Rīgas autoostas svētozolu gatavo pārstādīšanai: dzelzceļš pret autobusiem. VIDEO. FOTO

Sarkano ozolu netālu no autobusu izbrauktuves no Rīgas autoostas Maskavas ielas pusē pie dzelzceļa uzbēruma iestādīja 1964. gadā līdz ar toreiz jaunās autoostas izbūvi. Visus pēdējos 57 gadus tas ir teju autoostas svētozols un autoostas darbinieki to uzskata par savu simbolu. Bet nesen “Rail Baltica” celtniecības gaitā to pēkšņi paredzēja nocirst. Tas izraisīja protestus – portālā manabalss.lv sāka parakstu vākšanu par ozola saglabāšanu, bet Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments rīkoja aptauju par tā likteni. Apspriešanas rezultāti vēl nav apkopoti, Rīgas domei tuvākajā laikā būs jālemj par tā likteni. Bet, pēc visa spriežot, to visdrīzāk saglabās, precīzāk sakot – pārstādīs. Kur, gan vēl īsti skaidrs nav.

“Svarīga emocionālā vērtība!”

Koka saglabātāji apelē pie latviešu svētās sirdsapziņas, kuras gēnos jau ierakstītas rūpes par ozolu, bet tā nociršanas piekritēji skandina par nesamērīgi dārgajām izmaksām, kas būs gadījumā, ja ozolu nolems pārstādīt – vairāk nekā 40 000 eiro.

Par sarkanā ozola saglabāšanu parakstus vāc akciju sabiedrības “Rīgas starptautiskā autoosta” darbinieku kolektīvs, kurš raksta:

Autoostas sarkanā ozola stāsts (SIA “Labie koki”):

“Prasām noraidīt pilnsabiedrības “BeReRix” un Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas ieceri par dendroloģiski vērtīgā sarkanā ozola nociršanu “Rail Baltica” projekta būves ietvarā.

Sākotnēji koku bija paredzēts pārstādīt citā teritorijā, un tas aizvien ir iespējams. Vēlams – Rīgas autoostai netālu esošās zaļajās zonās Rīgas vēsturiskajā centrā. Līdz ar šo tiks saglabāts dendroloģiski vērtīgs koks un tiks pilnveidota ainava Rīgas vēsturiskajā centrā. Svarīga arī ozola emocionālā un vēsturiskā vērtība, jo sarkanais ozols iestādīts, uzsākot Rīgas autoostas darbību (1964. gads)”.

Autoostas vadītāja Vaira Gromule teikusi: “Es tiešām nedomāju, ka lielais “Rail Baltica” projekts būtu jāsāk ar ozola nociršanu. Šis ozols mums ir īpašs tāpēc, ka ir sarkanais ozols jeb akmens ozols – stiprs un grūtos apstākļos audzis, kopš nodeva ekspluatācijā un sāka darboties autoosta”.

Sākotnēji koku bijis paredzēts pārstādīt iepretī autoostas ieejai, kur pašlaik atrodas nojaucamais tirdzniecības centrs “Titāniks”, taču, autoostai par pārsteigumu tika izsludināta sabiedriskā apspriešana par koka ciršanu.

Pārstādīt – pārāk dārgi

Savukārt “Rail Baltica” nolīgtā būvnieka “BeReRix” pārstāvji skaidro, ka koku izdevīgāk nocirst nekā saglabāt. Vispirms bija iecere to saglabāt, bet tad atklājās, ka koks ieaudzis gan virszemes, gan apakšzemes komunikācijās un tā pārstādīšana būs nesamērojami dārga.

Aicina glābt vērtīgu ozolu:

“Eiropas Dzelzceļa līniju”, kas nodarbojas ar “Rail Baltica” attīstību, pārstāve Rita Voronkova Jauns.lv teica: “Uzreiz varu teikt, ka projekts pakļausies sabiedrības viedoklim un sabiedriskās apspriešanas rezultātam.

No projekta puses varam informēt par konkrētām izmaksām, lai būtu vieglāk orientēties situācijā un blakus cienījamām emocionālajām vērtībām būtu arī precīza informācija par nepieciešamajām izmaksām:

No tehniskā viedokļa koka transportēšana ir sarežģīta. Tā kā koka vainags ir ieaudzis elektrības un telekomunikāciju kabeļos, ir jāveic nopietni demontāžas darbi. Koka pārvietošana izmaksātu apmēram 20 000 eiro. Papildus elektrības un telekomunikāciju pārslēgšana izmaksās ap 8000 eiro. Darbs ir veicams naktīs, jo būs jāpārorganizē gan autobusu, gan tramvaju satiksmes kustība, kā ar jāveic tramvaja kontakttīklu demontāža, kas arī ievērojami sadārdzina kopējās darbu izmaksas. Vēl viens izaicinājums ir jaunas vietas atrašana – autoostai nav brīvas teritorijas, pastāv iespēja koku pārvest uz Zaķusalu. Lai to veiktu, būtu jāpiesaista barža un celtņi. To izmaksas būtu vismaz no 5000 līdz 10 000 eiro. Pirms koka pārvietošanas būs nepieciešams izbūvēt Zaķusalā pagaidu piestātni, lai koku izvestu krastā, sagatavotu augšanas vietu.

Kopējās izmaksas viena koka pārstādīšanai varētu būt vairāk nekā 40 tūkstoši eiro. Ja pēc sarunām ar Rīgas pašvaldību tiek atrasta vieta, kura ir tuvāka esošā koka augšanas vietai, tad pārvietošanas izmaksas var nedaudz samazināties”.

Koku jau gatavo pārstādīšanai

Savukārt spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, negaidot oficiālo sabiedriskās apspriešanas rezultātus, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam “pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas jāsniedz ziņojums par tās rezultātiem Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē”, sākusies ozola sagatavošana pārstādīšanai. To veic SIA “Labie koki”, kas arī iestājas par ozola saglabāšanu.

Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kur to varētu pārstādīt. Bet ir pavisam reālas iespējas koku arī nepārvest uz Zaķusalu, bet arī pārstādīt kaut kur turpat tuvumā – pie Zinātņu akadēmijas augstceltnes vai Spīķeru rajonā.

Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Cilvēkresursu un komunikācijas nodaļas vadītāja Inese Pabērza Jauns.lv pauda:

“Līdztekus izsludinātajai sabiedriskajai apspriešanai par koka nociršanu Rīgas pašvaldības eksperti kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem risina dažādas iespējas gan koka pagaidu novietnei, gan tā potenciālajai augšanas vietai un tamlīdzīgi. Tā kā sarunas turpinās, pirms lēmuma pieņemšanas katru atsevišķu potenciālo scenāriju nekomentēsim”.

No šīs atbildes var saprast, ka pašvaldība vairs nemaz nedomā atļaut ozolu sazāģēt malkas klučos, bet tas tiks pārstādīts. Pašvaldība ir paudusi apņemšanos koku saglābt, pārceļot to uz citu vietu vai uzglabāt konteinerā līdz brīdim, kamēr tam atrodas cita vieta.

“Lūdzu, lūdzu, saglabājiet!”

Tam, ka koks jāsaglabā, nevis jāpārvērš malkā, pēc visa spriežot, piekrīt arī vairums rīdzinieku. Pašvaldības mājaslapā, kur tiek informēts par sarkanā ozola likteņa sabiedrisko apspriešanu, nav neviena ieraksta, kas atbalstītu tā likvidēšanu. Lūk, tikai daži komentāri Rīgas domes mājaslapā:

Bijušais “Rīgas mežu” darbinieks Uldis Zommers: “Koka vēsturiskā izcelsme, ainaviskā, bioloģiskā un botāniskā vērtība, kā arī vainaga izmēri liek šo koku uzskatīt par sabiedriski nozīmīgu Rīgas pilsētas apstādījumu elementu, neskatoties uz to, ka tas šobrīd aug sarkano līniju robežās.

Ja būvvaldes apstādījumu inspektori (viedā un augstā komisija) un “Rail Baltica” būvnieki ar cieņu izturas pret pilsētas pagātni, tai rūp ne vien pilsētas nākotne, bet arī tagadne, tad loģika prasa šo koku pārstādīt kādā no pilsētas apstādījumu teritorijām, lai tas augtu un zaļotu vēl daudzus gadu desmitus.

Šī koka izmēri un atrašanās vieta, kā arī dabas apstākļi šobrīd ļauj tehniski sagatavot koku pārstādīšanai. Un veiksmīgi pārstādīt, pieaicinot pilsētas apstādījumu speciālistus un labi ekipētus profesionāļus”.

Andis: “Jau no bērnības zinu to ozolu, un nebūšu latvietis, ja neiestāšos par tā saglabāšanu, lai arī citā vietā!!!”

Daiga Priede: “Lūdzu, lūdzu, saglabājiet ozolu!”

Laura Alksne: “Ozolu jāpārstāda tā dendroloģiskās un vēsturiskās vērtības dēļ”.

Jānis Bluka: “Skaidrs, ka ozols jāsaglabā un tas jāpārstāda. Koks pelnījis būt pārstādīts Rīgas vēsturiskajā centrā. Blakus uzstādāma paskaidrojoša informācija, kad un kādēļ šis ozols ticis pārstādīts šajā vietā”.

Irēna: “Par saglabāšanu! Ieguldījumus atmaksās gandarījums par vērtību nosargāšanu. Redzams, ka pārstādītie koki turpina augt un priecēt cilvēkus."

Iveta: “Koks ir jāsaglabā. Tas ir skaists un simbolisks. Nedrīkst iznīcināt “saknes” tikai tāpēc, ka tas kādam ērtāk un lētāk”.