Atjaunotā vēsturiskā Āgenskalna tirgus paviljona atklāšanu var aizkavēt pandēmija. FOTO

“Atjaunotajā tirgus paviljonā plānotas aptuveni 70 pastāvīgas tirdzniecības vietas, aptverot dažādas produktu grupas, tai skaitā - piena produktiem, augļiem, dārzeņiem, zivīm, maizei, mājražotāju izstrādājumiem. Šobrīd tirgotāji vienlīdz aktīvi piesaka dalību visos produktu segmentos. Piedāvājumā ir tirdzniecības vietu nomas platības no pieciem līdz 120 kvadrātmetriem, mēneša nomas maksas par tirdzniecības vietu - no 400 līdz 1500 eiro,” Jauns.lv pastāstīja SIA “Kalnciema iela”, kura pirms četriem gadiem uz 30 gadiem no Rīgas domes ieguva Āgenskalna tirgus nomas tiesības, īpašnieks Kārlis Dambergs.

Savukārt darbīgiem pensionāriem uz atvieglotiem noteikumiem tiks piedāvātas īpašas tirdzniecības vietas, kur viņi varēs tirgoties ar saviem izstrādājumiem. Tirgū paredzēta arī ēdināšanas zona, tai skaitā bārs un kafejnīcas, kā arī atsevišķa zona tematiskajiem pasākumiem un citām norisēm, piemēram, kopienas virtuvei un Jauniešu stacijai.

Salīdzinot ar Rīgas Centrāltirgu, tirdzniecības vietas izmaksas mēnesī Āgenskalna tirgū ir lētākas, bet ar Vidzemes tirgu – ievērojami augstākas, Jauns.lv pārliecinājās, aplūkojot tirdzniecības vietu īres maksas cenas Rīgas tirgos.

Pašlaik tirgus rekonstrukcija tuvojas noslēgumam, taču, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus un neprognozējamos apstākļus, tirgus atvēršanas datums tiks precizēts, un par to vēl tiks ziņots, pavēstīja Dambergs. Jauns.lv šovasar jau rakstīja, ka atjaunotā tirgus paviljona atklāšana tika ieplānota šī gada novembrī, bet tolaik pandēmijas dēļ nebija izsludināta ārkārtējā situācija un tirdzniecības uzņēmumiem uzlikti tik lieli ierobežojumi kā pašlaik. Tas nozīmē, ka līdz tirgus rosībai paviljonā varētu nākties gaidīt līdz pat nākamā gada sākumam. Tikmēr tirdzniecība Āgenskalna tirgū notiks tā pagalmā.

Viens no būtiskajiem paviljona rekonstrukcijas darbu posmiem bija paviljona betonēšana 600 kubikmetru platībā, tas ir - teju divu hokeju laukumu izmērā. Rekonstrukcijas ietvaros tika veikta visu ieejas mezglu seguma, lielā paviljona pirmā un otrā stāva grīdu, pagraba stāva noliktavas telpu, pārtikas uzglabāšanas kameru un saldētavu betonēšana.

Ēkas rekonstrukcijas process izrādījās izaicinājumu pilns, jo ēka bija sliktākā stāvoklī, nekā tika domāts. Lielākos ieguldījumus prasījusi vēsturisko vērtību saglabāšana, piemēram, esošo vēsturisko metāla logu un oriģinālā koka griestu seguma atjaunošana, kas ļāva saglabāt Āgenskalna tirgus unikālo raksturu.

Tikmēr paviljons gatavojas uzņemt tirgotājus un pircējus. Tā šomēnes uz tirgus ēkas parādījās Intas Balodes neona darbs “mēs tieši tāpēc satikāmies”, kas ir viena no pilsētvides instalācijām “Pateikts neonā. Rīga”. Savā darbā Inta Balode raksta:

“Tirgus ir vieta, kur Rīga satiek visu Latviju. Veltījums visiem tiem lauciniekiem, kuri ceļas pirms saules lēkta, lai savus izlolotos lauku labumus vestu rīdziniekiem. Arī tiem lauciniekiem un rīdziniekiem, kas saullēktu vienmēr noguļ. Veltījums tiem, kas saviem mīļajiem Stradiņa slimnīcā nes kārumiņus, čības un naktskreklus no Āgenskalna tirgus. Deviņdesmitajos tā bija vienīgā vieta apkārtnē, kur bija cerība atrast kāroto. (..)

Veltījums visiem tiem, kas dzīvē ne par ko nesatraucas, jo zina, ka visas satikšanās ir ar mērķi. Nevar notikt nekas tāds, kas nav paredzēts. Un arī tiem, kas zina, ka viss ir tikai pašu rokās. Ja nepiecēlies un neizvilkies, tad nežēlojies, ka tā arī nekad nesatikies”.

Pašreizējo Āgenskalna tirgus paviljonu pēc toreizējā Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta sāka būvēt 1911. gadā un celtniecību noslēdza 1914. gadā. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.

2018. gada janvārī Rīgas dome tirgu sliktā tehniskā stāvokļa slēdza. Atklātā izsolē tiesības turpmākos 30 gadus saimniekot Āgenskalna tirgū un tam piegulošajā teritorijā ieguva Kalnciema kvartāla īpašnieki brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi. Tā paša gada augustā tirgus āra teritorijā atsākās tirdzniecība.