Vistu kūts Alūksnes pilī, miesas silikons Rīgas centrā un miega traucējumi Liepājā: izstāžu ceļvedis

“Brīvībā” iepretim viesnīcai “Latvija”, pašā Rīgas centrā, mākslinieces Katrīnas Neiburgas kūrētās mākslas telpas pirmajā izstādē redzami īpatnēji mākslas objekti – no dzīva cilvēka miesas noņemtā formā radīti mākslīgi, sintētiski silikona apjomi, kurā tetovēšanas adatas radītus zīmējumus aizvieto ar adatu implantēti cilvēka mati, saglabājot hiperreālu līdzību ar oriģinālu. Savukārt ejot cauri Konventa sētai Vecrīgā, Porcelāna muzeja skatlogos ieraudzīsiet Daiņa Pundura ekspozīciju "Uzbūves nojaukšanai".  
 
Liepājas muzejā varat iegrimt parasomnijā – noslēpumainajā bezmiega pasaulē, kurā rodas prāta nekontrolēta ekspresija, kas vedina pie iekšējas apskaidrības brīžiem, un ko uzbūrusi Rasa Šulca. Ja nu kādreiz tas bezmiegs moka, tad vajag klusumu, kas ļauj iegrimt mierā un burvīgā sapnī. Un to vienā Dieva mierā var gūt Rīgas Pēterbaznīcā, kur var komunicēt ne tikai ar Dievu, bet arī mākslinieces Gundegas Rancānes klusajām dabām izstādē “Klusuma kods”.

* Rīgā, Brīvības ielā 40 (ielas pretējā pusē viesnīcai “Latvija”), ar mākslinieces Brendas Jansones izstādi “Stigma zem dermas” atklāta jauna mākslas notikumu telpa “Brīvība”. Brendas Jansones darbu sēriju, kura būs skatāma līdz 28. oktobrim, veido īpatnēji mākslas objekti – no dzīva cilvēka miesas noņemtā formā radīts mākslīgs, sintētisks silikona apjoms, kurā tetovēšanas adatas radītus zīmējumus aizvieto ar adatu implantēti cilvēka mati, saglabājot hiperreālu līdzību ar oriģinālu. Caur ādu, matiem un tetovējumiem izstādē tiek pētīts skatījums uz cilvēka ķermeni, to ietverošās stigmas un attieksmes. 

Līdzās Brendas Jansones izstādei telpas otrajā stāvā izrāda “Brick bāra seriālu”, kura autori ir “Golfclayderman”, Pēteris Ķimelis, Dāvis Kaņepe, Ivars Grāvlejs, SRSRT, Evelīna Vida, Andrē Vida un Katrīna Neiburga.

Ideja par mākslas telpu “Brīvība” tās kuratorei māksliniecei Katrīnai Neiburgai radusies pēc pandēmijas laikā pieredzētā kultūras un sociālās dzīves izsīkuma caur vēlmi šajā tumšajā sezonā rīkot kvalitatīvus, emocionāli un intelektuāli vērtīgus kultūras notikumus brīvā, neformālā, institucionāli nenoslogotā un atvērtā formā. Sīkāk internetā: www.satori.lv.

* Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos līdz 14. novembrim skatāma Daiņa Pundura darbu ekspozīcija “Uzbūves nojaukšanai”. Tur baltu, pelēku un rozā porcelāna stieņu kaudze pārtapusi par uzbūvi izgaismotās Porcelāna muzeja vitrīnās.

Par šo ekspozīciju pats mākslinieks stāsta: ““Uzbūvēm” ir gan nosacījumi, gan daudzveidības iespējas. Nosacījumi - telpas parametri, detaļu krāsa un izmēri, gravitācijas spēka virziens, autora inteliģences robežas un estētikas izjūta. Iespējas - neskaitāmi varianti pelēko, rozā un balto porcelāna stienīšu secībai to savstarpējā sakārtojumā. “Uzbūvēm” ir attāla radniecība ar guļbaļķu ēku baļķu pamīšus guldīšanas principu. Tas tuvina šos objektus nepabeigtām miniatūrām arhitektūras formām - porcelāna maketiem, kuros iztēlē ir iespējams īslaicīgi iejusties savdabīgā dzīves telpā. Šo formu būvniecība ir uzmanības, kustību koordinācijas un šķietami nejaušu izvēļu spēle un to var spēlēt atkārtoti aizvien jaunās porcelāna stieņu sakārtojuma variācijās. “Nojaukšana” ir neizbēgama “uzbūvju” sastāvdaļa un spēles nosacījums.”

Dainis Pundurs ir viens no vadošajiem keramiķiem Latvijā. Veido gan monolītus lielformāta darbus, gan smalkas un trauslas struktūras, kas paredz dažādas variācijas iespējas. Savos darbos mēdz ietvert asociatīvi tveramus simbolus, kas apvienojumā ar ģeometriskai abstrakcijai un minimālismam tuviem izteiksmes līdzekļiem rada delikātus, bet ietilpīgus vēstījumus. Dainis Pundurs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu, kur strādā kā asociētais profesors.

Jauns.lv arī rakstīja, ka tāpat šai laikā Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma 15. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Augi”, kurai mākslinieks Dainis Pundurs bija žūrijas sastāvā kā pieaicinātais eksperts. Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.

* Vecrīgā – Pēterbaznīcā līdz nākamā gada 16. janvārim skatāma mākslinieces Gundegas Rancānes kluso dabu personālizstāde “Klusuma kods”.

Gundega Rancāne tiecas pārvarēt koloristisko iespēju griestus katrā nākamajā darbā, eksperimentējot ar dažādām tehnikām un formātiem, ļaujot sev piedzīvot gala rezultāta atklāsmes brīnumu iecerētā un realizētā sintēzē. Lai gan māksliniece sevi pārliecinoši pierādījusi ainavu glezniecības žanrā, šajā izstādē būs iespēja aplūkot viņas klusās dabas.

“Pat tajos brīžos, kad neesmu darbnīcā pie molberta, acis fiksē un noglabā atmiņā mirkļus un sajūtas, kas manā iztēlē iegulstas kā noteiktas noskaņas, kolorīts. Pat šķietami un gaistoši sīkumi – gaismu spēles uz sīpollokiem, kaktā nomesti zābaki, ledū iesalušas ūdenszāles, saules rotaļas ābeļziedos vai pilnmēness vītolos slēpj sevī trauslus dzīves mirkļu kodus, ko vēlos atklāt glezniecībā. Klusās dabas man ir mīļš žanrs ˗ tajās var “ķert” un iemūžināt ikdienas mazos skaistos priekus un baudas. Trauki, ziedi, ēdiens ˗ augļi, zivis, ogas, vīns, kafija... Tomēr glezniecība ir arī process ar nepārtrauktiem jauniem profesionāliem izaicinājumiem. Ir liels prieks, ja šī procesa rezultāts ˗ glezna ˗ spēj arī skatītājā veidot, provocēt asociācijas, atmiņas un vēlmi izzināt iekodēto vēstījumu,” stāsta Gundega Rancāne. 

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 30. decembrim skatāma mākslinieces Rasas Šulcas personālizstāde “Parasomnija”, kurā eksponēts mākslas darbu cikls - gleznas un video, kas atveido brīdi, kad cilvēks atsvabinājies no apkārtējās pasaules reālijām, fokusē uzmanību uz savu iekšējo pieredzi.

Izstādes nosaukumam izvēlēts termins, kas apzīmē bezmiegu jeb miega traucējuma veidu. Taču runa izstādes kontekstā šoreiz ir par stāvokli jeb prāta nekontrolētu ekspresiju, kas cilvēku vedina pie iekšējas apskaidrības brīžiem, kaut kur starpzonā starp sapni un apzinātību, skaidro pati māksliniece.

“Dažkārt cilvēks nonāk kādā neparastā stāvoklī starp miegu un nomodu, kad, atbrīvojies no spriedzes pēc smagas dienas, savienojas ar savu iekšējo es. Kad pēkšņa gaisma apžilbina prātu un mēs „redzam” kaut ko tādu, ko līdz šim neesam redzējuši,” par personālizstādes “Parasomnija” māksliniecisko ieceri stāsta Rasa Šulca.

Cilvēki, būdami aizmiguši, ir spējīgi ne tikai uz vienkāršu murmināšanu vai krākšanu. Dažkārt cilvēks miegā veic darbības, kuras nekad dzīvē nav veicis, turklāt profesionālā līmenī. Lī Hadvins, mākslinieks, kurš pasaules slavu ir iemantojis ar savu neparasto darba metodi, proti, zīmēšanu miegā - dienā strādā slimnīcā, bet naktī pārvēršas par mākslinieku, kurš rada “dīvainus un fantastiskus mākslas darbus”. Interesantākais ir tas, ka, būdams nomodā, Lī Hadvins pat ne tuvu nespēj uzzīmēt kaut ko līdzīgu tam, ko rada naktī, atgādina izstādes rīkotāji.

Rasa Šulca beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 2003. gadā un ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Līdz šim sarīkojusi piecas personālizstādes un piedalījusies virknē grupu izstāžu Latvijā un ārvalstīs. Viņas darbi atrodas Mūkusalas salona kolekcijā un privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Alūksnes Jaunā pils (Pils ielā 74) daļēji pārvērtusies par vistu kūti. Labā nozīmē, jo tur līdz 23. oktobrim skatāma izstāde „Alūksnes putnu ferma - 60”.

Alūksnes putnu ferma – viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem novadā, var lepoties ar 60 gadu ražošanas vēsturi, un izstāde sniedz atbildes uz jautājumiem: „Kāda bijusi uzņēmuma attīstība, izaicinājumi un darbības specializācija dažādos laika posmos?”

Notikumi, cilvēki, darbinieku atmiņas veido šī uzņēmuma vēsturi un attīstību. Lai to saglabātu un nodotu tālāk, ir būtiski to apkopot. Pēc uzņēmuma īpašnieka Jurija Adamoviča iniciatīvas tika uzsākts darbs pie stāstu, darbinieku atmiņu, faktu apkopošanas izstādei “Alūksnes putnu ferma- 60”, kura tematiski sadalīta piecos uzņēmuma attīstības posmos: 1961. gadā Alūksnes rajona starpkolhoza putnu fermas dibināšana, no 1966. gada kā valsts uzņēmums “Alūksnes putnu fabrika” un no 1992. gada paju sabiedrība “Alūksnes putni”. Savukārt, no 1997. gada uzņēmumu pārņēma privāts īpašnieks un tika dibināta SIA “Vistako”. Visbeidzot no 2017. gada 23. janvāra uzņēmums mainīja nosaukumu uz SIA “Alūksnes putnu ferma”.

Izstādi papildina dažādi priekšmeti, kas spilgti raksturo konkrēto laika posmu, kā arī apbalvojumi par uzņēmuma sasniegumiem mūsdienās. Tajā var izzināt nozīmīgo olu ražošanas procesu, no pilnīga roku darba, līdz tehnoloģiski attīstītam, automatizēti pārvaldītam ražošanas procesam. Sīkāk internetā: www.aluksnespils.lv.