Krievijas vēlēšanu teātrī piedalās arī "starptautiski novērotāji" no Baltijas valstīm
Krievijā 17.-19. septembrī noritēja valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas. Lai mēģinātu leģitimēt procesu, kura godīgums un atbilstība demokrātiskām normām arī šoreiz tiek starptautiski apšaubīta, Krievijas puse kā novērotājus pieaicina dažādus ārvalstniekus. Viens tāds Krievijā – nu jau atkārtoti – paviesojies arī no Latvijas.
Runājot par Krievijas Valsts domes vēlēšanām, ir nepieciešams saprast, ka būtībā uz tām raugās divējādi:
Oficiāli – iepriekšējā nedēļas nogalē Krievijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai pilnīgi demokrātiskās vēlēšanās, izvēloties starp 14 politisko spēku piedāvājumiem, veidotu nākamā KrievijasValsts domes sasaukuma 450 deputātu sarakstu.
No starptautiskās sabiedrības skatpunkta – 2021. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas, līdzīgi kā iepriekšējos gados, izpaudās kā valsts ilggadējā prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko personu partijas “Vienotā Krievija” kārtējā, šaubīgā pār-apstiprināšana valsts politiskā līdera un noteicēja statusā.
Šādu nostāju, protams, veicina ne vien vēlēšanu dienās ap vēlēšanu urnām notiekošais, bet arī tas, kas Krievijas politiskajā dzīvē darījies mēnešos līdz vēlēšanām – sistemātiska reālās opozīcijas un opozicionāru apspiešana un citāda iespaidošana kā Krievijā, tā aiz tās robežām.
Taču aizvadītajā nedēļas nogalē regulāri publiski parādījās arī ziņas par visdažādākajām dīvainībām vēlēšanu iecirkņos. To starpā bija arī video un foto, kuros, iespējams, redzama vēlēšanu urnu piebāšana ar iepriekš speciāli aizpildītiem biļeteniem.
Tas, protams, vedina domāt, ka šīs vēlēšanas nudien nav bijušas tik godīgas, cik teikts Krievijas kontrolētajos medijos.
To visu uzraudzīt un pieskatīt Krievijas puse, cita starpā, uzticēja arī vairākiem “noderīgajiem starptautiskajiem novērotājiem”.
No Lietuvas pieaicina skandalozas sīkpartijas biedru
Vēlēšanu laikā dažādi Krievijas ziņu portāli un citi mediji īpaši izcēla no Lietuvas un Latvijas pieaicinātos novērotājus.
Šajās publikācijās oficiālās Krievijas viesi, kuri uzraudzījuši vēlēšanu norisi Sibīrijas pilsētā Krasnojarskā, valsts dienvidos, klāsta, cik ļoti viņus pārsteigusi vēlēšanu procesa digitalizācija, kā arī citi šī sarīkojuma aspekti.
No Krievijas būtu ko mācīties arī pašu pārstāvēto valstu vēlēšanu organizētājiem, min ārvalstu novērotāji.
No Lietuvas Krasnojarskas iecirkņos paviesojās kāds Ediks Jagelavičus, kuru Krievijas prese piesaka kā partijas “Sociālā tautas fronte” vadības pārstāvi.
Vēl 2014. gada nogalē Lietuvas mediji ziņoja, ka šīs kreisi un kremliski noskaņotās sīkpartijas līdera vietu atstājis Aļģirds Paleckis, tobrīd uzticot savu pozīciju Jagelavičam.
Zīmīgi, ka 2021. gadā diplomāts, politiķis un publicists Aļģirds Paleckis Lietuvā tika notiesāts par spiegošanu Krievijas labā. Spriedumu, kurš paredzējis Paleckim sešu gadu cietumsodu, vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Ediks Jagelavičs šo partiju, ap kuras aktivitātēm Lietuvā skandālu netrūkst, vadīja līdz 2017. gadam, kad viņa vietā stājās Giedris Grabauskis.
No Latvijas novēro skandalozs bijušais Rīgas domnieks
No Latvijas Krasnojarskā paviesojās Kremlim lojālais, pašmāju sīkpartijas “Rīcības partija” pārstāvis un bijušais, skandalozais Rīgas domnieks Ruslans Pankratovs.
Viņam šī nav pirmā reize šāda veida procesa novērotāja statusā Krievijā. Vēl 2020. gada vasarā Pankratovs viesojās austrumu kaimiņvalstī, lai novērotu starptautiski pretrunīgi vērtēto referendumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, kuri, pēc 78% atbalsta, vēl stiprāk pielipināja Vladimiru Putinu valsts prezidenta krēslam.
Šoreiz Krievijas ziņu portāli Pankratovu pieteikuši kā “starptautisko vēlēšanu tiesību profesionālo ekspertu”. Viņaprāt, Krievija ir līdere vēlēšanu procesa digitalizācijas un tehniskā izpildījuma lomā.
Pankratovam līdzīgi piebalso arī partijas biedrs Jevgeņijs Koroļs, kurš uzteic Krievijas vēlēšanu organizētāju darbu.
Latvijā savās aktivitātēs Ruslans Pankratovs līdz šim ir uzsvēris to, cik grūti krievvalodīgajiem šeit klājas, kā arī gānījis Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku, pie iespējas izceļot Kremļa politikas pragmatismu, tās veidotāju kompetenci.
Būdams regulārs viesis Kremļa propagandas resursos, pagājušā gada augusta beigās Pankratovs debitēja arī Baltkrievijas valsts kontrolētajā TV kanālā “Belarus-1”, stāstot par Eiropas Savienības (ES) un NATO šaušalīgajiem plāniem Baltkrievijā.
Latvijas medijos līdz šim Ruslana Pankratova vārds īpaši skaļi izskanēja 2016. gada vasarā, saistībā ar pagalam aizdomīgu, Latvijā nelicencētu finanšu struktūru, kuru Pankratovs reklamēja, vēl būdams Rīgas domes deputāts.
Finanšu piramīda, par kuras vēstnesi bija kļuvis toreizējais Rīgas domes deputāts Pankratovs, it kā vākusi naudu kāda brīnumaini efektīva ūdeņraža ģeneratora ražošanai, kurš glābšot pasauli no gaidāmā energoresursu deficīta, togad vēstīja TV3 ziņas.
“Sveiki! Mani sauc Ruslans Pankratovs – esmu Rīgas domes deputāts. Jūs investēsiet ūdeņraža katlu ražošanā, kuri netiks tirgoti, bez gan iznomāti. To efektivitāte ļaus ietaupīt uzņēmumiem 50%. Rentabilitāte gadā var sasniegt pat 360%. Neticami, bet fakts!” kādu laiku internetā atrodamajā reklāmas rullītī klāstījis Pankratovs.
Pēcāk izrādījies, ka reklāma, kurā piedalījies izbijušais deputāts, filmēta nekur citur kā Rīgas domē, liekot secināt, ka Pankratovs izmantojis savu pozīciju pašvaldībā, lai ievilinātu cilvēkus apšaubāmā biznesā.
Pankratovam dalība šajā visā beigusies ar strauju politiskās karjeras lejupslīdi.
Pēc vairākiem mēnešiem Ruslanam Pankratovam piepeši tika liegta piekļuve savai toreizējai darbavietai – Rīgas domei, kurā viņš bija ievēlēts vēl no “Saskaņas”.
Frakcijas vadība pēcāk paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo Pankratovs neatļauti filmējis frakcijas telpās.
Neslavu domē izpelnījusies arī Pankratova sieva
Vēl pirms piramīdas shēmas skandāla mediji par Pankratova rosību Rīgas domnieka amatā rakstīja saistībā ar viņa biežajiem komandējumiem uz Maskavu, kur viņš, kā pats apgalvo, veicinājis pilsētu sadarbību kultūras un humanitāro projektu ietvaros.
Kā vēsta aģentūra LETA, viens no šādiem komandējumiem 2015. gadā izmaksājis 1360 eiro.
Domes opozīcija tolaik pauda, ka Pankratovs par nodokļu maksātāju naudu uz Maskavu devies regulāri, kas licis apšaubīt šādu braucienu lietderību. Tāpat bijis neskaidrs, kādēļ ar Maskavas pārstāvjiem brauc tikties ierindas domnieks, nevis kāds augstākstāvošais.
Vērts piebilst, ka pagalam šaubīgu reputāciju saistībā ar darbošanos pašvaldības SIA “Rīgas Namu Pārvaldnieks” (RNP) savulaik ieguva arī Ruslana Pankratova sieva Žanna Pankratova.
Pagājušā gada vasarā Jauns.lv ziņoja, ka tiesā beidzot nonākusi krimināllieta par iespējamu fiktīvo nodarbinātību šajā pašvaldības uzņēmumā. Prokuratūra uzskatīja, ka gada laikā no uzņēmuma tika izkrāpti gandrīz 193 000 eiro.
Veicot revīziju RNP, Valsts kontrole konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Pēcāk tika nosaukti apsūdzētie, un starp tiem parādījās arī Žannas Pankratovas vārds. Jāpiebilst, ka viņa apsūdzēto sarakstā nebūt nebija vienīgā toreizējo Rīgas domes “Saskaņiešu” laulātā.
Kāzās pie viena galda ar Krievijas drošībnieku?
Šī gada februārī gan Latvijas, gan Krievijas medijos parādījās ziņas par kādu Kaļiņingradā dzīvojošu Krievijas pilsoni vārdā Antoņina Zimina-Antoņeca un viņas vīru Konstantīnu Antoņecu.
Antoņinu Ziminu-Antoņecu 2018. gadā aizturēja saistībā ar aizdomām par valsts nodevību. Šāda apsūdzība nu ir izvirzīta arī viņas vīram.
Antoņina Zimina-Antoņeca tolaik bija Krievijas valdības finansētā Gorčakova vārdā nosauktā publiskās diplomātijas atbalsta fonda eksperte, bet viņas vīrs savulaik bija reģionālās valdības ierēdnis.
Iemesls Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) nopietnajai interesei un aizdomām esot bijuši savādie notikumi abu kāzās 2015. gada aprīlī.
Uz tām bijis uzaicināts kādreizējais Ziminas-Antoņecas kursabiedrs – it kā vārdā Maksims –, kurš pēc studijām it kā sācis strādāt FDD, kur nodarbojies ar pretizlūkošanu. To, saistībā ar pieejamo informāciju, atrodoties manāmā alkohola reibumā, kāzu viesiem skaļi un bravūrīgi stāstījis pats vīrietis.
Par FDD aģentu dēvētais kungs fotografējies ar citiem sanākušajiem, labprāt dalījis savas personīgās vizītkartes (ar kādas komercstruktūras nosaukumu) un klāstījis par savu slepeno nodarbi, piebilstot, ka labprāt palīdzēs “visu ko sarunāt”.
Pēcāk kāzu foto ar savādo jaunieti parādījušās gan sociālajos, gan arī – saskaņā ar oficiālo versiju – esot demonstrētas kādā no Baltijas telekanāliem, kas novedis pie FDD aģenta identitātes atklāšanas. Par to tad arī pārim izvirzīta smagā apsūdzība.
Ziminas-Antoņecas kursabiedrs kāzās sēdējis pie viena galda ar pašmāju politiķi, toreiz vēl Rīgas domes deputātu Ruslanu Pankratovu, ko intervijā ar Krievijas telekanālu “RTVi” atklājis pats Pankratovs.
Konkrētajā ziņu sižetā Pankratovs apstiprinājis, ka ir pāra ģimenes draugs, abu kāzas apmeklējis un iereibušo vīrieti, kurš dižojies ar savu amatu, piefiksējis.
Pankratovs apgalvojis, ka notikumi ap Ziminu-Antoņecu esot mīklaini un nesaprotami – gan skaļā kāzu viesa uzvedība, zinot, ka kāzas taču fotografē un filmē, gan arī sekojošā FDD reakcija, aģenta identitātes atklāšanā vainojot jaunlaulāto pāri, nevis pašu aģentu. “RTVi” sižetā tiek arī spekulēts, vai tik savādie notikumi neesot mēģinājums piesegt ko citu.
Pats Pankratovs Antoņinu Ziminu-Antoņecu esot iepazinis, pateicoties viņas aktivitātēm pieminētā Gorčakova vārdā nosauktā fonda ietvaros.
Šis fonds ir minēts arī Valsts drošības dienesta 2017. gada publiskajā pārskatā: “A.M. Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds darbojas Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē. Fonds lielākoties nodarbojas ar starptautisko kontaktu attīstīšanu diplomātiskajās, akadēmiskajās un citās profesionāļu aprindās. Fonda tipiskākā darbības joma ir konferenču, vasaras skolu, forumu u.tml. rakstura pasākumu rīkošana. Ar fonda rīkoto pasākumu starpniecību Krievija cenšas izplatīt savu pasaules un ārpolitikas redzējumu, tā meklējot domubiedrus un rekrutējot potenciālos ietekmes aģentus ārvalstīs.”
Vēl 2017. gadā Pankratovs portālam Sputniknewslv.com klāstījis, kā viņu pašu it kā centušies savervēt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) pārstāvji. “Lai nokļūtu izlūkošanā, jāparakstās ar asinīm,” Pankratovu citēja propagandas portāls.
Austrumu frontē bez pārmaiņām
Jau provizoriskie rezultāti liecināja, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanās valdošā partija “Vienotā Krievija” ieguvusi vairākumu (Centrālās vēlēšanu komisijas pirmdien apkopotie provizoriskie rezultāti).
Atbilstoši pašreizējām aplēsēm, “Vienotā Krievija” var pretendēt uz vairāk nekā 300 no kopumā 450 parlamenta vietām. Šīs partijas Ģenerālpadomes sekretārs Andrejs Turčaks jau paziņojis, ka uzvara bijusi “godīga un tīra”, savukārt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji varas pārstāvjus apsūdz centienos falsificēt rezultātus.
Balsošanā pēc partiju sarakstiem “Vienotā Krievija” saņēmusi 48,4% balsu, pēc 70% iecirkņu protokolu datu apkopošanas pavēstīja CVK.
Pirmdienas rīta dati liecina, ka “Komunisti” saņēmuši 20,3%, liberāldemokrāti 7,7%, "Taisnīgā Krievija" 7,4%, bet "Jaunie ļaudis" 5,55%.
Šīs partijas pārvarējušas 5% barjeru un provizoriski iekļuvušas Valsts domē.
Savukārt vienmandātu apgabalos "Vienotā Krievija" saņēmusi 87,12% balsu, kas ļauj pretendēt uz 196 vietām.
Komunisti izcīnījuši 14 mandātus, "Taisnīgā Krievija" septiņus, bet liberāldemokrāti, "Jabloko", "Dzimtene", Izaugsmes partija un Pilsoniskā platforma - pa vienam mandātam. Vēl trīs mandātus izcīnījuši neatkarīgie kandidāti, liecina provizoriskie rezultāti par balsošanu vienmandātu apgabalos.
Ar vairāk kā 300 balsīm "Vienotajai Krievijai" parlamentā būtu konstitucionālais vairākums.
Par Kremļa kabatas partiju uzskatītā kreisi orientētā "Taisnīgajai Krievijai" šajās vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar kreisi nacionālistisko partiju "Krievijas patrioti" un profašistisko partiju "Par taisnību", kuru vada bēdīgi slavenais rakstnieks un Austrumukrainā karojušo teroristu bandu vadonis Zahars Preļepins.
Partija "Jaunie ļaudis" ir centriski labējs spēks, kas līdz šim Krievijas federālajā parlamentā nebija pārstāvēts.
Balsošana Valsts domes vēlēšanās ilga trīs dienas - no piektdienas līdz svētdienai.
Balsošana notika pēc jauktas sistēmas – 225 deputāti tika izraudzīti pēc partiju sarakstiem, 225 – vienmandātu apgabalos.
