Strauji palielinās rēķini - primāri jāpalīdz mazaizsargātajiem
Visā Eiropā strauji palielinās elektrības un siltuma rēķini. Tam ir dažādi iemesli dažādās vietās pasaulē. Augstais dabasgāzes pieprasījums Āzijā (un īpaši Ķīnā), ļoti aukstā pērnā ziema, samazinātais sašķidrinātās gāzes piedāvājums Eiropā, vēsturiski sausā vasara, remontdarbi maģistrālajos gāzes vados un Krievijas ģeopolitiskā iejaukšanās ir tikai daži no galvenajiem iemesliem. Un tos nevar atrisināt vienā dienā, uzskata Ivars Ijabs (Attīstībai/Par!), Eiropas Parlamenta deputāts.
Īstermiņa risinājumi krīzes seku mazināšanai
Bet visā Eiropā un arī Latvijā šajā situācijā galvenais ir palīdzēt pirmkārt tiem, kam rēķinus samaksāt visgrūtāk. Par to spriedām Eiropas Parlamenta Enerģētikas komitejā, kurā es strādāju kopš 2019. gada, kad mani ievēlējāt. Es kopā ar citiem deputātiem no Parlamenta arī esam pieprasījuši Eiropas Komisijai izmeklēt informāciju par to, vai Krievijas Gazprom varētu būt mākslīgi manipulējis ar gāzes piegādēm un cenām, lai sasniegtu politiskus mērķus.
Šobrīd ir nepieciešama izlēmīga rīcība, gan Latvijā, gan visas Eiropas Savienības līmenī. Kopumā ES pastāv vienprātība, ka galvenā prioritāte pašlaik ir palīdzēt mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām, lai šis straujais cenu kāpums nepastiprina nevienlīdzību un nepalielina nabadzības risku. Tomēr tas, kā vislabāk atbalstīt savus iedzīvotājus ir dalībvalstu pašu atbildība. Piemēram, lai mazinātu krīzes radītās sekas uz sabiedrību, Grieķija un Spānija jau ir apsolījušas atbalstu saviem pilsoņiem subsīdiju un pabalstu veidā.
Latvijas kontekstā labs risinājums būtu papildus mājokļa pabalsta izmaksāšana mazturīgām mājsaimniecībām, kuras no šīm cenu izmaiņām cieš visvairāk. Tomēr šajā situācija, ņemot vērā, ka cenu kāpums ir nepieredzēti augsts un straujš un līdz ar to atstās lielāku robu mājsaimniecību budžetos, ir svarīgi sniegt atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas nekvalificējās mazturīgo statusam, bet ir ļoti tuvu tam. Līdz ar to, atbalstot šīs mājsaimniecības, tiktu mazināts risks, ka tās šīs krīzes rezultāta arī varētu kļūt par mazturīgām.
Risinājumi Latvijas kontekstā
Pagaidām Ministru kabinets ir nolēmis jau no šī gada novembra par 10 eiro palielināt atbalstu elektrības rēķinu segšanai. Patlaban tā saucamā aizsargātā lietotāja sistēma paredz, ka daudzbērnu ģimenēm tiek piemērots atbalsts 10 eiro mēnesī, bet personām ar pirmās grupas invaliditāti, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem vai trūcīgām un maznodrošinātām personām tiek piemērots atbalsts 5 eiro mēnesī. Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu visām aizsargātā lietotāja grupām, valdība lēma atbalstu palielināt par 10 eiro. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm atbalsts attieksies uz 150 000 mājsaimniecībām un atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem tiks novirzīti 17,5 miljoni eiro.
Bet mana apvienība Attīstībai/Par! uzskata, ka ir jāvirzās tālāk un ir jāpaplašina mājokļa pabalsta saņēmēju loku, paaugstinot ienākumu slieksni, kas ļauj to saņemt. Mājokļa pabalstu būtu jāpiešķir pašvaldībām, konkrēti aprēķinot, cik ģimenei ir nepieciešams, lai nomaksātu siltuma un elektrības rēķinus. Šāda pieeja - atbalstīt pirmkārt mazāk turīgos cilvēkus un mazos uzņēmumus – ir cilvēcīga un eiropeiska. Pašlaik ienākumu slieksnis pabalsta saņemšanai ir no 272 līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un no 190 līdz 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Šis slieksnis ir jāpalielina vismaz par pusotru reizi. Līdzekļi šai pašvaldību administrētā pabalsta piešķiršanai ir jāpiešķir no valsts budžeta.
Ministru kabinets jau iepriekš principā ir atbalstījis to, ka no šī gada novembra līdz nākamā gada martam 20 eiro pabalstu ik mēnesi izmaksās senioriem, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.
Kā nepieļaut krīzes atkārtošanos arī nākotnē?
Pirmkārt, ir jāsaprot, vai pašreizējais cenu kāpums ir atsevišķs izņēmums, vai jauna ilgtermiņa tendence. Par to ekspertiem vēl nav skaidras atbildes. Kopumā gan jāsecina, ka tikai vienotāka un koordinētāka Eiropas Savienība var kļūt pietiekami noturīga, lai novērstu līdzīgu krīžu rašanos arī nākotnē.
Risinājums ilgtermiņā ir - atbrīvoties no gāzes un naftas cenu ietekmes un pēc iespējas ātrāk pāriet uz zaļo enerģiju (ūdens, vējš, saule, biomasa) un vairāk izmantot atomenerģiju. Zaļa un no izmešiem brīva enerģija pārtrauktu dziļo ES atkarību no dabasgāzes un naftas un to piegādēm un ļautu ES stabilizēt enerģijas cenas un padarīt to pieejamāku visām sabiedrības grupām.
Protams, šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas noteikti radīs papildus izdevumus. Tomēr šajā situācijā, kad runa ir par vispārējo klimata katastrofas ierobežošanu un atkarības no fosilajiem kurināmajiem samazināšanu, citu variantu gluži vienkārši nav. Eiropas enerģētiskā nākotne ir balstīta tādu atjaunīgo enerģijas resursu kā saules, ūdens un vēja efektīvā apguvē un izmantošanā - izbūvējot gan papildus vēja ģeneratoru un saules kolektoru parkus, gan jaunas un jaudīgas hidroelektrostacijas.
Tāpat ir vērts atcerēties, ka videi draudzīgs, drošs un ļoti efektīvs enerģijas ražošanas veids ir kodolenerģija, kas varētu ievērojami samazināt ES atkarību no dabasgāzes. Pagaidām gan, kamēr notiek ES parēja uz pārsvarā tikai zaļu enerģijas ieguvi, ir skaidrs ka dabasgāze būs jāturpina iepirkt. Šajā sakarā Eiropas Savienībai ir jāpanāk tas, ka gāze tiek iepirkta un uzglabāta tā, lai mums nedraudzīgi ģeopolitiskie spēlētāji (piemēram, Krievija), manipulējot ar gāzes cenām un to piegādēm, neapdraud ES enerģētisko stabilitāti un patērētāju finanses.
Mūsu katra individuālā atbildība
Ir svarīgi arī sev pajautāt, kas ir tas, ko mēs ikkatrs varam mainīt savā ikdienā, lai ilgtermiņā mazinātu mūsu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un padarītu mūsu enerģijas patēriņu zaļāku un videi draudzīgāku? Lai gan ir daudz un dažādu veidu, kā padarītu mūsu dzīvesveidu zaļāku, ES un eksperti kā svarīgākos tieši enerģijas taupīšanas un zaļās enerģijas veicināšanas nolūkos min, piemēram, māju un dzīvojamo telpu siltināšanu, palielinot to energoefektivitāti, apkures temperatūras ziemā samazināšanu par vismaz vienu grādu, ar iekšdedzes dzinējiem darbināma auto nomaiņu uz ar atjaunīgiem energoresursiem darbināmu transporta līdzekli, kā arī sabiedriskā transporta biežāku izmantošanu.
Protams, ir svarīgi minēt arī tādas nozīmīgas personīgās investīcijas kā saules kolektoru uzstādīšana savam mājoklim, kas ļautu ne tikai dzīvot zaļāk un videi draudzīgāk, bet arī aktīvi piedalīties globālajos centienos veicināt zaļās enerģijas ražošanu un izmantošanu.
Savus paradumus mainīt nav viegli, tomēr bez šīm izmaiņām strauji ierobežot globālo klimata katastrofu un sasniegt mūsu kopējos zaļā kursa mērķus ir teju neiespējami.
Klimata krīzes pārvarēšanā svarīga loma būs ikvienam no mums, pielāgojot savus dzīvesveidus un paražas tā, lai zaļā kursa nospraustos mērķus varētu sasniegt ātrāk un efektīvāk. Kā savulaik sacīja Rainis: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”
