Eksperiments: vai bez sertifikāta var iekļūt Rīgas krogos
Baudīt maltīti un dzērienus kafejnīcas vai restorāna iekštelpās ir atļauts, tikai uzrādot Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilnu vakcinācijas kursu vai pārslimošanu pēdējā pusgada laikā, turklāt uzrādot arī personas dokumentu. “Kas Jauns Avīze” nolēma pārbaudīt, vai krodzinieki ir tikpat stingri, cik valdība.
Tirdzniecības centrā “Rīga Plaza” ir iespēja iegādāties ēdienu līdzņemšanai, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, taču, līdzko vēlaties spert kāju ēdināšanas zonā, lai maltīti nobaudītu turpat uz vietas, veikala apsargs lūdz uzrādīt derīgu sertifikātu un personas dokumentu (pasi vai ID karti). Ēdināšanas zonā pēc dokumentu uzrādīšanas atļauts pārvietoties bez maskas, visur izvietoti atgādinājumi par distances ievērošanu.
Bez potes uz “Sāgu”
Līdzīgi ir arī tirdzniecības centrā “Ozols” iekārtotajā Āzijas virtuves ēstuvē “LOFT’s” – bez sertifikāta tikai līdzņemšanai.
Tirdzniecības centrā Sāga ir cita attieksme. Kaut gan izvietoti informācijas bukleti, ka uz vietas iespējams baudīt maltīti tikai ar Covid-19 sertifikātu, neviens no ēstuvju pārdevējiem to uzrādīt neliek. Arī neviens no lielveikala apsargiem ēdināšanas zonā nedežurē. Secinājums pavisam vienkāršs – “Sāgā” iespējams pusdienot bez Covid-19 sertifikāta. Šī vieta kopš minētā noteikuma pieņemšanas apmeklēta bieži, bet pāris mēnešu laikā par sertifikātu nav jautāts ne reizi.
Iežēlināt neizdodas
Veicot galdiņa rezervāciju Dzirnavu ielas restorāna “Rossini” iekštelpās, apkalpojošais personāls uzreiz interesējas, vai visiem apmeklētājiem ir derīgs sertifikāts. Pie ieejas to pārbauda un ielaiž tikai klientus, kuriem ir šis dokuments.
Varbūt izdosies ēstuvē “Wok To Walk”? To pārvada SIA “Wok Rīga”, kuras līdzīpašniece ir pretpotekļu kustībai un Šleseram pieslējusies bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa. Mēģinām iežēlināšanas taktiku “ārā taču vēss, bet pusdienot gribas”, taču bez sertifikāta nekā. Liepiņai arī šajā biznesā lielas teikšanas nav, jo viņai pieder tikai nepilni 0,75%, kamēr Krievijas pilsonei Gaļinai Rodičevai – 92,5% un pārējais viņas tautietim Jurijam Rodičevam.
Grēcinieku krogos ar kovidu negrēko
Grēcinieku ielā kokteiļbārā “Thirsty”, bārā “The Sinners Bar” un klubā “The Sinners Club” pieejami galdiņi gan iekštelpās, gan uz terases. Uz terases bez sertifikāta atļauts atrasties līdz pat izklaides vietas slēgšanai, taču, lai apmeklētu bāru vai klubu pēc pusnakts, nepieciešams uzrādīt derīgu sertifikātu un personas dokumentu, pretī saņemot zīmogu, kas apliecina, ka konkrētais klients drīkst atrasties iekštelpās, lai ik reizi, izejot ārā, dokumenti nebūtu jāuzrāda vēlreiz.
Šo izklaižu vietu īpašnieks Miks Galvanovskis vairākkārt arī publiski paudis, lai draugi un paziņas nezvanot naktī un nelūdzot: “Var sarunāt, ka ielaidīsi bez sertifikāta?” Galvanovskis stingri pieturas pie noteikumiem un savu nostāju neplāno mainīt.
Atliek secināt, ka izklaides vietas un restorāni lielākoties ievēro epidemioloģiskos noteikumus un nekādus izņēmumus nepieļauj.
Prasa stingrāku attieksmi
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem. Viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 80%, kamēr valstī kopumā nesasniedz pat pusi.
Pēc asociācijas paustā, šā iemesla dēļ draudoši samazinās klientu skaits. Tāpat asociācija aicina ieviest Igaunijas un citu valstu praksi, kas atļauj vērt durvis visiem vakcinētajiem ārzemju viesiem, neatkarīgi no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra vakcīnu ir reģistrējusi vai nē.
Varēs uzņemt bērnus
Iepriekš uz ģimenēm orientētām ēstuvēm, piemēram, picērijām bija problēmas apkalpot bērnus, jo līdz 12 gadu vecumam vakcinācija pret Covid-19 nav atļauta. Tagad valdība nolēmusi, ka no 11. oktobra arī bērni šajā vecuma grupā drīkst apmeklēt pasākumus zaļajā režīmā, veidojot viņiem nodalītu epidemioloģiski drošu vidi. Sabiedriskās ēdināšanas vietās izvietojami ģimeņu galdiņi ar distanci no pārējiem. Bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, atļauts izmantot arī skolas skrīninga testa negatīvo rezultātu, kas nav vecāks par 72 stundām.
Ēstuvēm gan jāievēro virkne prasību, piemēram, divi metri starp galdiem, kas ļaujot strādāt tikai ar 50% jaudu. Tādējādi būtiski samazinās apgrozījums, kamēr īres un komunālie maksājumi nemainās.
“Tā turpinot, pavasarī Latvijā ēdināšanas nozarē būs katastrofa, jo pašlaik jau lielākajā daļā Eiropas valstu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi strādā ar pilnu jaudu,” aģentūrai LETA atzinis restorānu tīkla “Vairāk saules” līdzīpašnieks Endijs Bērziņš, kurš norūpējies par darbinieku aizbraukšanas risku.
Piemēram, Dānijā pavāra stundas likme esot 23 eiro, Somijā un Lielbritānijā – 18 eiro. “Vismaz puse no aizbraukušajiem neatgriezīsies! Un šī tiešām jau ir valstiska problēma, jo mēs nedrīkstam zaudēt jaunus, darbspējīgus cilvēkus,” uztraucas Bērziņš. Viņam turklāt izdevies pierunāt vakcinēties visus savus 270 darbiniekus.
