Vai viltus Covid-19 poti var medicīniski pierādīt? Kādas ir izredzes pārliecināt tiesu, ka sertifikāts ir “nopirkts”

Publiskajā telpā paustais pārliecina, ka gan Valsts policijas (VP), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklāj arvien jaunus gadījumus ar, iespējams, negodprātīgiem ārstiem un rūpīgi izmeklē, taču paliek jautājums – cik viegli tiesā būs pārliecināt par notikušu vakcinācijas fakta viltošanu, ja līdz tai nav iegūta iesaistīto personu atzīšanās?

Iespējas: meklēt asinīs antivielas

Pirmais jautājums, domājot par to, cik viegli, vai grūti ir pierādīt, ka digitālais Covid-19 sertifikāts ir iegūts vakcīnas fakta viltošanas ceļā, ir – vai ar medicīniskām pārbaudēm var apstiprināt, ka persona nekad nav saņēmusi nevienu no Eiropas Savienībā apstiprinātajām Covid-19 potēm.

Epizodē, kurā likumsargiem ir pamatotas aizdomas par personas iespējamu sēšanos pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ir pieejamas drošas medicīniskas pārbaudes, kuras veic tiesu ekspertīžu iestādes, un, kuras viennozīmīgi spēj noteikt – tika vai netika šoferis pieķerts pie stūres stāvoklī, kurā transportlīdzekli vadīt aizliedz likums.

Pavisam citādi ir ar Covid-19 vakcinācijas “pēdu” meklēšanu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) laboratorijas “Latvijas Infektoloģijas centrs” vadītājs, laboratorijas galvenais speciālists Dr. Sergejs Ņikišins sarunā ar jauns.lv norāda, ka gadījumos, kuros ir aizdomas par viltotu Covid-19 sertifikātu, paredzēts veikt antivielu testu – pārbaudīt asinis uz antivielu klātbūtni. Taču ir virkne nianšu.

“Antivielas – tā ir imūnās sistēmas atbildes reakcija saslimšanai vai vakcinācijai, šajā gadījumā – pret Covid-19. Varētu domāt, ka –, ja reiz ir antivielas un vakcinēšanās sertifikāts, tad viss ir kārtībā, ja ir tikai sertifikāts, bet nav antivielu – tad tas ir viltots. Viss gan nav tik vienkārši. Katrs organisms uz vakcīnu reaģē citādi,” norāda Ņikišins.

Papildus – ārstu slēdziens par konkrēto gadījumu

“Ja antivielu, par spīti vakcinācijas sertifikāta esamībai, nav, tad ir jāmeklē citi iemesli šādai situācijai. Vai pacients zināmu iemeslu dēļ ir imūnsupresīvs – tāds, kuram pamatotu iemeslu [citu saslimšanu] dēļ tās var neizstrādāties pat pēc potes? Tādi gadījumi tik tiešām var būt. Taču, ja cilvēks ir vesels, ar digitālo Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, bet viņam nav izstrādājušās antivielas – šeit ir liela varbūtība, ka vakcinācijas fakts ir ticis viltots,” skaidro RAKUS speciālists.

Šeit vēl arī jāpiebilst, ka primāri uz antivielu meklēšanu “uzprasās” tie, kuriem ir vakcinācijas sertifikāts, bet kuri ar potētam cilvēkam netipiski smagu slimības gaitu ir stacionēti kā Covid-19 inficētie.

Slimnīcā skaidro, ka papildus antivielu meklējumiem asinīs, par aizdomīgajiem, it kā vakcinētajiem pacientiem vēl savu slēdzienu izdara ārsti-speciālisti.

Taču arī šāda, padziļināta konkrēta gadījuma izpēte no mediķu puses un tās ietvaros iegūtā informācija, pierādījumu “svara” ziņā nebūt nav pielīdzināma alkometra testam, kurš uzrāda reibumu promilēs.

Lieki piebilst – ja persona joprojām neatzīst to, ka sertifikāts ir nopirkts, ir nepieciešami papildu pierādījumi.

Vai bez iesaistīto personu atzīšanās ir cerība pārliecināt tiesu?

Gadījumi, kuros ir pamatotas aizdomas par iespējamu vakcinācijas fakta viltošanu, kā zināms, nonāk izmeklētāju redzeslokā.

Šeit mēs varētu runāt par virkni citām metodēm, kuras izmeklēšanas ietvaros ir pieejamas VP izmeklētājam patiesības noskaidrošanā – tostarp nopratināšanu, liecību ievākšanu utml.

Varētu, ja vien VP nostāja nebūtu sīkāk nekomentēt izmeklēšanu, tās interesēs.

VP atgādina, ka šobrīd visā Latvijā ir uzsākusi 28 kriminālprocesus saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju vai vakcinācijas sertifikātu viltošanu, tāpat ir sāktas arī vairākas resoriskās pārbaudes un papildu katra saņemtā vai fiksētā informācija tiek pārbaudīta.

“Bet darbs ir dinamisks un procesu skaits ir mainīgs, jāpiemin, ka kriminālprocesos ir daudz epizožu, klientu. Gluži tāpat kā aizdomās turamo personu skaits ir dažāds attiecīgos kriminālprocesos, arī to personu loks, kas iespējams, ir ieguvuši fiktīvus sertifikātus ir atšķirīgs katrā procesā,” piebilst VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.

“Vairākās lietās iezīmējas neīstu sertifikātu iegādes kārtība,” viņa norāda, “Klienti, samaksājot starpniekam naudu, tiek novirzīti pie konkrēta vakcinācijas punkta darbinieka, kurš tikai imitē vakcinēšanu. Vai ir arī atsevišķi gadījumi, kad plecā tiek ievadīts fizioloģiskais šķīdums, bet persona pēc tam saņem sertifikātu. Ir arī gadījumi, kad policija vērtē informāciju saistībā personām, kuras iespējams, iegādājušās fiktīvus sertifikātus un nonākušas medicīnas iestādē, bet par konkrētu skaitu šobrīd atturēsimies komentēt.”

Grāvīte norāda, ka VP rīcībā ir dažādi instrumenti un metodes, lai atklātu šāda veida noziegumus, bet šo izmeklēšanas interesēs komentēt nevarēs.

“Varu apstiprināt, ka policija izmanto iespēju tās personas, kuras iespējams, ir ieguvušas fiktīvus vakcinācijas sertifikātus, nosūtīt ekspertīzes veikšanai, lai pārbaudītu vai persona ir vakcinējusies. Tāpat ir nepieciešama informācija no veselības sistēmām,” piebilst VP pārstāve.

Savācot un nostiprināt pietiekamu pierādījumu kopumu, var nodot tālāk procesu kriminālvajāšanai, viņa piebilst. Par vienu šādu procesu jau ir ziņots arī publiski.

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece oktobra beigās sarunā ar Jauns.lv informēja, ka slimnīcā ir identificēti divi gadījumi ar stacionētajiem Covid-19 slimniekiem, kurus ņēmusies izvērtēt VP.

“Abos šajos gadījumos ir bijusi tuvinieku atzīšanās, ka saslimušajam un slimnīcā ievietotajam Covid-19 inficētajam ir viltots vakcinācijas fakts. Vienā no gadījumiem ir runa par gados jaunu personu, kura nu jau ir mirusi,” atklāj RAKUS pārstāve.

Ko šāda tuvinieku (nevis pacienta vai vakcinācijas fakta viltotāja) atzīšanās, kopā ar sekojošu VP izvērtēšanu un tās rezultātiem nozīmē tiesas zālē – to gan rādīs laiks.

Tikmēr VP atkārtoti aicina personas, kuras ir iesaistījušās šādās darbībās, pašām labprātīgi pieteikties policijā un sadarboties ar izmeklētājiem.

Atkarībā no konkrētas situācijas, ja personas aktīvi sadarbojas, palīdz atklāt šādus smagus noziegumus, tiks izvērtēta likumā paredzētā iespēja atbrīvot šādas personas no kriminālatbildības.