Ārste par iespējamo mediķu mobilizāciju: "Slimnīca nav sērkociņu fabrika"
foto: Valsts kanceleja.
Sabiedrība

Ārste par iespējamo mediķu mobilizāciju: "Slimnīca nav sērkociņu fabrika"

LTV "Rīta panorāma"

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, kā atšķiras ārstēšana stacionētajiem Covid-19 pacientiem, kāpēc mediķu mobilizācija nav vienkārša un kāda ir izplatītākā pret Covid-19 nevakcinēto pacientu atruna.

Ārste par iespējamo mediķu mobilizāciju: "Slimnīca...

Žentiņa pastāstīja, ka situācija Stradiņa slimnīcā ir ļoti mainīga katru dienu. Šodien paredzēts Covid-19 pacientiem atvērt vēl 18 gultas un turpmākajās dienās gultu skaitu palielināt vēl.

Kā ārstē vidēji smagos un smagos Covid-19 pacientus?

Ārste pastāstīja, ka par vidēji smagu slimības gaitu tiek uzskatīta slimība, kad pacientam ir nepieciešama skābekļa papildus piegāde, bet šī papildus piegāde neprasa ļoti lielus skābekļa resursus vai kādas speciālas iekārtas.

"Tās ir nazālās kaniles, maskas," pastāstīja Žentiņa.

Savukārt smagas slimības gaitas norisei ir nepieciešama daudz sarežģītāka skābekļa piegādes aparatūra - augstas plūsmas nazālās kaniles, neinvazīvā ventilācija un arī invazīvā ventilācija.

Covid-19 pacientu nodaļa Stradiņa slimnīcā

"Protams, ir papildus arī medikamenti, kas šobrīd ir apstiprināti starptautiskās vadlīnijās, bet neviens no šiem medikamentiem diemžēl nav panaceja," viņa norādīja.

Par mediķu mobilizāciju

Žentiņa atklāja, ka mediķi šobrīd strādā ļoti sarežģītos apstākļos. "Mēs neesam lāgā attapušies no iepriekšējās situācijas. Kad mums pāri veļas jau šis nākošais vilnis, tad diemžēl šis nākošais vilnis acīmredzami ir daudz smagāks nekā iepriekšējais," situāciju Stradiņa slimnīcā raksturoja mediķe.

Viņa piebilda, ka slimnīcā trūkst personāla un tas ir jāmeklē ļoti lielā steigā.

"Es gribu uzsvērt, ka trūkst apmācīta personāla. Šobrīd publiskajā telpā valda tāda retorika, ka mēs tagad visus mobilizēsim, iesaisīsim un visi tagad strādās.

Tā nav – cilvēks, kurš nekad nav strādājis slimnīcā un nekad nav strādājis ar Covid-19 pacientiem, nevar atnākt un sākt strādāt uz līdzenas vietas. Ir nepieciešama noteikta zināma apmācība."

Ārste sacīja, ka krīzes apstākļos šāda apmācība varētu būt saīsināta, tomēr tā ir nepieciešama, jo "vienkārši cilvēks, kurš aizpilda kaut kādu virtuālu vietu pie atvērtas gultas neko neatrisina".

"Vienmēr ir jāatcerās, ka slimnīca nav sērkociņu fabrika. To nekādā gadījumā nevar šādi vienkāršot. Slimnīca ir ārtkārtīgi sarežģīts organisms. Ārkārtīgi sarežģīta sistēma, kurā strādājot ir jāzina ļoti daudzas lietas, ko cilvēks, kas ir pabeidzis augstskolā medicīnas fakultāti pēc beigšanas nemaz nevar zināt," skaidroja Žentiņa.

Pie Stradiņu slimnīcas sastājusies NMPD automašīnu rinda

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā (PSKUS) drīzumā plānots atvērt vēl vienu uzņemšanas punktu, kas būs paredzēts tieši Covid-19 pacientiem, pastāstīja ...

Ar to arī izskaidrojami ilgie rezidentūras gadi, kuru laikā mediķis apgūst prasmes un "sāk saprast, kas notiek veselības aprūpē".

Biežākie nevakcinēto argumenti

Žentiņa pastāstīja, ka viņas pārraudzībā esošajā struktūrvienībā Stardiņa slimnīcā lielākā daļa Covid-19 pacientu ir nevakcinēti. Aptuveni 8% ir vakcinēti, bet lielākā daļa no vakcinētajiem pacientiem izdzīvo.

Mediķi arī novērojuši vienu galveno nevakcinēto pacientu atbildi uz jautājumu, kāpēc vakcinācija pret Covid-19 nav veikta.

"Slavenākais un galvenais arguments – es nepaspēju," atklāj Žentiņa. "Liela daļa pacientu vispār izvairās atbildēt uz šiem jautājumiem, dažus diemžēl atrunājuši kolēģi."

"Manuprāt, ja cilvēks seko līdzi tiem notikumiem, kas šobrīd notiek Latvijā un tai krīzei, kas šobrīd notiek, nevakcinēties ir absolūti bezatbildīgi gan pret sevi, gan pret citiem," viedokli pauda ārste. "Glābiet, lūdzu, sevi, glābiet radiniekus, glābiet tuviniekus, glābiet visu sabiedrību. Ir jāvakcinējas."

Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Tikmēr Pavļuts trešdien paziņojis, ka, pretēji iepriekš iecerētajam, viņš tomēr valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu.

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.