Vai pēc dēla nāves no mātes piedzīs viņa parādus?
"Mans pieaugušais dēls daudzus gadus neuztur ar mani nekādas attiecības, kaut arī dzīvo tepat Latvijā. Viņam ir dažādi parādi, viņš slēpjas no piedzinējiem. Man viņš nedod pat savu tālruņa numuru. Viņš man zvana reizi vairākos gados un arī tad anonīmi, numurs neuzrādās. Nezinu, kur viņš dzīvo, zinu tikai e-pasta adresi. Cik man zināms, ģimenes un bērnu viņam nav, nepazīstu arī viņa tagadējos draugus. Kas notiks, ja viņš nomirs? Mani ienākumi ir nelieli, taču man pieder dzīvoklis un mantotā senču zeme laukos. Vai man dēla parādu dēļ var atņemt īpašumus?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Anna.
“Vai es varu būt droša, ka notārs, pēc kreditoru prasības sākot mantojuma lietu, sameklēs mani Iedzīvotāju reģistrā, sazināsies ar mani kā māti un atsūtīs uz manu deklarēto dzīvesvietu uzaicinājumu pieņemt dēla mantojumu (faktiski – atstātos parādus) vai atteikties no tā? Lasīju, ka notārs pats nekādus mantiniekus nemeklē, kaut arī Iedzīvotāju reģistrā ir ziņas par tuvākajiem radiniekiem (bērniem, vecākiem un laulāto),” jautā lasītāja.
Uztraukumam ir pamats
Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka tādas bažas ir pamatotas. Ja dēlam nav bērnu (pirmās šķiras mantinieku) un laulātās, kā arī viņš nav uzrakstījis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu par labu kādai personai, tad pastāv iespēja, ka dēla nāves gadījumā vecākiem nāksies maksāt viņa parādus.
Vai parādu varēs piedzīt no tālākiem radiniekiem? “Arī tāda iespēja nav izslēgta,” atzīst notāre.
Kamēr parādnieks ir dzīvs, viņa parādus nevar piedzīt ne no vecākiem, ne no pilngadīgajiem bērniem. Taču pēc parādnieka nāves situācija mainās. Mantojuma lietu var sākt arī kreditors.
Notārs izsludina mantojuma atklāšanos un ievieto sludinājumu elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Sludinājumā notārs norāda pieteikšanās termiņu uz mantojumu, kas var būt Civillikumā noteiktais viens gads no nāves dienas, bet notārs var noteikt arī saīsināto termiņu. Īsākais termiņš ir trīs mēneši.
Pašiem nezinot, manto parādus
Un tad sākas šausmu lietas. Ja mirušā cilvēka pieaugušie bērni, vecāki vai citi radinieki norādītajā termiņā neierodas pie notāra un rakstveidā neatsakās no mantojuma, tiek uzskatīts, ka viņi klusējot ir pieņēmuši mantojumu. Un mantinieki manto ne tikai aizgājēja mantu, bet arī parādus.
Un pēc tam var pienākt brīdis, kad radinieki no tiesu izpildītāja saņem vēstuli ar prasību īsā laikā samaksāt visus mirušā parādus. Ja nesamaksās, tiesu izpildītājs uzliks arestu radinieku bankas kontiem un pārdos izsolē viņu īpašumus.
Kāpēc mirušā radus neviens nemeklē?
Notāriem ir pieejamas dažādas datubāzes. Viņi ieskatās zemesgrāmatā, lai noskaidrotu, kādi nekustamie īpašumi pieder aizgājējam; saņem ziņas no CSDD datubāzes par mirušajam piederošo automašīnu; pieprasa ziņas no visām Latvijas bankām par naudu, kas palikusi mirušā kontos.
Notāriem ir pieejams arī Fizisko personu reģistrs (līdz šā gada 28. jūnijam to sauca par Iedzīvotāju reģistru). Tajā ir ziņas par katra cilvēka tuvākajiem radiniekiem – laulāto, bērniem un vecākiem, norādītas arī viņu deklarētās dzīvesvietas adreses. Būtu tikai cilvēcīgi, ja notārs ieskatītos Fizisko personu reģistrā un aizsūtītu šiem tuviniekiem vēstuli ar lūgumu pieteikties uz mantojumu vai atteikties no tā.
Taču notāri mantiniekus nemeklē. “Likums paredz, ka notāram mantinieki nav jāmeklē,” skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka. Notāram ir pienākums ievietot sludinājumu Latvijas Vēstnesī, līdz ar to tiek uzskatīts, ka informācija ir paziņota visām ieinteresētajām personām.
Reti kurš lasa Latvijas Vēstnesi, tāpēc gadījumos, kad ar tuvinieku pazaudēti visi kontakti, radinieki var arī neuzzināt par mantojuma lietas sākšanu. Tomēr tiek uzskatīts, ka tuviniekiem par to ir paziņots. Ja sāksies tiesu darbi, Latvijas Vēstneša nelasīšana nebūs nekāds attaisnojums...
Arī slimnīcu personāls nemeklē mirušo piederīgos. Ja uz mājām jāizraksta slimnieks smagā stāvoklī, kuram nav pajumtes vai kurš ir vientuļš, tad gan slimnīcu sociālie darbinieki meklē tuviniekus, kuri varētu par slimnieku parūpēties.
Noilgums pēc trim gadiem
Parādu piedziņas uzņēmumam "Creditreform Latvija" jautājām, kā šī firma rīkojas parādnieka nāves gadījumā.
“Mēs reizi mēnesī cenšamies sazināties ar parādnieku. Ja parādnieks nomirst, piedziņas lietai uzliekam attiecīgu kodu. Pēc trim gadiem iestājas parāda piedziņas noilgums,” informē uzņēmumā.
Uzņēmumam ir gan cedētie (atpirktie) parādi, kurus tas piedzen savā labā, gan parādi, kurus "Creditreform" piedzen savu klientu labā, zvanot parādniekiem un regulāri atgādinot. Runājot par cedētajiem parādiem, uzņēmumā teic, ka nelielus parādus pēc parādnieka nāves nepiedzen. Ja parāds ir pietiekami liels un parādniekam ir mantinieki, tad to atprasa no mantiniekiem. Ja mantinieku nav, piedziņas lietu izbeidz.
Katru mēnesi ieskatieties "Latvijas Vēstnesī"!
Ja ir izveidojusies situācija, kad nevarat sazināties ar savu radinieku un pat nezināt viņa dzīvesvietu, ir vērts reizi mēnesī ieskatīties "Latvijas Vēstnesī", mājaslapā vestnesis.lv meklētājā ierakstot šā cilvēka vārdu un uzvārdu.
Ieraudzīsiet visus sludinājumus, kuros viņš ir pieminēts, un nepalaidīsiet garām notāra paziņojumu par mantojuma atklāšanos, arī krematorijas paziņojumu par piederīgo meklēšanu. Redzēsiet arī visdažādākos citus sludinājumus, kas attiecas uz šo personu, piemēram, par laulības līguma noslēgšanu, par ievēlēšanu kāda uzņēmuma valdē utt.
Rakstveidā pie notāra jāatsakās no mantojuma
Lai radiniekiem nebūtu jāmaksā mirušā parādi, viņiem sludinājumā norādītajā termiņā ir jāierodas pie notāra un rakstveidā jāatsakās no mantojuma. Ja to neizdarīsiet, tiks uzskatīts, ka jūs klusējot esat pieņēmuši mantojumu, tostarp visus viņa parādus.
