Rīgā atklāj miljonus vērtu gleznu izstādi. FOTO
14. jūlijā Rīgas Biržā mecenāts un kolekcionārs Pjotrs Avens atklāja vairākus miljonus vērtu gleznu izstādi, kuru apmeklēja gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan ekspremjers Aigars Kalvītis, gan citi prominenti mākslas mīļotāji.
Latviešu izcelsmes Krievijas miljardiera, banku grupas „Alfa-Bank” prezidenta Pjotra Avena sarīkotās viesības par godu gleznu izstādes „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” atklāšanai apmeklēja arī kādreizējais premjerministrs Valdis Birkavs, „Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ar dzīvesbiedri Ramonu Burtnieci, „Rietumu bankas” padomes loceklis Aleksandrs Gafins, miljonārs Vasilijs Meļņiks, Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, fonda „Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Leiškalne, modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļevs un citi.
Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Valsts Tretjakova galerijas un no Pjotra Avena privātās kolekcijas.
Mecenāta aizrautība ar latviešu mākslinieka Drēviņa atstāto mantojumu aizsākās pirms 12 gadiem. Kopš tā laika Avens apkopojis ievērojamu gleznu kolekciju, kuru, apzinoties savas saknes, uzskata par pienākumu parādīt arī Latvijā. Izstāde ikvienam interesentam būs atvērta no 15. jūlija līdz 30. augustam.
Izstāde ir unikāla un novērtēta vairāku miljonu eiro vērtībā, turklāt šī ir tikai ceturtā reize, kad šo leģendāro mākslinieku darbi būs pieejami publiskai apskatei izstādē. Latviešu modernistu paaudzes pārstāvi Aleksandru Drēviņu (1889.-1938.) bēgļu gaitas 1915. gadā aizveda uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda mākslas vidē. Tur viņš arī satika par krievu avangarda amazoni dēvēto Nadeždu Udaļcovu (1886.-1961.), kura bija atbraukusi mājās no studijām prestižajā Parīzes mākslas skolā “La Palette”.
Abu mākslinieku radošais ceļš bijis dramatisks: viņi nepieņēma sociālistiskā reālisma spēles noteikumus, saglabājot uzticību glezniecības būtībai un tās likumiem. Un tieši šis fakts kļuva par to „noziedzīgo” kļūdu, kura A. Drēviņam maksāja nāvi cietumā, savukārt N. Udaļcovu valstiskā iekārta apvainoja par cīņu pret formālismu glezniecībā un zemošanos Rietumu priekšā. Uz daudziem gadu desmitiem abu mākslinieku darbi tika nolemti aizmirstībai, taču pagājušā gadsimta 80. gados padomju Krievijā pārvērtēja mākslinieku noliegumu, bet 80. gadu beigās atklātībā nonāca PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta protokoli ar A. Drēviņa pratināšanas piezīmēm un lēmumu mākslinieku nošaut.
A. Drēviņš ir gleznotājs, kura talants un radošais mantojums pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. Autora darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tie ir iekļauti Maskavas Valsts Tretjakova galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā.
