"Inficējiet mani ar koronavīrusu!" Kas draud rīdziniekam par vēlmi saslimt ar Covid-19?

Saistībā ar klātienes studiju atjaunošanu Latvijas Universitātē steidzami meklēju iespēju saslimt ar koronavīrusu. Lūdzu, palīdziet ar kontaktiem. Starp tuviniekiem diemžēl neviena saslimušā nav. Bet ļoti gribas sākt mācības bez testiem. Vakcināciju nepiedāvāt. Ar mani vēl tik slikti nav, - apmēram šāds vēstījums nesen parādījās soctīklos.

Tā autora Raimonda profilā norādīts, ka viņš mācās vēsturi un filozofiju. Šobrīd, lai mācītos klātienē nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Jau no 10. oktobra ar negatīvu testu mācībām klātienē nepietiks. Būs nepieciešama vakcinācija vai slimības pārslimošanas fakts.

Vai publicētais teksts ir joks, Raimondam vaicāja portāls "LSM.LV". No intervijas kameru priekšā Raimonds atteicās. Bet uz jautājumu, vai viņš nebaidās no komplikācijām vai iespējas aplipināt savus tuviniekus, atbildēja: "Man vairāk patiktu neriskēt ar savu veselību, bet panākt, lai visa šī muļķība beidzas. Taču cerības uz to nav, tāpēc vēlos pārslimot. Redzu, ka risks gūt komplikācijas no vakcīnas ir daudz lielāks par risku nopietni saslimt, ja ir laba imunitāte."

Astiprināti nāves gadījumi Latvijā no vakcīnas nav. Slimību profilakses un kontroles centrā saka: šāda konkrēta cilvēka risinājums var kaitēt visai sabiedrībai. "Ja tiek ievēroti visi piesardzības pasākumi, visi apkārtējie inficējas mazāk. Bet, ja netiek ievēroti pasākumi, tad, ņemot vērā delta variantu, inficēto skaits var būt ļoti liels. Kādam slimība var būt smaga.

Nekad nezini, cik smagi saslimsi un vai būs sarežģījumi. Turklāt slimnieka sertifikātam ir derīguma termiņš – 180 dienas. Mūsu ieteikums ir konsultēties ar ģimenes vai citu ārstu. Novērtēt iespēju vakcinēties un izlemt," norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja. 

Latvijas Universitātē iespējamā studenta paziņojumu komentē skopi: "Latvijas Universitāte aktīvi aicina studentus vakcinēties, lai pasargātu sevi un citus.

Vairāk nekā 80 procenti studentu un universitātes darbinieku jau ir vakcinēti. Konkrēta cilvēka rīcību komentēt nevaram. Analizēt cilvēka izvēli nav mūsu kompetencē," saka LU pārstāve Jana Saulīte.

Valsts policijā tikmēr norāda, ka individuāla vēlme inficēties ar vīrusu neatbilst nekādām sabiedrības ētikas un uzvedības normām un teorētiski var novest pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības.

"Ja cilvēks apzināti inficējies un pēc tam inficējis citu cilvēku, kas rezultātā izraisījis smagas sekas, tad teorētiski var noteikt kriminālatbildību. Tomēr jāatzīmē, ka attiecība starp šo darbību un tās sekām ir jāpierāda. Arī jāpierāda, ka cilvēks apzināti inficējies ar vīrusu," skaidroja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.