foto: Edijs Pālens/LETA
Noraida priekšlikumu turpmāk Saeimā neielaist bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas
Saeimas ēka.
Politika
2021. gada 23. septembris, 13:17

Noraida priekšlikumu turpmāk Saeimā neielaist bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas

Jauns.lv / LETA

Saeima šodien noraidīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pirms pusotra gada virzīto priekšlikumu aizliegt ienākt parlamenta ēkā bijušajiem deputātiem, pret kuriem noteiktas sankcijas.

Latvijā ir tikai viens bijušais deputāts, pret kuru noteiktas starptautiskas sankcijas - Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kuru sankcijām pakļāvušas ASV.

Kā ziņots, iepriekš Juridiskās komisijas sēdē pamatojumu grozījumiem sniedza tās priekšsēdētājs un viens no grozījumu iesniedzējiem Juris Jurašs (JKP), uzsverot nepieciešamību mazināt šo personu prettiesisku ietekmi uz likumdevēja varu.

Aivaram Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina turpat tiesas zālē

gallery icon
137

Deputāts Valērijs Agešins (S) iepriekš komisijas sēdē pauda, ka sankciju dēļ ierobežot bijušo deputātu tiesības apmeklēt parlamenta ēku ir nesamērīgi. Deputāts uzsvēra, ka Satversme un Saeimas Kārtības rullis ierobežo esošos deputātus, ja ir veikts noziegums, savukārt deputāti vēl lietu iztiesāšanas laikā piedalās Saeimas darbā. Tāpat vienas personas dēļ, uz kuru attieksies likuma grozījumi, tie nebūtu jāveic, akcentēja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka grozījumi pirms pusotra gada tika virzīti kā "likumdošanas izrādīšanās" drīz pēc tam, kad pret Lembergu tika noteiktas ASV institūcijas sankcijas. Deputāts pauda bažas, ka, piemēram, Ungārijai, Turcijai, Bulgārijai un citām valstīm tiks dotas tiesības noteikt, kuri Latvijas bijušie deputāti var apmeklēt Saeimu. Tavars pieļāva, ka šie grozījumi ir mēģinājums "ieriebt Lembergam".

Aivara Lemberga muiža Puzē

22. februārī, Rīgas apgabaltiesai nolasot spriedumu Aivara Lemberga lietā, tiesnese paziņojusi, ka nolemts konfiscēt arī viņa īpašumu Puzes pagastā, kas ...

gallery icon
53

Jurašs gan apgalvoja, ka likumprojekta mērķis nav radīt sekas konkrētai personai, bet nodrošināt atbilstošu pieeju tā pat kā citās demokrātiskās valstīs, kur netiek pieļauta prettiesiska lēmumu ietekmēšana.

Deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV), visdrīzāk, sarkastiski norādīja, ka varētu noskaidrot un likumprojektā iekļaut arī to, kuru valsts vēstniecībām nepatīk kādi no pašreizējiem deputātiem. Politiķe komisijas sēdē balsoja pret JKP piedāvātajiem grozījumiem.

Grozījumus Saeimas Kārtības rullī iepriekš iesniedza JKP Saeimas frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.

Deputāti norādīja, ka grozījumi nepieciešami, lai noteiktu ierobežojumus apmeklēt parlamenta ēkas tādiem bijušajiem Saeimas deputātiem un par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādā veidā, grozījumu iniciatoru ieskatā, tikšot mazināta šo personu prettiesiska ietekme uz likumdevēja varu.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, akcentē JKP, norādot, ka starptautisko organizāciju un nacionālās sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ.

Iniciatīvu iesniegušo politiķu ieskatā likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties Saeimas darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama.

Politiskā spēka deputāti uzskata, ka Saeimas Kārtības ruļļa regulējums un Augstākās padomes tradīcijas līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu modernas, demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem.

"Lai likumdevējs varētu pieprasīt sabiedrību ievērot sevis pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā ir jārada pārliecība, ka likuma pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni," pauda JKP politiķi.