Sabiedrība

“Cepiens” par medību atļaušanu pilsētās

Jauns.lv

“Ir virkne sīku precizējumu, kas ir nepieciešami, lai medību saimniecību padarītu modernāku, bet Medību likums nosaka, ka tādas lietas kā, piemēram, ziņojumi par postījumiem, par bojā gājušajiem dzīvniekiem uz ceļiem u.c., ir iesniedzami tikai papīra formā un nekā savādāk. Šīm lietām nevajadzētu būt likumā, bet gan Ministru kabineta noteikumos”, TV24 raidījumā “Saimnieks.Zeme.Valsts”, nepieciešamos grozījumus Medību likumā, ar kuriem iecerēts paplašināt medību iespējas, mazinot ierobežojumus medībām, paplašinot tām pieejamo platību un medību rīku klāstu, komentēja Jānis Baumanis, “Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs.

“Cepiens” par medību atļaušanu pilsētās...

Kā raidījumā minēja Baumanis, diezgan liels “cepiens” un pārmetumi medniekiem esot bijuši par medību atļaušanu pilsētās. No dzīvnieku aizstāvju viedokļa tas esot skanējis - nu tik visās pilsētās medīs un darīs vēl sazin ko, bet īstenībā tas viss esot pavisam savādāk. Kā paskaidroja“Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs, tad priekšlikums esot bijis par to, lai pašvaldībām atļautu lemt par gadījumiem, kad varētu medīt pilsētu teritorijā.

“Šobrīd pilsētās medīt ir aizliegts. Ja atceramies piecus sešus gadus atpakaļ, kad pa Juglu, Vecāķiem un Mangaļsalu rikšoja mežacūku bariņi, tās tika ķertas ar zivju ķeramajiem būriem un tad tās izveda ārā no pilsētas, principā šīs darbības, atbilstoši Medību likumam, skaitījās medības un bija nelikumīgas”, situāciju skaidroja Baumanis.

Kā vēl vienu gadījumu, kas attaisnotu medības pilsētā, Baumanis minēja notikumus Salaspils botāniskajā dārzā - dārzu, kuram pa vidu iet grāvju tīkls, kas savienots ar mežu un dīķiem, bija iecienījuši bebri, kuri to esot sākuši retināt pēc saviem ieskatiem, kas, protams, nebija pieņemami. Kā skaidroja Baumanis, tad Botāniskais dārzs atrodas pilsētas teritorijā, kur medības esot aizliegtas, bet, ja tiktu veiktas izmaiņas Medību likumā, tad pilsētai būtu tiesības lemt, ka šajā teritorijā bebrus var ķert ar lamatām.

Beigu beigās kopā ar Saeimas juridisko biroju un sarunām ar dzīvnieku aizstāvju pārstāvjiem, precizējot dažas nianses, likumā tika iestrādāta kārtība kā un kādos gadījumos medības pilsētā tomēr varētu notikt.

“Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka šobrīd esot pieejami jauni tehniskie līdzekļi, dažādas aplikācijas, ar kuru palīdzību varētu ziņot gan par dzīvnieku postījumiem, gan par dzīvniekiem, kas gājuši bojā uz ceļiem, gan nomedītajiem dzīvniekiem, bet patreiz likums nosakot, ka tas ir jādara papīra formātā un nekā savādāk. “Šīm lietām nevajadzētu būt likumā, bet gam Ministru kabineta noteikumos. Šīs lietas tika precizētas”.