112
2021. gada 10. oktobris, 22:55

"Viņš izvilka pistoli un iešāva viņam galvā" - mūziķis Gacho bijis tiesneša Laukrozes slepkavības aculiecinieks

Nekā personīga, TV3

Nākamajā piektdienā, 15. oktobrī, apritēs 20 gadu kopš tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavības. Ieroču pavēršanu pret vienu no tieslietu sistēmas darbiniekiem tolaik sauca par uzbrukumu visai valstij. Gan tiesībsargi, gan politiķi reaģēja asi, tomēr Laukrozes slepkavība joprojām nav atklāta, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesnesi Jāni Laukrozi aukstasinīgi nogalināja pie savas mājas īsi pēc darba dienas beigām 2001.gada 15.oktobrī. Slepkava raidīja septiņus šāvienus. Notikuma vietā atrada lodes un čaulītes no diviem dažādiem ieročiem. Viens no tiem, pašizgatavots automāts, bija pamests līdzās nogalinātajam tiesnesim.

foto: Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma "Nekā personīga"

Kā noskaidrojis raidījums "Nekā personīga", reperis Gatis Irbe, zināms arī kā Gacho, tovakar Lāčplēša ielas vārtu arkā gaidīja draugu. Viņi kopā gribēja iet uz skaņu ierakstu studiju, kas atradās iekšpagalmā. Draugs kavējās. Gacho tonakt kļuva par Laukrozes slepkavības aculiecinieku.

"Es nesapratu sākumā, kas tas ir. Es pagriezos, un tad es redzēju, ka te guļ vīrietis," raidījumam pastāstīja mūziķis. "Stāv vēl viens vīrietis un tiek nomests kaut kāds maisiņš. Un, kā es sapratu vēlāk, tajā maisiņā bija kaut kāds ierocis, ar kuru viņu nošāva."

Gacho redzējis pat slepkavības brīdi: "Tas vīrietis, viņš nometa to maisiņu, viņš izvilka pistoli no mazās kabatiņas un iešāva viņam galvā."

foto: Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma "Nekā personīga"

Pēc tam slepkava nācis uz Gacho pusi, paskatījies uz viņu "vienu, divas sekundes" un tad aizskrējis.

Kad slepkava bijis ielas vidū, Gacho sācis saprast, kas tikko noticis. Mūziķis sācis skriet pakaļ, bet neilgi pēc tam pārdomājis, apstājoties ielas vidū. Tolaik Gacho bijuši 17, 18 gadi.

"Un tad tas, ka es ieskatījos tam cilvēkam acīs, tas brīdis man visvairāk palika atmiņā. Tikpat labi, kāda viņam starpība, viens vai otrs," nosaka mūziķis.

Tā laika Latvijas "dvīņu torņi"

Policijas vadība no Iekšlietu ministrijas saņēma pilnvaras izmantot visas iespējamās metodes, lai noziedznieki justu izpildvaras spēku. Par vērtīgas informācijas sniegšanu izsludināja atlīdzību - 10 000 latu. 

foto: Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma "Nekā personīga"

Policijā izveidoja īpašu grupu ar labākajiem izmeklētājiem. Tās vadību uzticēja Valdim Pumpuram. Tā laika Kriminālpolicijas priekšniekam studiju gados universitātē Laukroze bija darba vadītājs.

"Laukrozes slepkavība bija tā laika Latvijas policijas un tiesību nozares "dvīņu torņi" - tas bija terorakts tādā pašā līmenī, emocionāli noteikti. Tiesnesis Laukroze bija sistēmas sastāvdaļa ar lielo burtu. Viņš bija cienījams, viņš bija patīkams cilvēks. Viņš bija zināms, viņš bija augstas raudzes tiesnesis. Tas bija mūsu cilvēks, tas bija sistēmas cilvēks, sastāvdaļa," raidījumam stāsta Pumpurs.

Tiesnesim bija sekots un šauts no muguras. Neviens nešaubījās, ka notikusi pasūtījuma slepkavība.

Videonovērošanas kameras pie ēkām tolaik bija retums. Tomēr pat tad izmeklētājiem pagāja nedēļas, kamēr izanalizēja visu VHS kasetēs ierakstīto materiālu nozieguma vietas rajonā.

Sevišķi izaicinoša kļuva tiesneša mobilā telefona datu apstrāde. Latvijas policijai bija ierobežotas spējas izanalizēt sakaru operatoru sniegto informāciju, un palīdzība tika lūgta citu valstu dienestiem, tostarp ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FBI).

Nozieguma vietā strādāja kinologi. Suns spēja izsekot slepkavas maršrutam cauri pagalmiem un sētām, līdz kādas ielas malā pēdas izgaisa. Visdrīzāk noziedznieks iekāpa kādā transportlīdzeklī, ko identificēt neizdevās.

50 latu par katru fotorobotu

Pēc aculiecinieku stāstītā tika sastādīts slepkavas fotorobots, ko publicēja visās avīzēs, ziņu pārraidēs televīzijā. Aizdomās par tiesneša nogalināšanu meklēja 30 līdz 35 gadus vecu vīrieti.

Kā stāsta Gacho, lai gan viņš slepkavu redzējis ļoti tuvu, viņš nav spējis precīzi noraksturot uzbrucēja izskatu.

"Te tas bija metrs, kad mēs viens uz otru paskatījāmies. Bet tad, kad man bija jāsastāda tie fotoroboti, es neko nevarēju sastādīt. Man liekas, ka tāda veida cilvēki, viņi ir tik tipiski. Jo man vismaz ar to fotorobotu pilnībā nesanāca. Es atceros tur bija viena meitene, kas laikam kaut kur gāja, kas varbūt neredzēja visu to notikumu, bet viņa te gāja, un viņai tas fotorobots bija pilnībā cits - viņai bija ar brillēm, man bija bez brillēm. Es laikam vispār kaut ko šāvu greizi," atceras Gacho.

foto: Ekrānuzņēmums no TV3 raidījuma "Nekā personīga"

Viņš norāda, ka tolaik par fotorobota izveidošanu maksāts - par katru reizi aptuveni 50 latu. Viņam daudzas reizes lūgts slepkavas portretu sastādīt un viņš piekritis.

Vairākas versijas par slepkavības motīvu

Kā norāda "Nekā personīga", šādus noziegumus atklāt ir grūti, ja vien tas netiek darīts uz karstām pēdām. Svarīgi, lai darbs nevienu brīdi netiek pārtraukts, un visas tiesībsargājošās iestādes darbotos saskaņoti. 

Tiesību nozarē tāda saliedētība kā Laukrozes slepkavības izmeklēšanā esot bijis unikāls gadījums. Palīdzību lūdza visiem, arī kaimiņvalstīm.

Jau tolaik galveno uzbrukuma versiju saistīja ar Laukrozes profesionālo darbību, par to nešaubījās neviens no kolēģiem.Tolaik lietu sadale nenotika elektroniski kā mūsdienās. Kaut, protams, pastāvēja rindas kārtība, tieši Laukrozes izvēle bija izšķiroša, kurš tiesnesis skatīs kuru lietu.

Slepkavības mēnesī uz apsūdzētā sola tiesā par krāpšanu bija jānonāk  Armandam Stendzeniekam. Stendzenieks uzkurināja dažādas versijas, tai skaitā pieņēmumus, ka Rīgas apgabaltiesā tiek mākslīgi veidotas rindas uz tiesu, un tā pilda pasūtījumus. To papildināja arī tā laika tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai nosūtītās ziņas par tiesu varas korumpētību. Informāciju pārbaudīja, taču ziņas neapstiprinājās.

Netika izslēgts, ka tiesnesis noslepkavots, lai ietekmētu viņa dēlu Andri, kurš tolaik strādāja slepenajā dienestā Satversmes aizsardzības birojā. Taču šo versiju drīz atmeta.

Aizturētas vairākas personas

Aizdomās par Laukrozes slepkavību aizturēja un vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoja vairākas personas, tajā skaitā Dmitriju Maškovu, kuru uzskatīja arī par iespējamo Vecrīgas sinagogas spridzinātāju.

Pie izmeklētājiem vērsās arī par citiem noziegumiem cietumā nonākušas personas, bija pat versija, ka kāds apsūdzētais devis kukuli, kurš bija jāaiznes tiesnesim, taču advokāts naudu paturējis, un klients, to nezinot, vēlējies atriebties par neizpildīto pakalpojumu.

Laukroze pats skatīja smagas un sarežģītas lietas, un neapmierinātie ar sodiem varēja būt kā narkotiku tirgoņi, tā laupītāji, krāpnieki un citi apsūdzētie.

foto: LETA
Granīta augstcilnis ar 2001.gada rudenī noslepkavotā tiesneša Jāņa Laukrozes portretu Rīgas apgabaltiesā.

Tomēr bijušais Kriminālpolicijas šefs Pumpurs izceļ tikai vienu lietu.

Piecus mēnešus pirms slepkavības tiesa Jāņa Laukrozes vadībā piesprieda bargus sodus trim Krievijas nacionālboļševikiem, kuri ieņēma Pēterbaznīcas torni un tika apsūdzēti terorismā. Notiesātie pēc sprieduma pasludināšanas draudēja atgriezties un atriebties.

Kā norāda "Nekā personīga", tiesneša Laukrozes slepkavībai nav noilguma. Izmeklēšana skaitās aktīva. Protams, ir gadījumi, kad jau putekļiem klātas krimināllietas izdodas atklāt nejaušības, vai kāda negaidīti informēta cilvēka liecību dēļ.

Uz to joprojām cer kā Laukrozes kolēģi, tā bijušie policisti.