Ģimenes ārsti cieš no pārslodzes: tas noved pie trauksmes un pat depresijas
Ģimenes ārsti pandēmijas laikā biežāk nekā citi mediķi izjūt trauksmi un pat depresijas simptomus, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā. Mediķu psihoemocionālais stāvoklis ir sliktāks nekā pirms pandēmijas.
Pirmie dati ievākti pandēmijas sākumā pērn aprīlī un maijā no medicīnas iestādēm visā Latvijā. Kopumā pētījumā piedalās vairāk nekā 800 mediķu, un jau pirmajā posmā depresijas pazīmes atklātas 24%, trauksme – 17% mediķu. Līdz šim pētījums rāda, ka medicīnas personāla psihiskā veselība visvairāk ietekmēta otrās ārkārtējās situācijas laikā.
Depresija pusei ģimenes ārstu
“Domāju, mēs labi saprotam, ka jau pirms pandēmijas izdegšana bija bieži sastopama mediķu vidū, taču tagad situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka,” saka pētījuma autore, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un doktorante Laura Valaine.
Pētījumā mediķi aptaujāti ik pēc trīs mēnešiem. Vissmagākā situācija bija šā gada februārī, kad depresija konstatēta 43%, trauksme 29% aptaujāto. “Jāpiebilst, ka pašreiz runa nav par agrīnām iezīmēm, bet gan par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā nepieciešama ārstēšana,” brīdina Valaine.
Vasarā, kad mazinājās Covid-19 izplatība, nedaudz mazinājusies arī trauksmes un depresijas izpausme mediķu vidū – attiecīgi līdz 27% un 37 procentiem.
Pētnieki secinājuši, ka lielāks risks ir jaunākiem mediķiem un tiem, kas strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā. Ģimenes ārsti ir visvairāk apdraudētā grupa. Piemēram, martā ievāktie dati liecina, ka depresijas simptomi bijuši gandrīz 43% mediķu, bet ģimenes ārstiem – teju 53% gadījumu. Stacionāros strādājošo vidū – 40%, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā – ap 39 procentiem.
Dienas beigās smaids ir pazudis
Kuldīgas ģimenes ārste Rūta Eglīte "Kas Jauns Avīzei" teic, ka šis laiks viņas komandai, ieskaitot reģistratori, ir ļoti atbildīgs un intensīvs darba periods.
“Bez ikdienišķās pieņemšanas iedzīvotāji ir jāaicina arī uz vakcināciju. Mēs ļoti intensīvi darbojamies – zvanām katram pacientam un aicinām vakcinēties. Skaidrojam, kādēļ tas jādara, un ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem mums jāatbild. Tas viss ir laikietilpīgi, ar psihoemocionālo noslodzi. Sākumā mūs uzklausīja saprotoši, bet tagad jau nereti dzirdam kliegšanu – kas tas par stulbumu, kāpēc jāvakcinējas, jāveic testi?” stāsta ārste.
Darbadiena ir krietni ieilgusi, pēc pieņemšanas jāturpina vakcinēt, kopumā dienā bieži ir vairāk nekā 50 pacientu. “Bijušas situācijas, kad no rīta pusseptiņos jau esam ierindā, jo pacients citādi laikus netiek uz darbu, strādā citā pilsētā vai pagastā,” teic Eglīte.
“Mēs esam pielāgojuši savu ikdienu vakcinācijai. Tas noved pie tā, ka personāls ir gan fiziski, gan psihoemocionāli izdedzis. No rīta visi esam laipni un smaidīgi, bet dienas beigās viens ar otru runājam ar nopietnu izteiksmi, smaids no sejas ir pazudis.”
Līdzsvaram skrien, peld, dejo
Viegli nav, un mediķi pārrunā, kā saglabāt līdzsvaru. Cik laiks atļauj, cenšoties nodarboties ar sportu – skrien, peld, brauc ar divriteni, citi iet dejot. Labi, ka atsākušies koncerti, izstādes un ir citi kultūras sarīkojumi – maksimāli skatās, ko var apmeklēt. Ja kādam ir vārda vai dzimšanas diena, kopīgi iedzer kafiju, apēd kūku, runā par dzīvi, neiesaistot darbu.
“Ceram, ka cilvēki būs saprātīgi, sapratīs, ka ir jāvakcinējas, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs uzvarēsim šo slimību, lai vairs nebūtu ierobežojumu un neatkārtotos iepriekšējās ziemas scenārijs. Cilvēkiem vajadzētu uzticēties ārstiem, būtu jāuzklausa viņu teiktais un ar kritisko domāšanu jāpieņem pareizais lēmums vakcinēties,” piebilst Eglīte.
Mājās laikā vairs netiek
Aizputes ģimenes ārste Ieva Pūpola "Kas Jauns Avīzei" saka: “Depresija man vēl nav, bet izdegšana gan tuvojas visai manai komandai. Reāli jūtam, ka ir spēku izsīkums.” Arī šajā praksē līdz ar vakcināciju un visiem papildu pienākumiem nekad nevar beigt darbu pēc pulksteņa. “Ja pieņemšana reāli ir četras stundas un darba laiks astoņas stundas, nekad neesam aizgājušas mājās laikā.”
Turklāt ārstei ir arī ģimene, mazs bērniņš un skolnieks, ir pienākums pagatavot siltu ēdienu, sagatavot bērnus skolai un bērnudārzam un kaut vai vakarā samīļot.
Trijatā divas stundas apzvana pacientus
“Par ģimenes kopīgu atpūtu pat nevaru sapņot. Kaut gan nedrīkst, darbu ņemu arī līdzi uz mājām. Mēs praksē lūdzām trešo medicīnas māsu, jo viena ir uz slimības lapas – diemžēl atteica, valsts neapmaksā. Man ir sajūta, ka viss tas, ar ko netiek galā augstākstāvošās instances vai kas ir sabojāts ar nepareizu pieeju, visa putra jāizstrebj ģimenes ārstiem,” atzīst Pūpola.
Jāzvana pacientiem, cenšoties pārliecināt par vakcināciju, kas aizņem ļoti daudz laika. Piemēram, trīs cilvēki atteicās no potes, un trīs mediķes, lai nebūtu jāiznīcina vakcīnas flakons, veltīja divas stundas, apzvanot pacientus katra no sava telefona, līdz pierunāja.
Nepārkāpt sarkano līniju
Aizputes ģimenes ārsts Imants Lanka vēl nejūtas tik izdedzis, lai meklētu palīdzību, bet slodze ir ļoti liela: “Ļoti jāpiestrādā pie individuālās darba disciplīnas, nedrīkst pārkāpt sarkano līniju. Tur vajadzīgs zināms treniņš, pašam pietiekami jākustas, jāguļ naktīs. Es cenšos daudz katru dienu staigāt un plānoju darbus tā, lai milzīgi nepārsniegtu laika limitus.” Arī Lankas praksē ļoti daudzi atsakās no vakcinācijas, bet ir arī tādi, kuri saprot tās nepieciešamību.
Sola palielināt piemaksas
Pašlaik valsts ģimenes ārstiem par katru vakcinēto pacientu, kas ietilpst kādā no riska grupām, maksā 12,60 eiro, bet par pārējiem – 7,70 eiro. Veselības ministrija rosinās būtiski palielināt šīs piemaksas. Konkrētas summas nav nosauktas, bet, pēc Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentes Līgas Kozlovskas teiktā, samaksa varētu pieaugt divkārt.
Pašlaik vakcināciju pret Covid-19 no 1248 ģimenes ārstu praksēm nodrošina 82,5%, no tām 724 prakses dara pašas, bet 306 savus pacientus novirza uz sadarbības ārstniecības iestādēm.
