Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. jūlijā. FOTO. VIDEO
Nedēļas nogalē ar tradicionālajiem lielajiem koncertiem noslēgsies XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Attēlā: skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mūsdienu deju koncerta „Te mēs es@m” dalībnieku zibakcija.
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. jūlijā. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šīs nedēļas kultūras dzīves kulminācija, protams, ir XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumi un koncerti Rīgā. Sestdien visā jūras piekrastē notiek tradicionālie Zvejnieku svētki, kuros varēs sasveicināties gan ar jūras valdnieku Neptūnu, gan nobaudīt kādu karsti kūpinātu reņģi.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Senās mūzikas cienītājus sestdien gaida Rundāles pils, kur 11. jūlijā notiks pieci Senās mūzikas festivāla koncerti – gan bērniem, gan romantiskiem pieaugušiem. Savukārt folk un pagānu mūzikas cienītājus Saukas ezera krasta gaida festivāls „Zobens un Lemess”. Karstasinīgās gruzīnu dejas uz Dzintaru koncertzāles skatuves izdejos ansamblis „Batumi”. Savukārt rīdzinieki varēs padomāt augstāk par zemi, piedaloties kārtējos Aviācijas svētkos Spilves lidlaukā. Protams, daudz jaunumu arī izstāžu zālēs.

1. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Neapšaubāmi šīs nedēļas nogales kulminācija ir XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noslēguma pasākumi. Uz šiem Rīgā no Latvijas malu malām sabraukuši aptuveni 37 400 bērnu un jauniešu, kā arī kolektīvi no latviešu diasporām. Jau kopš pagājušās nedēļas svētdienas notiek plaša svētku programma, kura noslēgsies šosvētdien. Svētku sauklis ir „Pats skani, līdzi skani”. Šajā nedēļas nogalē:

Piektdien, 10. jūlijā:

* visu dienu - Ielu koncerti (no pulksten 11.00 līdz 17.00 – kultūras pilī „Ziemeļblāzma”; no 11.00 līdz 16.00 - Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā; no 12.00 līdz 17.00 – „Lido” atpūtas centrā Krasta ielā);

* no pulksten 9.00 līdz 16.00 - Tērpu skates mēģinājums un finālkonkurss Rīgas Latviešu biedrības namā;

* no pulksten 10.00 līdz 21.00 - burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā (amata prasmju demonstrējumi un darinājumu tirdziņš);

* pulksten 12.00 - Tautas deju kolektīvu lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā;

* no pulksten 15.00 līdz 17.00 - folkloras kopu koncerts „Rotaļu raksti” laukumā pie Brīvības pieminekļa;

* pulksten 17.00 - Tautas deju kolektīvu lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā;

* pulksten 19.00 - Pūtēju orķestru defile programma laukumā pie Brīvības pieminekļa;

* pulksten 19.00 - Kokļu mūzikas koncerts „Mana skārienjūtīgā kokle” Lielajā Ģildē.

Sestdien, 11. jūlijā:

* visu dienu - Ielu koncerti (no pulksten 11.00 līdz 16.00 - Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā; no 12.00 līdz 16.00 – „Lido” atpūtas centrā Krasta ielā; no 10.00 līdz 16.00 - Kalnciema kvartālā);

* no pulksten 10.00 līdz 21.00 - burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā (amata prasmju demonstrējumi un darinājumu tirdziņš);

* pulksten 11.00 - Tautas deju kolektīvu lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā:

* pulksten 19.00 - noslēguma koncerts „Manā dziesmā tu...” ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē.

Svētdien, 12. jūlijā:

* pulksten 9.00 - svētku gājiens „Ābēcēdē...ūvēzēžē" no Vecrīgas uz Dailes teātri;

* no pulksten 10.00 līdz 17.00 - burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā (amata prasmju demonstrējumi un darinājumu tirdziņš);

* pulksten 19.00 - noslēguma koncerts „Manā dziesmā tu...” Mežaparka Lielajā estrādē.

Jāteic, ka šogad svētku gaisotni paspilgtina saturiskais ietvars – „BURT(u)BURVĪBA”, kad kopējiem spēkiem tiek iedzīvinātas 33 Latvijas vērtības, un tāpēc svētku dalībnieku, skatītāju un sabiedrības izvēlētos vārdus izdzied, izdejo, atskaņo un radoši parāda visdažādākajos veidos.

Uz svētku pasākumiem biļetes meklējiet „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.dziedundejo.lv .

Sestdien visā Latvijas jūras piekrastē tiks svinēti tradicionālie Zvejnieksvētki. Būs gan jūras valdnieks Neptūns, gan kūpinātas zivis, gan zvejnieku zābaka mešana, gan izbraucieni ar kuģiem un lustīgas balles.
Sestdien visā Latvijas jūras piekrastē tiks svinēti tradicionālie Zvejnieksvētki. Būs gan jūras valdnieks Neptūns, gan kūpinātas zivis, gan zvejnieku zābaka mešana, gan izbraucieni ar kuģiem un lustīgas balles.

2. Jūras jeb Zvejnieku svētki

Ka jau katru gadu jūlija otrajā sestdienā, arī šosestdien, 11. jūlijā, jūras piekrastes pilsētās un ciemos notiks Zvejnieku svētki. Ja neesat jauniešu Dziesmu un deju svētkos dalībnieks vai apmeklētājs, dodieties pie jūras. Svētku pasākumi visas dienas garumā norisināsies visā jūrmalā. Lūk, daži no tiem:

* Liepājā ikgadējie Jūras svētki sāksies pulksten 11:00 ar piemiņas brīdi pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem. Tas sekos kultūras programma, kas norisināsies no pulksten 12.00 līdz 18.00 Jūrmalas parka teritorijā Kūrmājas prospekta galā. Būs arī Jūras svētku tirgus. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv .

* Salacgrīvā svētki sāksies Ostmalā pulksten 9.30 ar sacensībām smaiļošanā, kurām sekos sacenšanās glābšanas riņķa mešanā ūdenī, un ne tikai. No pulksten 10.00 līdz 15.00 notiks vizināšanās jūrā ar zvejas kuģiem bez maksas. Būs arī tirdziņš, kurā andelēs zivju produkciju, Oficiālā svētku atklāšana ar mākslinieku laukumā pie Kultūras nama notiks pulksten 12.00. Zvejnieku parka estrādē pulksten 20.00 programmā “Marhils un draugi” uzstāsies Uldis Marhilēvičs, Aija Andrejeva un Ivo Fomins, kam seko balle un uguņošana. Sīkāk internetā: www.salacgriva.lv .

* Ventspilī Jūras svētku visdažādākās noskaņas valdīs gan Ostas ielas promenādē, gan teātra namā „Jūras vārti”, gan Livonijas ordeņa pils pagalmā, gan laukumā pie Pārventas bibliotēkas un noslēgsies ar jautru balli Reņka dārzā. Sīkāk internetā: www.ventspils.lv .

* Pāvilostā tradicionālie Zvejnieku svētki tiks svinēti ar plašu izklaides un kultūras programmu: varēs baudīt makšķerēšanas sacensības, svētku tirgu, sporta spēles pludmalē, zvejniecības radošās darbnīcas, kultūras un izklaides pasākumus pilsētā un pludmalē, kuģu parādi un, protams, Neptūna sagaidīšanu. Sīkāk internetā: www.pavilosta.lv .

* Nīcas novadā Zvejnieku svētki sāksies pulksten 11.00 Jūrmalciemā pie „Smaragdas”. Sīkāk internetā: www.nica.lv .

Zvejnieku svētkus, kuri tiek atzīmēti jau kopš 1936. gada, svinēs arī citviet Latvijā pie jūras. Tā kā meklējiet reklāmu par svētkiem uz afišu staba sev tuvākajā piejūras novadā, ciemā vai pilsētā, informāciju var rast arī internetā. Zvejnieku svētki tiks svinēti arī Rojā, Mērsragā, Lapmežciemā, Engurē un Carnikavā.

3. Gruzīnu dejas Dzintaru koncertzālē

Dzintaru koncertzālē sestdien, 11. jūlijā, pulksten 16.00 sāks valdīt karstasinīgi gruzīnu ritmi Batumi Kultūras centra Valsts horeogrāfiskais ansambļa „Batumi” izpildījumā. Tajā varēsiet baudīt mūsu platuma grādiem ne tik ierastas kaislības un ritmus.

Ansamblis „Batumi” tika dibināts 1990. gadā, un tajā iesaistījās profesionāli gruzīnu tautas deju izpildītāji. Ansambļa mākslinieciskais vadītājs un galvenais horeogrāfs bija plaši pazīstamais horeogrāfs, daudzu gruzīnu deju iestudētājs, Gruzijas tautas mākslinieks Envers Habadze, kura vārdā vēlāk tika nosaukts ansamblis, vienlaikus piešķirot tam valsts nozīmes statusu. „Batumi” drīz ieguva pirmklasīga profesionāla mākslinieciskā kolektīva reputāciju, un tas ir vairākkārt kļuvis par dažādu starptautisko konkursu un festivālu laureātu. Savas pastāvēšanas laikā ansamblis ir koncertējis daudzu pasaules valstu koncertzālēs.

Ansambļa vadošie dejotāji ir atzinību guvušie Adžārijas autonomās republikas mākslinieki: Ketevans Bolkvadze, Eldars Mžavija, Kahabers Gogotišvili, Amirans Maharadze, Anzors Kahidze un citi. Lielu popularitāti ir ieguvis ansambļa „Batumi” orķestris, ko vada izcilais Adžārijas kultūras darbinieks Envers Gogoberidze. Šis orķestris izceļas ar augstu profesionalitāti un virtuozu izpildījumu.

Biļešu cenas: 5- 25 eiro („Biļešu paradīzes”tīklā). Sīkāk internetā: www.dzintarukoncertzale.lv.

Horeogrāfiskais ansamblis „Batumi” (Gruzija)

4. Senas mūzikas festivāls Rīgā un Rundāles pilī

Piektdien, 10. jūlijā, un sestdien, 11. jūlijā, notiks Rīgas baznīcās un koncertzālēs, kā arī Rundāles pilī tradicionālā Senās mūzikas festivāla, nu jau pēc skaita 21., koncerti. Šo festivālu daudzi uzskata par vasaras šarmantākais, elegantākais un smalkākais notikumu. Festivālā skan Persela, Vivaldi, Tēlemana, Gluka, Hendeļa un citu baroka dižgaru meistardarbi. Lūk, kādus koncertus jūs varat apmeklēt:

* piektdien, 10. jūlijā, pulksten 19.30 Rīgas Reformātu baznīcā – koncerts „No Indijas caur tūkstošgadēm”. Indijas unikālo kultūras mantojumu festivālā iedzīvinās trīs īsteni indiešu mūzikas patrioti, tās tradīciju kopēji un attīstītāji: Eiropā labi pazīstamais Akašs Sergejs Ancupovs (Latvija), Benaresas tablas spēles skolas patriarha Pandita Šarda Sahai dēls Sandžu Višnu Sahai (Indija) un indiešu mūzikas interprete ar vairāk nekā 20 gadu stāžu Ludmila Žurkova (Latvija), kuras pārziņā ir senākais indiešu mūzikas instruments tambura (biļešu cena: 15. eiro).

* piektdien, 10. jūlijā, pulksten 22.00 Rīgas Pēterbaznīcā uzstāsies Latvijas Radio koris ar par angļu Orfeju dēvētā komponista Henrija Pērsela (1659 - 1695) antēmiem. Koncertu kuplinās solisti (biļešu cena: 15. eiro).

Šonedēļ ar vairākiem koncertiem notiek XXI Senas mūzikas festivāls. Krāšņākie, skaistākie un iedvesmojošākie festivāla koncerti sestdien visas dienas garumā notiks Rundāles pilī.
Šonedēļ ar vairākiem koncertiem notiek XXI Senas mūzikas festivāls. Krāšņākie, skaistākie un iedvesmojošākie festivāla koncerti sestdien visas dienas garumā notiks Rundāles pilī.

* sestdien, 11. jūlijā, pulksten 13.00 Rundāles pils Baltajā zālē notiks koncertuzvedums bērniem Pasaka par ķēniņu Strazdubārdu”, kurā pārmācīs izlutināto un kaprīzo princesi. Pirms koncerta (no pulksten 11.30) pils pagalmā bērniem būs iespēja nogrimēties un piedalīties radošajās darbnīcās, kurās mākslinieku vadībā bērni gatavos jaukas lietiņas saistībā ar muzikālo pasaku (biļešu cena: 15 eiro).

* sestdien, 11. jūlijā, pulksten 16.00 Rundāles pils Baltajā zālē ar baroka mūzikas pērlēm uzstāsies kontrtenors Sergejs Jēgers un soprāns Elīna Šimkus. Uzstāsies arī Rīgas Doma zēnu koris un ansamblis „Collegium Musicum Riga” (biļešu cena: 20 eiro).

* sestdien, 11. jūlijā, pulksten 17.00 Rundāles pils Zelta zālē jauniešu zvanu ansamblis „Arsis” no Igaunijas sniegs koncertu „Bahs, Hendelis un Vivaldi” (biļešu cena: 20 eiro).

* sestdien, 11. jūlijā, pulksten 20.00 Rundāles pils Baltajā zālē itāļu vijolnieks Džuljāno Karminjola, Ieva Saliete (klavesīns) un orķestris „Sinfonietta Rīga” sniegs koncertu „Mocarts, Bahs un Vivaldi” (biļešu cena: 20 eiro).

* sestdien, 11. jūlijā, pulksten 22.00 Rundāles pils dārzā notiks festivāla noslēguma koncerts, kurā atskaņos Antonio Vivaldi „Gadalaikus”, kā arī citu senās mūzikas skaņdarbuss. Tos atskaņos Daniils Bulajevs (vijole), Andrejs Puškarevs (vibrofons) un „Kremerata Baltica” (biļešu cena: 20 – 40 eiro).

Biļetes var iegādāties „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.senasmuzikasfestivals.lv.

Sācies Senās mūzikas festivāls (LTV „Panorāma”)

5. Folkmetāla mūzikas festivāls „Zobens un Lemess”

No piektdienas, 10. jūlija, pēcpusdienas (pulksten 15.00) līdz svētdienas, 12. jūlija agram rītam Viesītes novada Saukas dabas parkā notiks pirmais starptautiskais mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu, folkmetāla mūzikas festivāls "Zobens un Lemess”.

Festivālā uzstāsies folk/pagan/metal grupas, viduslaiku rekonstrukcijas un kara klubi, kā arī darbosies seno amatnieku apmetne. Festivāls “Zobens un Lemess” turpinās leģendārā Blomes metāla festivāla tradīcijas, kuras izbeidzās pirms pieciem gadiem. Vienlaikus jaunais pasākums kalpos kā turpinājums sākotnējai festivāla “Baltijas Saule” iecerei vienā pasākumā pulcēt etniskās mūzikas un folkmetāla cienītājus.

Festivāls apvienos autentisko un postfolkloru, smago mūziku un seno cīņu rekonstrukciju klubus. Saukas ezera krastā būs seno amatnieku un karotāju apmetnes, kā arī uzstāsies četru valstu vadošās folkmetāla apvienības un daudzi citi.

* Festivāla atklāšana notiks piektdien, 10. jūlijā, pulksten 18.00. Festivāla pirmajā dienā uzstāsies grupas „Vilki”, „Obscurus orbis”, „Urskumug”, „Obtest”, „Gods tower” un „Frailty”.

* Sestdien, 11. jūlijā, no pulksten 12.00 uzstāsies viduslaiku rekonstrukcijas un kara klubi, būs seno amatnieku apmetne. Otrajā festivāla dienā koncertēs grupas „Oceanpath”, „Wagars”, „Darrva”, „Ukanose”, „Sovvaļnīks”, „Protean”, „Celtachor”, „Green novice”, „Auļi”, „Nokturnal”, „Noktirnal mortum” un „Skyforger”.

Festivāla teritorija apmeklētājiem būs atvērta no 10. jūlija pulksten. 13.00. Nakšņošana no piektdienas uz sestdienu paredzēta telšu pilsētiņā Saukas ezera krastā. Biļešu cenas: 15 – 35 eiro („Ticketshop” tīklā). Sīkāk internetā: www.zobensunlemess.lv.

Vīru kopa „Vilki” aicina uz festivālu „Zobens un Lemess”

6. Aviācijas svētki Spilves lidlaukā

Savukārt rīdzinieku un galvaspilsētas viesi sestdien, 11. jūlijā, var doties uz Spilves lidlauku, kur notiks starptautisks aviācijas salidojums „Riga Fly-In 2015”. Aviācijas svētki Spilves lidlaukā katru vasaru jau kļuvuši par ierastu tradīciju, bet kopš pagājušā gadu tajos vienlaikus notiek arī gaisa kuģu salidojums, kurā piedalās gaisa kuģi un piloti no visas Eiropas.

Sestdien Spilves lidlaukā notiks Aviācijas svētki. Apmeklētāji varēs ne tikai priecāties par lidmašīnām un helikopteriem, bet arī piedalīties dažādās atrakcijās, klausīties koncertus un aplūkot Staļina laika arhitektūras pērli – Spilves lidostu.
Sestdien Spilves lidlaukā notiks Aviācijas svētki. Apmeklētāji varēs ne tikai priecāties par lidmašīnām un helikopteriem, bet arī piedalīties dažādās atrakcijās, klausīties koncertus un aplūkot Staļina laika arhitektūras pērli – Spilves lidostu.

11. jūlijā Spilves lidlauks būs atvērts publikai – tiks svinēti jau ierastie aviācijas svētki. Būs apskatāma statiskā gaisa kuģu izstāde un aviācijas paraugdemonstrējumi debesīs, tiks organizētas nelielas sacensības, kurās ar lidmašīnām tiks „šauti” hēlija baloni, vakarpusē paraugdemonstrējumus veiks motoparaplāni, kā arī pilotu skolas piedāvās iepazīšanās lidojumus. Paralēli aviācijai apmeklētājus priecēs arī laba mūzika – uzstāsies Lauris Valters, DJ Ivanbeat un citi mūziķi. Bērniem būs pieejamas atrakcijas un citas jautrības.

Skatītājiem starptautisks aviācijas salidojums nozīmē to, ka būs dažādi gaisa kuģi, kurus varēs apskatīt un iepazīt, kā arī dzirdēt lidotāju stāstus. Aviācijas svētkos neiztiks arī bez Nacionālo bruņoto spēku un Robežsardzes helikopteriem, kā arī tiks demonstrēta pašmāju ražotā pasaulē ātrākā ultravieglā lidmašīna „Tarragon”.

Ieeja pasākumā bez maksas. Sīkāk internetā: www.spilve.org .

7. Izstāžu ceļvedis: Skandināvu arhitektūra Cēsīs, Jūrmalas mākslinieki Liepājā un Dziesmu svētki „Arsenālā”

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu iela 10/20, Vecrīgā) līdz 27. septembrim, godinot mākslinieka Mārtiņa Zaura (1915 – 1998) 100 gadu jubileju skatāma autora darbu izstāde „Nesasietie sapņi. Dekoratīvais porcelāns”. Izstāde skatītājiem paver pilnīgi jaunu, pārsteidzošu lappusi talantīga mākslinieka – tēlnieka, grafiķa un literāta daiļradē. Līdz šim brīdim „neiepazītais”, varbūt pat daudziem mākslas ekspertiem, kolekcionāriem un cienītājiem nezināmais Mārtiņa Zaura porcelāns, kas darināts 20. gadsimta 50. gadu beigās un vēlāk, jau 60. gadu estētikas un stilistikas ietekmē, raksturo autora spēju radoši, savdabīgi un spoži daudzveidot māksliniecisko pieeju šajā dekoratīvās mākslas nozarē. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Mārtiņš Zaurs. Šķīvis „Dīvainā pagale” (1960. gads, porcelāns, virsglazūras apgleznojums).

Mārtiņa Zaura dekoratīvais porcelāns Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

Anna Salmane un Krišs Salmanis. „Dziesma”, 2015.
Anna Salmane un Krišs Salmanis. „Dziesma”, 2015.

* Izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 26. jūlijam skatāma mākslinieku Annas Salmanes un Kriša Salmaņa izstāde „Dziesma”. Strādājot pie izstādes, mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis ir apkopojuši visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas. Tika izveidots visbiežāk lietoto darbības, īpašības un lietvārdu saraksts. „Dziesmas” teksts sastāv tikai no viena, vispopulārākā vārda, kas tiek atkārtots tik reižu, cik tas izdziedāts kopkora koncertos. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

* Liepājas muzeja Mazajā zālē līdz 26. jūlijam skatāma Paulas Zariņas personālizstādes „Epizodes". Paula Zariņa par sev tuvāko izteiksmes veidu uzskata glezniecību un konsekventi glezno ar eļļas krāsām uz audekla. Māksliniecei piemīt smalka krāsu izjūta un prasme panākt niansētu krāsu dziļumu, viņas darbiem raksturīga sievišķīgi noslēpumaina noskaņa, kas nereti slēpjas kompozīciju lakonismā, atstājot brīvu vietu iztēlei. Paula Zariņa (1988) dzimusi augusi Rīgā, mākslinieku Vijas un Kaspara Zariņu ģimenē. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .

Paula Zariņa. „Brīvdiena” (2015. gads, akvarelis, eļļa).

Paulas Zariņas izstāde Liepājas muzejā

* Savukārt Liepājas muzeja Lielajā izstāžu zālē līdz 26. jūlijam skatāma Jūrmalas mākslinieku grupas izstāde „Jūrmalas mākslinieki Liepājai". Jūrmalas „Mākslinieku biedrībā” ir 94 biedri, no kuriem aptuveni trīsdesmit rīko personālizstādes, aktīvi piedalās kopizstādēs, plenēros un citos pasākumos. Jau no aprīļa Jūrmalas mākslinieki nopietni gatavojās izstādei vēju un mūziķu pilsētā Liepājā. Izstādi papildina arī tekstilnieces Ritas Eglītes „Tīkli, tīkli…”, tēlnieka Stefana Močuļska „Torss” un „Ināra”, kā arī fotogrāfu Inas Intas Liniņas - Ozoliņas, Andra Sīmaņa, Ivara Krūmiņa, Jevgenija Pugina Ingunas Kalniņas - Pētersones fotodarbi. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

Jānis Andris Osis. „Ķemeru purvs”.

Jūrmalas mākslinieku izstāde Liepājas muzejā

Koncertzālē „Cēsis” skatāma izstāde, kurā varām iepazīties ar Skandināvijas un ziemeļvalstu arhitektūras pērlēm.
Koncertzālē „Cēsis” skatāma izstāde, kurā varām iepazīties ar Skandināvijas un ziemeļvalstu arhitektūras pērlēm.

* Vidzemes koncertzālē „Cēsis” līdz 9. augustam ir apskatāma Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde „Nordic ID”. Ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte? Kā tā atspoguļojas arhitektūrā? Mēģinājums atbildēt uz šiem jautājumiem ir projekta „Nordic ID” pamatā. Izstāde sastāv no 25 arhitektūras projektiem – 25 ziemeļu valstu arhitektūras identitātēm. Sīkāk internetā: www. cesukoncertzale.lv .

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA, Silvija Irēna Mauriņa/poga.lv