Kā nosauksi, tā augs... Dzīvnieku vārdu izvēle zooloģiskajā dārzā nav tas vieglākais uzdevums

Vērojot visnotaļ prāvo dzīvnieku daudzveidību Rīgas zoodārza aplokos, voljeros, mītnēs un terārijos, apmeklētāji parasti aizdomājas par to, cik sarežģīti visu šo Noasa šķirsta cienīgo ganāmpulku pabarot un apkopt, bet tikai retajam prātā ienāk doma, ka lielai daļai dzīvnieku ir arī vārdi... Ja ņem vērā faktu, ka, piemēram, 2020. gadā Rīgas zoodārzā pasaulē nāca 123 sugu 605 dzīvnieki, tad tik tiešām ir par ko padomāt.

Protams, ne katram prusakam vai vardei zoodārzā ir vārds, taču netrūkst arī visnotaļ “ievērojamu” dzīvnieku, kuri vienotajā zooloģisko dārzu dzīvnieku datu bāzē reģistrēti ar visnotaļ skanīgiem vārdiem. Vēl spilgtā atmiņā valsts mērogā sludinātais lauvēnu vārdu konkurss, kurā tika iesniegti 1429 priekšlikumi, no kuriem VARAM ministram Artūram Tomam Plešam un Rīgas mēram Mārtiņam Staķim nebija viegli izvēlēties tos divus visskanīgākos saviem krustbērniem. Nu lauvu mītnē līdzās Kali un Cvangai draiskojas Teika un Varis. Līdzīgi pie vārdiem tika arī šogad dzimušie lūsēni Demija un Rems, kuriem vārdi tika meklēti konkursā Jēkabpilī. Turpretī viņu mātei Dadzei vārds uzradās pats no sevis, kad rotaļājoties ar asnagainajām ķepām aptvēra kopēja kāju, pieķeroties kā dadzis.

Ne rakstītu, ne arī nerakstītu likumu, kā tad izvēlās dzīvnieku vārdus, nav un nekad nav bijis, tomēr dažkārt manāmi mēģinājumi sekot zināmai loģikai. Piemēram, mazulim vārdu izvēlēties ar tādu pašu sākuma burtu, kā kādam no vecākiem. Tā savulaik kamieļu pārim Barhanam un Bakarai līdzās stāvēja meitiņa Bona un dēli Bonifācijs un Bonaparts.

Savukārt Francijā dzimušās tīģerienes Taigas vārds liek noprast, ka Amūras tīģeru suga savvaļā sastopama Sibīrijas taigā. Līdzīgi arī Rīgas zoodārza jaunieguvums – graciozie kaķi servali Zulu un Kofi nepārprotami “prezentē” savu Āfrikas izcelsmi, atgādinot par slaveno Zulu cilti. Tā kā sengrieķu mītos minētās “zelta aunādas” “likumīgais nēsātājs” visticamāk bijis augumā dižais auna radinieks takins, ir likumsakarīgi, ka Rīgas zoodārza Mišmi takinu ganāmpulkā meklējams gan Zevs, gan Atēna, gan arī Persejs, bet pirmo mūsu zoodārza takinu, par godu leģendāro argonautu kapteinim, sauca par Jāsonu.

Iedvesmu vārda došanai nereti dod arī dažādi populāri pasaku un multfilmu varoņi. Šobrīd, paraugoties uz stalto ragaini ziemeļbriedi Elmo, šāda vārda izvēle šķiet nesaprotama, taču ruds, lutausains, tikko dzimis ziemeļbriedēns tik tiešām līdzīgs ķēmīgajam multfilmas varonim Elmo. Savukārt mūsu Elmo uzticama pavadone ir briedene Freja, kuras vārds aizgūts no garā Skandināvu dievību saraksta.  Starp citu, zoodārza filiālē “Cīruļi” mīt arī divi “rūķīši” no filmas “Gredzenu pavēlnieks” – baltpurna brieži Bolins un Veimins.

Vārda izvēli dažreiz var noteikt arī kāda raksturīga dzīvnieka iezīme. Tā, piemēram, atraktīvo strausa Jaungvinejas radinieku kazuāru nosauca par Sudrabu, jo viņa greznajai apkaklei samanāma pelēka apmalīte. Savukārt pirmais Rīgas zoodārzā dzimušais kaķu lemuru mazulis pelnīti tika nosaukts par Strīpiņu, jo šai lemuru sugai raksturīga krāšņa, melnbalti svītrota aste. Tiesa gan, kad par lemurēna krusttēvu piekrita kļūt pazīstamais žurnālists Kārlis Streips, mazulis it kā nemanot ieguva mazliet izmainītu vārdu – Streipiņš.

Protams, ne vienmēr dzīvnieku vārdu tapšana notiek konkursu vai intelektuāli piesātinātu debašu rezultātā. Jau divdesmit gadus zoodārza apmeklētājus priecē atraktīvais ronis Puika – savulaik vienīgais vīriešu dzimuma ronēns četru krastā atrasto un izbaroto ronēnu vidū. Un sakiet, ja kamielīte piedzimst vasaras vidū, kāpēc lai to nenosauktu vienkārši par Vasaru? Un baltpurna briedim taču visnotaļ piestāv vārdiņš Radzis... Kad 1991. gadā Rīgas zoodārzā ielīgoja iespaidīga kaste ar “mazu” nīlzirgu, un tā bija jāaiznes līdz nīlzirgu baseina malai, jaunpienācēju Funtiku (no svara mērvienības “mārciņa”) nu tik ļoti gribējās pārdēvēt par Tonniņu.

Teorētiski jau, tāpat kā govju lielfermās, arī zoodārzā dzīvniekus varētu reģistrēt ar čipu numuriem vai citiem skaitļiem, taču katram dzīvniekam ir kopējs, kurš savus aprūpējamos patiesi mīl un arī apmeklētājiem noteikti ir daudz interesantāk atnākt ciemos pie atraktīvā tīģera Augusta, vērot, kā kamieliene Binnija gražīgi grauž kārkla zaru, tapīriene Lelle labpatikā garo purnu pastiepusi bauda dušu un kā aug nesen apmeklētāju acu priekšā piedzimušais lamas vikunjas mazais Teodors. Un, bez tam, Rīgas zooloģiskajā dārzā vienmēr gaida piesakamies krusttēvus un krustmātes un iemesli mūsu draudzībai var būt tikpat dažādi kā iemesli tam, kāpēc dzīvniekiem doti tādi vārdi, kādi nu tiem ir.