Spiegošanā apsūdzētā Sparāna vārds jau gadiem ilgi izskan saistībā ar pretlikumīgām darbībām
Bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu un viņa sievu prokuratūra apsūdz spiegošanā. Tam par pamatu bijuši citas krimināllietas ietvaros veiktās kratīšanas laikā viņa dzīvesvietā atrastie lietiskie pierādījumi.
Sparāna vārds ar neapskaužamu regularitāti jau vairāk nekā desmit gadus izskan saistībā ar dažādām pretlikumīgām darbībām.
Glabājis mājās slepenus dokumentus
"Kas Jauns Avīzei" no neoficiālas informācijas kļuvis zināms, ka kratīšanā Sparāna mājās pagājušā gada aprīlī atrasti vairāki dažādas slepenības pakāpju dokumenti, kurus viņš ieguvis, strādājot SAB.
Dokumenti pēc sava satura un slepenības līmeņa bijuši tādi, kuru nešana mājās nebūtu pieļaujama arī laikā, kad Sparāns vēl bija SAB darbinieks. Ņemot vērā, ka tā ir iestāde, kuras uzdevums ir visaugstākā līmeņa valsts noslēpumu aizsardzība, maznozīmīgu dokumentu tur vienkārši nemēdz būt.
Kaut arī Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins izteicies, ka par spiegošanu uzskatāma tikai sadarbība ar ārvalstu dienestiem, jau vairākus gadus Krimināllikuma 85. pants Spiegošana nosaka, ka kriminālatbildība piemērojama arī par “valsts noslēpumu saturošas informācijas vākšanu”.
Apvaino kukuļņemšanā
Kratīšana Sparāna dzīvesvietā veikta cita kriminālprocesa ietvaros – liecības pret viņu sniedzis Tukuma lidlauka īpašnieks, ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības pārkāpumos iesaistītais uzņēmējs Konstantīns Soloduha.
Viņš apgalvo, ka par solījumiem sakārtot Tukuma lidlauka ekspluatācijas atļaujas Sparānam samaksājis 35 000 eiro lielu kukuli. LTV raidījums "De facto" pērn ziņoja, ka Soloduha kā starpniekus esot minējis uzņēmēju Edvīnu Inkēnu un bijušo politiķi Andreju Panteļējevu, kurš pa vidu politiskajai darbībai paspēja pastrādāt SAB.
Interesanti, ka Sparānu aizturēja brīdī, kad viņš devās uz tikšanos ar Romānu Osipjanu, zināmu kā ilggadēju kontaktpersonu vienam no Krievijas organizētās noziedzības līderiem Vjačeslavam Šestakovam ar iesauku Sļiva.
Kad Šestakovu no Latvijas izraidīja, tieši Osipjans nodarbojies ar viņa nekustamo īpašumu izpārdošanu. Osipjana advokāte Alla Juraša pārstāvējusi arī Šestakova intereses izraidīšanas lietā. Tikmēr Sparāna tikšanās ar Osipjanu bijušas regulāras.
Vaškeviča spridzināšana
Pirmo reizi Sparāna vārds publiskajā telpā parādījās 2007. gadā, kad Rīgā uzspridzināja toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnu.
Sparāns ieradies uzkrītoši ātri un šķērsojis policijas uzliktās, notikuma vietu ierobežojošās lentes, apskatot uzsprāgušo auto tiešā tuvumā. Tas deva iespēju Vaškevičam apgalvot, ka SAB organizējis viņa izsekošanu un Sparāns, iespējams, piedalījies atentāta organizēšanā.
SAB darbinieku krimināllietas ietvaros nopratināja, parādījās arī viņa saistība ar tā laika premjera Aigara Kalvīša padomnieku drošības jautājumos Raimondu Lazdiņu, bet viss noklusa.
Aizdomas par jumtošanu
Jau pēc šā gadījuma Sparāns daudzkārt nonācis uzmanības lokā saistībā ar dažādiem notikumiem un cilvēkiem. 2012. gadā izskanēja informācija, ka, neraugoties uz tolaik salīdzinoši pieticīgo valsts iestādes darbinieka algu, Sparāns bez kredīta ņemšanas ticis pie rindu mājas Ikšķilē un divām dārgām automašīnām – BMW X5 un Volvo XC70.
Apmēram tad parādījās arī informācija, ka Sparāns, iespējams, nodarbojas ar plaša mēroga kontrabandas piesegšanu, un runāja par Sparāna brigādi, kurā bez viņa ietilpstot arī toreizējais KNAB darbinieks Juris Jurašs un nu jau bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, pērn mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes vīrs.
Neraugoties uz dažādiem netiešiem pierādījumiem vai neoficiālu informāciju, šādas grupas eksistenci gan nav izdevies pierādīt. Tomēr to, ka šie trīs kungi savā starpā nenoliedzami ir saistīti, apliecina fakts, ka kukuļņemšanas lietā par Sparāna atbrīvošanu pieprasīto drošības naudu – 50 000 eiro – dažās dienās savāca tieši Strīķis, aizturētā tuvs draugs. Daļu naudas atvēlējis Berezina pārstāvētais advokātu birojs, kas viņam pieder kopā ar Juraša bijušo sievu Allu Jurašu.
Skandalozi sakari
2015. gadā informācija par Sparāna brigādi atkal aktualizējās, un viņa vārds arvien biežāk sāka izskanēt saistībā ar dažādiem pretrunīgi vērtētiem cilvēkiem.
Sparāns pieminēts kontekstā ar kuģu būvētāju Vasiliju Meļņiku, kurš Ukrainā bijis turēts aizdomās par krāpšanu. Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons pat oficiāli informējis tiesībsargājošās iestādes par Sparāna it kā no Meļņika saņemtu liela apjoma kukuli, taču pilnvērtīga izmeklēšana nav veikta.
Tāpat Sparāns pamanīts kopā ar prokuroru Andi Mežsargu skandalozā advokāta Rudolfa Meroni interesēs risinām Ventspils tranzīta uzņēmumu domstarpības. Viņš arī manīts tiekamies ar vairākiem organizētās noziedzības pārstāvjiem.
Sparāns arī ticies ar skandalozo Krievijas baņķieri Grigoriju Guseļņikovu, kura vadībā izputēja "Norvik banka" (vēlākā "PNB banka"). Viņš sola vērsties starptautiskajā tiesā ar vairāku simtu miljonu prasību pret Latvijas valsti.
Guseļņikovu pilnīgi oficiāli tolaik konsultēja arī Jurašs un viņa sievas advokātu birojs – maksātnespējas administrators likvidācijas procesā atrada dokumentus par pamatīgu līdzekļu, teju pusmiljona eiro, pārskaitīšanu par šiem pakalpojumiem.
Pēc ārvalstu partneru prasības
2018. gada beigās Sparānam SAB nācās pamest un doties izdienas pensijā – pēc neoficiālas informācijas, tas noticis pēc ASV specdienestu pārstāvju uzstājīga lūguma. Tas arī saprotams, jo tieši SAB atbild par visaugstākā līmeņa valsts noslēpumu aizsardzību un to vidū ir arī NATO informācija. Pēc aiziešanas Sparāns esot mēģinājis iekārtoties darbā Iekšlietu ministrijā, taču nesekmīgi.
Nav gan atbildes uz jautājumu – ja Sparāns patiešām bijis iejaukts dažādos šaubīgos procesos, kā viņam izdevies tik ilgi noturēties SAB. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka pašus SAB darbiniekus aizsargā valsts noslēpums un jebkādas informācijas ieguve par viņu dzīvi un finansiālajiem darījumiem ir ļoti apgrūtināta.
Tāpat iespējams, ka, piedaloties dažādās šaubīga rakstura lietās, Sparāns savai iestādei spējis sagādāt arī pietiekami daudz noderīgas informācijas. Vismaz līdz 2018. gada beigām SAB vadītājs Jānis Maizītis uz kārtējās skaļās informācijas parādīšanos atklātībā vienmēr reaģēja vienādi – birojs par savu darbinieku neko nekomentēs.
