Eiropas Parlaments: medijiem vajadzīgs atbalsts, lai atgūtos no pandēmijas un pielāgotos digitālajam laikmetam

Trešdien ar 577 balsīm par, 47 pret un 76 atturoties EP deputāti aicināja sniegt būtisku ES un dalībvalstu atbalstu plašsaziņas līdzekļu nozarei, lai palīdzētu tai atgūties no pandēmijas un īstenot pārmaiņas, lai neatpaliktu no mainīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem digitālajā laikmetā.

EP pauž bažas par valsts īstenotu masu mediju pārņemšanu dažās dalībvalstīs un aicina lietot leģislatīvus un neleģislatīvus instrumentus, lai aizsargātu žurnālistus pret stratēģisku tiesvedību ar mērķi viņus iebiedēt un apklusināt.

Lai nodrošinātu žurnālistu un žurnālistikas politisko un finansiālo neatkarību, deputāti aicina veidot pastāvīgu ES kultūras un ziņu mediju fondu. Piešķirot ES atveseļošanas finansējumu, kas paredzēts medijiem, Eiropas Komisijai (EK) īpaši jāatbalsta plašsaziņas līdzekļi dalībvalstīs, kurās tie saskaras ar īpašu finansiālu un politisku spiedienu, un kur pastāv bažas par tiesiskumu.

Tāpat EP deputāti aicina īpaši palīdzēt masu medijiem, kas darbojas mazākos tirgos, tostarp vietējiem un reģionālajiem un nišas medijiem un saskaras ar papildus problēmām, nespējot pielāgoties pašreizējiem ekonomiskās darbības modeļiem.

Īpaši nobažījušies par "ziņu tuksnešu" rašanos, EP deputāti aicina piešķirot publisko finansējumu neietekmēt redakcionālo neatkarību un saglabāt darījuma pušu savstarpējas neatkarības un vienlīdzīguma principu, kā arī atļaut netraucētu piekļuvi reklāmas tirgum.

Deputāti ar bažām norāda uz globālo tiešsaistes platformu "nesamērīgo ekonomisko ietekmi" un "plēsonīgas rīcības gadījumiem", kas ļoti negatīvi ietekmē plašsaziņas līdzekļu nozari. Viņi pauž bažas par tiešsaistes platformu praksi izņemt likumīgu saturu, un prasa steidzami pieņemt digitālo pakalpojumu un digitālo tirgu tiesību aktus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, vienlīdzīgu piekļuvi datiem un noteikumus par politisko reklāmu tiešsaistē.

Lai atbalstītu ES audiovizuālo nozari - filmu veidotājus, producentus, izplatītājus un kinoteātrus, EP deputāti ierosina dalībvalstīm īstenot īpašu nodokļu politiku un piemērot fiskālos un finansiālos stimulus, kas veicinātu ražošanu un ieguldījumus šajā nozarē. Viņi rosina, piemēram, apdrošināšanas garantiju ieviešanu audiovizuālajiem kopražojumiem, un prasa steidzami īstenot ES Audiovizuālo pakalpojumu direktīvu, kas pieprasa, lai straumēšanas pakalpojumu sniedzēji savos katalogos iekļautu vismaz 30% Eiropas darbu.

Viņi prasa vairāk pievērsties arī Eiropas kinomākslas popularizēšanai un izpratnes veidošanai par to, piemēram, apsverot iespēju skolu mācību programmās iekļaut kinomākslas izpratni.

Pirms balsojuma EP deputāte un ziņotāja Dace Melbārde (NA) norādīja, ka šis ir izšķirošs brīdis, lai stiprinātu ES masu medijus un audiovizuālo nozari. Viņa skaidroja, ka masu mediju ekosistēma bija trausla jau pirms Covid-19 pandēmijas, kamēr Covid-19 ir ne tikai padziļinājis esošās problēmas, bet radījis arī jaunas: auditorijas pārvirzās uz interneta platformām. Turklāt nauda aizplūst pie globālajiem spēlētājiem.

Tāpat politiķe uzsvēra, ka Eiropas masu mediji pērn piedzīvoja būtisku kritumu reklāmās, kas ir viens no galvenajiem masu mediju nozares ieņēmumu avotiem. Melbārde norādīja, ka Latvijā mediju reklāmas tirgus apjoms pandēmijas laikā krities par 16%, kamēr "Facebook" un "Google" spējuši akumulēt no Latvijas mediju tirgus trīs reizes vairāk reklāmas ieņēmumu nekā vietējie spēlētāji kopā.

"Vienlaikus Covid-19 krīze ir pastiprinājusi kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi; šodien profesionālam un operatīvam žurnālistu darbam pandēmijas apstākļos ir dzīvības cena," sacīja EP deputāte.

Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm pandēmijas laikā ziņu mediju reklāmas ieņēmumi ir samazinājušies par 20% līdz 80%. Arī ES audiovizuālā nozare cieta smagus zaudējumus - kinoteātru un izplatītāju ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par gandrīz 70%, kopā sasniedzot 4 miljardus eiro, savukārt filmu ražošanas aktivitāte kritās par 30%.