75% Latvijas iedzīvotāju ir slikti informēti par aizsargājamām sugām un to aizsardzības pasākumiem

Vienlaikus 79% respondentu atzīst, ka ir slikti informēti arī par pasākumiem, kas ir jādara, lai aizsargātu retu un apdraudētu sugu. 

Kā liecina aptaujas dati, informētības trūkums novērojams visās paaudzēs, vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Neliela atšķirība ir starp respondentiem, kuriem ir vidējā, pamata vai augstākā izglītība. Respondentiem ar augstāko izglītību ir nedaudz vairāk zināšanu par aizsargājamo un reto sugu aizsardzību. 

Pēc aptaujas datiem secināms, ka 62% respondentu sugu aizsardzības tēmu vērtē kā nopietnu problēmu, savukārt 28% aptaujāto uzskata pretēji. Taču vēl 9% nav pārliecināti par savu viedokli. 

Aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka lielākais drauds sugu eksistencei ir cilvēku izraisītas katastrofas, mežu izciršana, klimata pārmaiņas, kā arī dabas teritoriju piemērošana citiem zemes izmantošanas veidiem, piemēram, pilsētvides izplešanās. Kā vismazāko draudu respondenti norādījuši atpūtas dabā un aktīvo dabas tūrismu. 

Aptaujas dati atklāj, ka 58% iedzīvotāju dabas teritorijās ievēro norādes par atļautajām un aizliegtajām darbībām, 44% izvēlas tādus produktus, kas atzīmēti ar kādu no "eko" marķējuma veidiem, 28%, apsaimniekojot savu īpašumu, apzināti rūpējas par reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu. 

Tajā pašā laikā 6% iedzīvotāju piedalās sabiedriskajās apspriešanās vides un dabas aizsardzības jautājumu risināšanā, vēl 6% veic dabas novērojumus un ziņo portālā "dabasdati.lv", bet vismazāk jeb 4% respondentu ir organizācijas biedrs, lai aizsargātu dabu un bioloģisko daudzveidību.

Jautāti, kuri ir galvenie informācijas avoti, no kuriem iedzīvotāj uzzina par retām un aizsargājamām sugām, 45% norādīja televīziju, 36% - internetu, 31% - uzzina no kaimiņiem, draugiem, ģimenes, 27%  - sociālajos tīklos, 15% - radio, 13% - izlasa presē, bet 10% nezina, kur uzzinājuši par retajām un aizsargājamām sugām. 

Aptaujā noskaidrots, ka 80% iedzīvotāju ir dzirdējuši par Sarkano grāmatu. Vienlaikus 34% respondenti norādījuši, ka ir vērojuši Latvijas dabas fonda putnu ligzdu tiešraides, 33% ir piedalījušies iniciatīvā "Ko atnesi, to aiznes",  bet 18% ir piedalījušies Eiropas Savienības (ES) biotopu apzināšanā.

Projekta vadītāja Gunta Čekstere komentēja, ka šī aptauja un tās rezultāti ir ļoti vērtīgi ne vien projekta ieviešanai, bet arī plānojot un ieviešot dažādus pasākumus apdraudēto sugu saglabāšanai un sabiedrības informēšanai. 

"Jāuzsver, ka šī aptauja ir īpaša, jo veikta atbilstoši socioloģisko pētījumu labās prakses standartiem, palīdzot labāk izprast sabiedrības viedokli dažādos ar sugu aizsardzību saistītos jautājumos. Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka projektam "Life for Species", kā arī dažādām dabas aizsardzības organizācijām un institūcijām paveras vēl plašāks darba lauks informēšanā par sugu aizsardzības jautājumiem. Aizsargāt var tikai to, ko esi iepazinis," atzina Čekstere. 

Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru "Latvijas fakti" 2021. gada vasarā visā Latvijā, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem. "Life" projekta "Life for Species" laikā tapusī socioloģiskā aptauja veikta ar mērķi noskaidrot Latvijas sabiedrības informētību par sugu aizsardzību.

Materiāls tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.