Pingvīni un roņi jeb drosminieki ledainā ūdenī!

Senatnē iegremdēšanās aukstā ūdenī tikai saistīta ar bailēm. Jau 450.gadā  pirms mūsu ēras sengrieķu vēsturnieks Hērodots par persiešu ģenerāļa Mardonija neveiksmīgo ekspedīciju rakstīja:“... tie, kuri nemāk peldēt, gāja bojā šā iemesla dēļ, pārējie – no aukstuma.” 1790. gadā doktors Džeimss Kirijs, novērojot trīs amerikāņu kuģa apkalpes locekļus noslīkstam 5 grādus aukstajā jūrā, sāka interesēties par hipotermijas fizioloģiskajām sekām. Pirmie apgalvojumi, ka aukstajam ūdenim ir labvēlīga ietekme uz veselību, ir datējami ar 400.gadu pirms mūsu ēras, kad ārsts Hipokrats norādīja uz aukstā ūdens spēju samazināt nogurumu; tam ticēja arī ASV trešais prezidents Tomass Džefersons, kurš nolūkā uzturēt veselību ik rītu kājas mērcējis aukstā vannā.

Kāpēc salt?

Nav tādas definīcijas, kas noteiktu, cik grādu auksts ūdens ir uzskatāms par aukstu. Un tomēr, ņemot vērā cilvēka organisma reakciju, tiek pamatots, ka temperatūra zem 15 grādiem ir pietiekami vēsa, lai to dēvētu par auksto peldi.

• Samazina muskuļu sāpes. Pētījumi pierāda: ja sportists pēc treniņ, aptuveni 10 minūtes iemērcējas aukstā ūdenī, samazinās muskuļu sāpes. Iemesls – auksts ūdens izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tas ir, samazina asins plūsmu noteiktā zonā, līdzīgi kā pietūkumu un iekaisumu samazina ledus kompreses.
• Samazina depresijas simptomus. Protams, ka auksts ūdens neārstē garīgo veselību , tomēr palīdz samazināt depresijas un trauksmes simptomus. Tā ir vispārējās labsajūtas uzlabošana, kad aukstais ūdens aktivizē simpātisko nervu sistēmu un palielina norepinefrīna un β endorfīna koncentrāciju (tiesa, standarta sporta vingrinājumi termoneitrālā vidē arī radītu līdzīgu efektu).
• Uzlabo imūnsistēmas darbību. Cilvēks saslimt retāk un vieglākā formā. Ziemas peldētājiem saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām ir par 40% mazāka, un šāda uzlabota imūnā atbilde ir skaidrojama ar stresa hormonu atbrīvošanu, kas ir reakcija uz aukstumu; īsais fizioloģiskais stress aukstuma iedarbībā sagatavo imūnsistēmu cīņai ar infekcijām. Tomēr ne visiem reakcija var būt vienāda – kādam paaugstināta fizioloģiskā stresa ietekmē rezultāts var būt tieši pretējs.
• Vielmaiņas paātrināšana. Ieteikt aukstuma peldes ar mērķi zaudēt svaru būtu pārāk ambiciozi un skaļi, tomēr aukstais ūdens var paātrināt vielmaiņu.

Drošības noteikumi

Kraso temperatūras svārstību mirklī paaugstinās organisma stresa hormonu līmenis, kas adaptējoties izraisa paātrinātu sirdsdarbību (tas ir risks sirds slimniekiem), asinsspiedienu un asinsriti. Piesardzības un drošības pasākumi ir obligāti!

• Aukstā ūdens temperatūra var ietekmēt spriešanas spējas un emocijas, tāpēc ieteicams blakus kompanjons, kurš uzraudzītu peldētāju.
• Ķermeņa temperatūra ir aptuveni 37 grādi, un hipotermija ir tad, kad ķermeņa temperatūra nokrītas zem 35 grādiem. Tāpēc pirms peldēšanās ķermenim ir jābūt maksimāli siltam. Ierodieties siltā apģērbā, iedzeriet malku silta dzēriena, pastaigājieties vai paskrieniet un apģērbu velciet nost pēdējā mirklī.
• Ūdenī ir jānonāk maksimāli ātri. Lai aukstā ūdens šoks pārietu, ir nepieciešamas 60–90 sekundes, un, ieejot tajā pakāpeniski, viss peldes laiks var paiet, lai pie tā pierastu. Bet aukstā ūdens šoks nozīmē elpas refleksu, un tāpēc līdz pleciem ir jāieiet ūdenī, jāpavada pāris minūtes, stāvot vai ejot pa to, un peldēt sākt tikai kad, pirmais šoks ir pārgājis.
• Ziemas peldēs ir svarīgi zināt, kad kāpt ārā no ūdens. Pirmais ir aukstā ūdens šoks, tam seko komforts un pat siltuma fāze. Bet, ja uzkavēsieties ūdenī pārāk ilgi, rezultāts var būt hipotermija. Nevajag mēģināt palikt ūdenī noteiktu laika posmu vai nopeldēt noteiktu attālumu. Veselības uzlabošanai ir nepieciešamas tikai dažas minūtes. Lai gan var pakāpeniski palielināt aukstuma toleranci, nav terapeitisku iemeslu palikt aukstajā ūdenī ilgāk par dažām minūtēm.
• Ķermeņa temperatūra pazeminās un turpina kristies arī pēc izkāpšanas no ūdens, un tas nozīmē hipotermijas risku. Lai sasildītos, uzreiz jāuzvelk cepure un cimdi (ja tā ir iegremdēšanās aukstā ūdenī, nevis pelde – arī tad ieteicams tos atstāt nenovilktus), jāatbrīvojas no slapjā apģērba nekavējoties, sauss un silts apģērbs jāvelk, sākot no ķermeņa augšējās daļas, jāiemalko silts dzēriens, jāuzgrauž kāda salda uzkoda(cukurs paaugstina ķermeņa temperatūru), jāatvelk  elpa siltā vietā vai jāizkustas – jāpastaigājas. Izvairieties no tūlītējās karstas dušas – pēkšņa un kardināla temperatūras maiņa, tas ir, asinsrites maiņa, var izraisīt samaņas zudumu. Tātad pirms dušas ir jāsasildās.

Ārkārtas situācija liek mainīt ne tikai ikdienu, bet arī sportošanas paradumus. Peldēšana aukstā ūdenī pozitīvi ietekmē dažādas sistēmas, bet nepieredzējušajiem peldētājiem tā rada arī risku. If veselības apdrošināšanas polise ar plašo pakalpojumu klāstu (pacienta līdzmaksājums, maksas medicīnas pakalpojumi, brīva ārstu izvēle bez rindām utt.) jaunajos apstākļos ir papildinājusi esošos veselības apdrošināšanas pakalpojumus ar attālinātiem,kas atsevišķos gadījumos pat ļauj veikt vizuālos novērtējumus.

If Personas risku apdrošināšanas produkta vadītāja Nellija Baliko stāsta vairāk: “Jau pēdējos gados ir vērojama tendence, ka sports – tā nav tikai sevis uzturēšana formā, regulāri apmeklējot sporta zāli, bet tas kļūst par dzīvesveidu: iedziļināties niansēs līdz muskuļu dziļumiem, dodot priekšroku individuālajiem treniņiem, socializācijas iespējas ar līdzdomātājiem, lai apmainītos ar pieredzi un prieku par uzvarām kādās tautas sporta sacensībās, “sakārtot” savu ķermeni, ieklausoties fizioterapeitu padomos un ļaujot tiem masējot iegriezt gurnus/iztaisnot mugurkaulu pilnai harmonijai ķermenī, atjaunot iekšējos spēkus un enerģiju brīvā dabā, “roņojot” vai pildot elpošanas vingrinājumus pie jūras, un noteikti pievērst uzmanību uzturam un arī garīgajai veselībai, atbrīvojot savas emocijas pie psihoterapeitiem. Ārkārtas situācija šo tendenci vēl vairāk pastiprina. Tāpēc arī mēs, If Apdrošināšana, ieklausāmies savu klientu gaidās, iekļaujot savā piedāvājumā pakalpojumus tieši profilaktiskai veselības aprūpei. Ar katru gadu aizvien pieprasītāki kļūst fizioterapeitu pakalpojumi,  kas veselības apdrošināšanā ir iekļauti jau ilgāku laiku, bet lielāku popularitāti iemantojuši tieši pēdējos gados. Jau vairāk nekā gadu mūsu korporatīvie klienti, rūpējoties par saviem darbiniekiem, veselības apdrošināšanā iekļauj gan uztura speciālistu, gan psihologa un psihoterapeita pakalpojumus. Ņemot vērā ierobežotās iespējas pēdējos gados sportot telpās un arī pieaugošo pieprasījumu, mēs sākam piedāvāt arī paplašināto sporta segumu, lai ikvienu motivētu parūpēties par sevi šodien, lai nav jāārstējas rīt, – meklēt savu grupu vai treneri nodarbībām ārā, braukt ar ģimeni un draugiem uz sacensībām, gadījumos, kad jāievēro mājsēde, turpināt sportot, piedaloties tiešsaistes treniņos. Visus šos pakalpojumus tagad ir iespējams iekļaut If veselības apdrošināšanā. Pamazām tos mēs iekļaujam piedāvājumā ne tikai korporatīvajiem klientiem, bet arī veselības apdrošināšanā privātajiem klientiem.”

Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste, dzīves baudītāja, sporta entuziaste

Aukstās peldes ir ne tikai vienkārši dzestrs pasākums, tas vispirms ir pozitīvas enerģijas lādiņš, izcils dienas sākums vai nobeigums un silts piedzīvojums iekšpusei. Visvieglāk sākt peldēties ziemā ir tad, ja nepārtraukt peldas vasarā un soli pa solim turpina. Ir tikai dažas nianses. Ērts un mīksts pārģērbšanās apģērbs, čības, varbūt cimdi un cepure. Silta tēja pēc noskaņojuma turpat vai atpakaļceļā.

Ir mazāk tīkami peldēties lietū un vējā, tad tās dienas var izlaist. Citreiz ir noskaņojums peldēt vienatnē, citreiz –kopā ar kādu, tad var izvēlēties un darīt, kā jūt. Citreiz gribas iegrimt ūdenī un vienkārši tupēt, citreiz –peldēt tālāk, vēl citreiz gribas kāpt ūdenī atkārtoti. Var darīt dažādi. Te nav noteikumu, kā pareizi. Kā jūti, tā arī ir vislabāk. Vienkārši baudi ūdens pieskārienu un jūti savu elpu.

Forša pieredze, stiprāka imunitāte un jauni draugi –kāpēc ne? Aiziet!

Atis Ieviņš, dziedātājs

Es peldu! Visu gadu peldu! Vasarā man patīk ūdens izklaides kopā ar meitu, šļakstāmies, spēlējam haizivis, lecam bombačkā utt. Bet man pašam labāk patīk, kad ūdens ir auksts, ledus auksts! To gan par dižu peldi nenosauksi, ziemā varu izturēt maksimums trīs minūtes, bet ļoti patīk tā sajūta pēc tam, kad viss ķermenis ir vieglā, kontrolētā šokā. Patīkami. Daru to prieka pēc, kopā ar sievu Renāti.

Tiem, kas grib sākt, iesaku nepārspīlēt un pirmās reizes tikai ielēkt un uzreiz nākt ārā. Vēl nevajadzētu ziemā slapināt galvu, matus. Tā kā pēdas un plaukstas visātrāk atdziest, plaukstas turēt sausumā un iegādāties speciālās gumijas peldčības. Ja ievēro šos norādījumus, tad var izturēt diezgan ilgi. Protams, vēl ir darbs ar elpošanu. Tas ir fakts, ka elpa aizsitīsies, un tā ir māksla atrast iekšējo mieru un elpot dziļi un lēni. Visbeidzot ieteiktu nekavējoties pēc ziemas peldes tikt sausumā un siltumā. Kamēr peldat –atstājiet auto darbojamies.

Es reiz ieberzos, izdomāju, ka ziemā skriešu līdz ezeram(apmēram četrus kilometrus), nopeldos āliņģī un skrienu atpakaļ. Tā kā visi muskuļi atteicās mani klausīt, atpakaļceļš nebija ātrs, skrēju ilgāk nekā 30 minūtes un ārkārtīgi pārsalu. Visu var dzīvē darīt, bet – ar prātu!

Kaspars Saulietis, sportists, aktīva dzīvesveida piekritējs

Jau trīs gadus esmu nopietni esmu pievērsies roņošanai. Un tas tiešām palīdz pret depresiju un citām kaitēm, kā arī iekustina ķermenī metabolismu, paātrina vielmaiņu –tā kļūstam aktīvāki un izjūtam enerģijas pieplūdumu. Tas noder arī tiem, kuri cenšas atbrīvoties no liekā svara vai ir jau to izdarījuši, jo palīdz savilkt ādu un dedzina taukus, ķermenis izmanto iekšējās rezerves sasildīšanai.

Par kļūdām: biežākās ir nepārforsēt ar pavadāmo laiku ūdenī, jāizvērtē savas spējas, un tas jādara ar baudu. Tieši tāpat kā ejam pirtī –kā par daudz, tas var būt par skādi!

Ieva Florence-Vīksne, aktrise

Aukstai peldei pievērsos ļoti agri. Sešpadsmit gadu vecumā ārsts problēmzonas profilaksei ieteica pamēģināt kontrastdušas, ko arī darīju. Soli pa solim pieradu iet kontrastdušā, palielinot auksto ūdens temperatūru uz aukstāku. Pēc profesionālā sporta –basketbola – pamešanas, intensīvo treniņu pārtraukšanas problēmas sākās ar kāju vēnām (krampji un tūska).Nezināju, kā sev palīdzēt. Vienīgais, ko jutu, ka pēc kontrastdušas kājām kļūst nedaudz vieglāk. Mana vēlēšanās, lai būtu labāks efekts un mazāk justu sāpes, palielinājās. Mani burtiski pievilka auksts ūdens. Vasarai beidzoties, peldes izlēmu turpināt arī rudenī un pavasarī. Jau tad, pirmo reizi mēģinot peldēties ārpus siltās sezonas, es atklāju lielu kaifu. Pēc peldēm aukstās ūdenstilpnēs (avotos, upēs), kas nav tikai duša, ķermenis jūtas kā no jauna piedzimis. Bez sāpēm, stresa un uz ilgāku laiku uzlādēts. Pēc trīs gadu pieredzes ar aukstām peldēm vasarā, rudenī un pavasarī biju beidzot nobriedusi peldēties arī ziemā. Toreiz, pirms astoņiem, gandrīz deviņiem gadiem, nebija pieejama plaša informācija par peldēšanu ziemā. Mācījos no savām kļūdām. Vēl joprojām atceros to dienu, ārā bija mīnus10–12 grādi, sasnidzis sniegs, tumšs rīts. Un es Murjāņos halātā gāju uz Gauju mesties iekšā. Sākumā bailīga, bet tagad –neaizmirstama sajūta!

Kopš peldos arī ziemā, svarīgi ir ievērot regularitāti. Manas peldes pamatprincipi ir elpošana un koncentrēšanās. Divi mehānismi, kas palīdz veikt pirmos soļus pretī aukstam ūdenim. Ķermenis ir gudrāks par prātu, un ir jāieklausās savās sajūtās, pirms mesties aukstā ūdenī. Ne mazāk svarīgi –cik ilgu laiku tajā pavadīt. Pati sāku kā “pingvīns”, kas pamērcējas aukstā ūdenī īsu brīdi un lien ārā. Šobrīd jau esmu “ronis”, kas aukstās ūdenstilpnēs peld ilgāku laiku.

Aukstās peldes turpināju arī tad, kad biju gaidībās. Beidzamo reizi peldējos decembrī, kad bija mīnus 1 grāds. Bailes mijās ar drosmi tās pārvarēt. Ārsti īsti nezināja, vai var peldēties aukstā ūdenī, esot gaidībās, ieteica mēģināt un tad novērtēt, kā ķermenis reaģē. Jāsaka atkal –sajūtas nemelo! Kad kļuva aukstāks, jutu, ka labāk atturēties no peldes, bet turpināju mājās katru rītu iet aukstā dušā. Sajūtas, protams, citādākas, izteiktākas, sakāpinātākas. Pēc peldes maigi rīvēju ar dvieli arī vēderu. Problēmu nebija, tikai un vienīgi laba sajūta pēc tam! 

Kopumā varu teikt – ja atskatāmies vēsturē, tad kopš Ēģiptes laikiem aukstie baseini bijuši iecienīti, tā bijusi neatņemama veselības uzlabošanas sastāvdaļa. Viss labais ir sen aizmirsts vecais! Šī nav sarežģīta procedūra, bet ģeniāla gan! Es pat nesaukšu visus labumus, ko dod regulāra rūdīšanās aukstā ūdenī, to ir pārāk daudz! Un – jo vairāk cilvēki sāks atgriezties pie saknēm, jo stiprāki gan fiziski, gan garā mēs katrs un visi kopā būsim.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar "If"