajos tīklos. Protams, ka šī ir tikai neliela daļa no svētku noskaņas.
Gan lielāki, gan mazāki svētku noformējumi izvietoti visās Latvijas pilsētās un pagastos. Un ir arī zīmes, kas nule uzstādītas un par Latvijas brīvības alkām un neatkarības stāstu vēstīs arī nākamajām paaudzēm. Piemēram, Koknesē atklāta stēla Tēvzemes aizstāvjiem, bet Kuldīgā nu ir pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja projekta veidotā piemiņas plāksne par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem.
Saldus centrs izgaismojies svētkiem:
Daugavas krastā pie Kokneses luterāņu baznīcas izveidota granītā kalta piemiņas stēla 14 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuru dzīves gaitas saistās ar līdzšinējā novada pagastiem. Stēla izgatavota pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas un ar bijušās Kokneses novada domes finansiālu atbalstu. Tās mākslinieciskais autors ir mākslinieks Jānis Strupulis, šo piemiņas zīmi izveidojis un ierīkojis Koknesē labi pazīstamais akmeņkalis Modris Stiliņš.
Stēlas augšdaļā ir iekalts Lāčplēša Kara ordeņa bareljefs, zem tā – ordeņa devīze “Par Latviju” un Latvijas brīvības cīņu kara gadi (1918. – 1920.).
Kuldīgā, Liepājas un Kalpaka ielas stūrī, skvērā blakus topošajai Kuldīgas mākslas un radošā klastera ēkai, novietota pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja projekta veidotā piemiņas plāksne par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem. Piemiņas plāksne veidota kā bronzas vairogs.
Piemiņas plāksnes forma atvasināta no saules simbolikas latviešu strēlnieku nozīmītēs, kuras kareivji mēdza izgatavot paši, pārkausējot misiņa jostu sprādzes. Uz plāksnes lasāmi Augusta Saulieša dzejoļa vārdi, kas veltīti latviešu kareivjiem. Pēc svētkiem gan piemiņas plāksne kādu brīdi nebūs redzama, jo līdz pilnīgai būvdarbu pabeigšanai to atkal ieskaus norobežojošs žogs.
Skvēriņā piemiņas plāksni ieskauj astoņas ābelītes, kas pavasarī ziedēs baltiem ziediem, kas simbolizēs latviešu strēlnieku sapni par brīvu Latviju, bet rudenī to sarkanie ābolīši simbolizēs augļus, ko latviešu strēlnieku pašaizliedzīgā varonība mums devusi. Vēl šeit uzplauks baltu ziedu pļava, kas simbolizēs sniega klāto Ložmetējkalna apkārtni, kur krita latviešu strēlnieki.
Valkas novada Centrālā bibliotēka sveic Latvijas valsts svētkos:
Ļaudis noliek svecītes 11. novembra krastmalā, svinot Lāčplēša dienu
Lāčplēša dienā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodrošina iespēju iedzīvotājiem 11. novembra krastmalā, pie Rīgas pils mūriem iedegt svecītes. Tas ...
