Daina Voita: RPIVA īpašā misija- izcilība un līderība pedagoģijā
Izglītībai mūsdienu sarežģītajā un dinamiskajā sabiedrībā ir arvien lielāka nozīme. Runājot par Latvijas valsts attīstības perspektīvām, kā vienu no galvenajiem izaugsmi, konkurētspēju un produktivitāti rosinošajiem faktoriem vienmēr pieminam izglītību.
Ir skaidrs, ja globalizācijas un integrācijas procesu skartajā pasaulē gribam attīstīties straujāk par citām valstīm, tam būs nepieciešamas ne tikai labākas tehnoloģijas, bet arī labāki speciālisti, kas ieviesīs tās dzīvē – labāki inženieri, ekonomisti, juristi, mediķi, arhitekti u. c. Augot pieprasījumam pēc augsti kvalificētiem un labi izglītotiem speciālistiem, arvien lielāka būs skolotāja loma, jo kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs. Skolotāji ir tie, kas jaunajiem cilvēkiem sniedz pirmās zināšanas, māca kritiski domāt, daudzpusīgi analizēt, skaidri izteikties, būt uzņēmīgiem, mērķtiecīgiem, izdarīt pamatotu izvēli, pielāgoties mainīgiem dzīves apstākļiem. Šī iemesla dēļ skolotāja lomu, ceļot uz zināšanām balstītu sabiedrību un ekonomiku, ir grūti pārvērtēt.
Šī unikālā misija atšķir RPIVA no citām Latvijas augstskolām un padara to par vienu no nozīmīgākajiem valsts izglītības sistēmas virzītājspēkiem.
Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils savulaik izteicās, ka „skolā skolotājiem ir tāda vara, par kādu premjerministri var tikai sapņot”. Atļaušos šai domai piešķirt citu dimensiju, norādot, ka skolotājiem šāda vara ir ne tikai skolā. Premjerministri, prezidenti, parlamentārieši – visi viņi reiz ir sēdējuši skolas solā un viņu dzīves uzskatus lielā mērā palīdzējuši veidot arī pirmie skolotāji. Tā ir milzu vara un arī atbildības nasta, kas šai profesijai ir jānes.
Šī iemesla dēļ ir saprotamas arvien pieaugošās prasības izglītības kvalitātei un pasniedzēju profesionālai sagatavotībai. Esam izauguši no tiem laikiem, kad tika uzskatīts, ka izcils matemātiķis vai ķīmiķis bez specializētas pedagoģiskās izglītības būs arī labs skolotājs. Pierādījies, ka tā tomēr nav. Lai skolotāja darbs būtu maksimāli efektīvs, bez sava specializētā priekšmeta tam būtu jāpārzina arī dažādas zinību apguves metodes, psiholoģija, fizioloģija, valodas un citas disciplīnas. Starpdisciplinārās sarežģītības un plašuma dēļ pedagoģisko izglītību varam uzskatīt par universālu un fundamentālu zināšanu bāzi. Tieši izglītības pamatīgums un kvalitāte ir viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc interese par pedagoģijas un izglītības vadības studijām RPIVA gadu no gada ir augusi.
RPIVA pirmsākumi gan meklējami tālajā 1946. gadā. Šajā laikā ir izkristalizējušies trīs galvenie studiju virzieni: pedagoģija un izglītības vadība, uzņēmumu un komercdarbības vadība, psiholoģija. Augstskola ir gājusi līdzi laikam studiju procesa modernizēšanā un zinību satura papildināšanā, tajā pašā laikā prioritārie darbības virzieni gadu desmitus palikuši nemainīgi. Tas ļāvis sasniegt augstu izglītības kvalitātes līmeni, ievērojami uzlabot personālsastāvu, iesaistīties zinātniskos pētījumos. Varam lepoties ar to, ka vairāk par 70% RPIVA akadēmiskā personāla ir ar zinātņu doktora grādu.
Labākais apliecinājums augstskolas popularitātei un varējumam ir
. Neraugoties uz to, valstī joprojām trūkst skolotāju. Šī iemesla dēļ lielākā daļa RPIVA studentu studijas pēdējos kursos apvieno ar darbu skolās un bērnudārzos . Pieaugot izglītības lomai sabiedrībā un uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, būs nepieciešams vēl vairāk izglītības speciālistu. Ir skaidrs, ka pedagogs nav modes specialitāte un arī milzu naudu šajā amatā pagaidām nopelnīt ir grūti. Tomēr arvien vairāk jauniešu ir sapratuši, ka skolotāja profesija sniedz ne tikai stabilitāti un gandarījumu, bet arī plašas nodarbinātības iespējas izglītības nozarē. Studiju procesā tiek likts akcents uz topošā skolotāja personības attīstību, jo viņš ne tikai apgūst profesionālās kompetences, bet vienlaikus attīsta personības īpašības – uzņēmību, uzdrīkstēšanos, atbildību, prasmi risināt problēmas, redzēt kopsakarībās, kā arī iegūst izpratni par izglītības nozīmi ne tikai individualitātes attīstībā, bet sabiedrības attīstībā kopumā. Tādejādi mūsu absolventiem paveras iespējas karjeras izaugsmei, jo viss minētais ir pieprasītas personības īpašības un prasmes dažādās tautsaimniecības jomās, jo īpaši izglītības jomā, iesaistoties arī izglītības politikas veidošanā valstī. Zināms daudz piemēru, kad skolotājs darbu skolā apvieno ar administratīvo darbu tajā pašā izglītības iestādē, ar darbu pašvaldībā, ar darbu augstskolā, nereti papildus savam pamatdarbam skolotājs veiksmīgi vada māksliniecisko kolektīvu vai pulciņu.
Domājot par studiju programmu kvalitātes celšanu un studiju procesa modernizēšanu, neesam aizmirsuši arī tādu nozīmīgs faktoru kā izglītības pieejamība. Lai to nodrošinātu, esam daudz un pamatīgi strādājuši. RPIVA ir vienīgā Latvijas augstskola, kas var lepoties ar plaši izvērstu reģionālu filiāļu tīklu, piedāvājot dažāda līmeņa studiju programmas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos – Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Cilvēkiem tas dod iespēju iegūt pilnvērtīgu augstāko izglītību vai celt profesionālo kvalifikāciju, nemainot savu dzīves un darba vidi. Lielu darbu esam ieguldījuši tajā, lai studiju, docētāju un infrastruktūras kvalitāte reģionos neatšķirtos no tās, ko piedāvājam Rīgā.
RPIVA pienesumu reģionu stiprināšanā augstu novērtē arī novadu pašvaldības. Sadarbībā ar tām esam daudz darījuši, lai sekmētu dažādu novadiem svarīgu jautājumu izpēti. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka RPIVA filiāles novados var vērtēt kā nozīmīgus intelektuālus centrus, kas ne tikai nodrošina darbavietas daudziem tur dzīvojošajiem, bet arī sekmē novadu izaugsmi.
Jāuzsver, ka tieši izglītības darbinieki ir tie, kas bez skaļa patosa savā ikdienas darbā veido mūsu valsts nākotni. Šajā procesā ir iespēja līdzdarboties arī visiem esošajiem un topošajiem RPIVA studentiem.
