Saeimas Budžeta komisijā 2022. gada budžeta projektu plāno sākt izskatīt 19. oktobrī

Šodien finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) parlamenta priekšsēdētājai iesniedza nākamā gada budžetu. Preses konferencē Mūrniece akcentēja, ka tagad parlaments varēs pievērsties galvenajam jautājumam rudens sesijā - budžeta izskatīšanai.

Politiķe teica, ka valdībā darbs, kā ierasts, bijis saspringts un Ministru kabinets varējis klātienē diskutēt ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem. Tomēr epidemioloģiskās situācijas dēļ Saeima šobrīd ir pārgājusi uz darbu attālināti, un arī šodien parlamenta sēde notiks "e-Saeimas" platformā.

Acīmredzot arī budžeta izskatīšana notiks "e-Saeimas" sistēmā, teica Mūrniece.

Tāpat viņa atklāja, ka Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) plānoja darbu uzsākt uzreiz, tāpēc piektdien, 15. oktobrī, uz sēdi plāno sanākt Saeimas prezidijs, lai izsludinātu ārkārtas sēdi un nodotu budžeta projektu visām parlamenta komisijām, kā arī noteiktu Budžeta komisiju par atbildīgo.

Cik viņai zināms, parlamenta Budžeta komisija paredzējusi otrdien izsludināt sēdi, kurā piedalīties plānojis arī Reirs, lai "aizstāvētu un skaidrotu" nākamā gada budžetu. Mūrniece cer, ka sēdē piedalīties varēs arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Kopumā vērtējot 2022. gada budžeta projektu, Mūrniece teica, ka tas ir sabalansēts un tājā ir daudzas domas aptvertas.

Politiķe akcentēja, ka, pēc viņas domām, svarīga ir neapliekamā minimuma celšana, piebilstot, ka tas būtu jūtams atbalsts. Viņasprāt, ir svarīgi panākt arī atbalstu elektroenerģijas aizsargātajām lietotāju grupām.

"Cenas aug un iedzīvotāji to jutīs arvien vairāk. Šeit būs nepieciešami jauni risinājumi," pauda Mūrniece.

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka budžeta projektā paredzēts arī papildu finansējums mediju atbalsta fondam. Viņasprāt, tas ir nepieciešams, lai būtu vairāk kvalitatīvu ziņu un uzticamu informācijas avotu.

Kā ziņots, budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Šogad Reirs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kas turpina tradīciju un pārmanto iepriekšējā budžeta portfeļa garu. Jaunā portfeļa idejas pamatā ir novēlējums, ceļa vārdi, kas, gadiem ejot, nezaudēs savu aktualitāti.

Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu "Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē" 2013.gada Saeimas sēdē, kur tika izskatīts nākamā gada budžets, atgādināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, "ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties". Saskaņā ar šo dzīves gudrību Finanšu ministrija budžetu veido pārdomāti, sabalansēti un atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu.

2022. gada valsts budžeta izdevumi ir 12,406 miljardi eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardi eiro. Savukārt pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro.

FM pārstāvji informēja, ka Reirs ir vienīgais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu nesīs jau sesto reizi. Savukārt ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021. gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija - 500 eiro mēnesī.