Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
“Pavieglais” premjera Māra Kučinska 2017. gadā vadītais Latvijas Republikas Ministru kabinets pulcējas uz Ziemassvētku eglītes iedegšanu. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Zinātnieki atklājuši: Latvijas ministri ir vieni no visvieglākajiem postpadomju telpā. Tas tieši saistīts ar korupciju 8

Sabiedrība
13. septembrī 05:43 2021. gada 13. septembrī 05:43
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Šnobela jeb Nobela prēmijas parodijā – “Anti-Nobela” (Ig-Nobel) prēmiju ekonomikas jomā saņēmis ukraiņu izcelsmes ekonomikas zinātņu doktors Pavlo Blavatskis no Monpeljē biznesa skolas Francijā, kurš izpētījis visu bijušo PSRS republiku, tostarp arī Latvijas, valdības ministru fotogrāfijas, un konstatējis, ka Latvijā ir viena no viskārnākajām valdībām postpadomju telpā, un tas cieši saistīs ar korupcijas līmeni bijušās PSRS draudzīgajās republikās.

Tiesa gan Blavatskis savā pētījumā izmantojis ministru fotogrāfijas no 2017. gada. Toreiz ministru prezidents bija Māris Kučinskis, un kopš tiem laikiem Ministru kabinetā savu vietu saglabājis vien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš uz pašreizējo amatu pārgājis no labklājības ministra krēsla (Jānis Reirs situāciju finanšu ministrijā gan padarījis “svarīgāku”, jo ieņēmis “vieglākās” Danas Reiznieces-Ozolas vietu) un Kaspars Gerhards, kurš no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārsēdies daudz augstākā kabinetā (vismaz rēķinot pēc ēkas stāvu skaita) – “skābbarības torņa” jeb Zemkopības ministrijas augstceltnē.  

Ekonomikas doktors Pavlo Blavatskis rūpīgi izanalizējis šo Latvijas ministru ķermeņu svaru, lai konstatētu, cik lielā korupcijas purvā Latvija iestigusi. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

2017. gadā mūsu valdību reprezentēja Māris Kučinskis, Arvils Ašeradens, Raimonds Bergmanis, Edgars Rinkēvičs, Dana Reizniece-Ozola, Rihards Kozlovskis, Kārlis Šadurskis, Dace Melbārde, Jānis Reirs, Uldis Augulis, Dzintars Rasnačs, Guntis Belēvičs, Kaspars Gerhards un Jānis Dūklavs. Bet kopumā ņemot, mūsu valdības vīru un sievu kopsvars diži mainījies pēdējo četru gadu laikā nevarētu būt. Viss tā kā būtu līdzsvarā – piemēram, smagāko vides ministru nu nomainījis vieglāks amatvīrs, toties kultūras jomā gan situācija varētu būt atšķirīga – smalku dāmu nomainījis ražens vīrs.

Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ gan Šnobela balvas pasniegšanas ceremonija nevarēja notikt vecākās ASV augstskolas Hārvarda Universitātes telpās, bet uzvarētāji tika paziņoti interneta tiešraidē. Par balvas saņemšanu varēja gavilēt arī ekonomikas pasniedzējs no Francijas, ukrainis Pavlo Blavatskis. Viņa pētījuma oficiālajā publikācijā teikts:

“Mēs salīdzinājām 299 2017. gadā uzņemtās 15 bijušo PSRS republiku ministru portretus, un pēc tiem noteicām katra ministra ķermeņa masas indeksu, izmantojot datora redzes algoritmu. Ministru kabineta ministru aprēķināto vidējo ķermeņa masas indeksu salīdzinājām ar korupcijas rādītājiem (“Transparency International” korupcijas uztveres indeksu, Pasaules Bankas pārvaldības datiem, sabiedrības integritātes indeksu un citiem). Rezultāts liek domāt, ka politiķu fiziskās īpašības, piemēram, viņu ķermeņa masas indeksu, var izmantot kā politiskās korupcijas rādītājus.”

Respektīvi, jo mazāks attiecīgās valsts ministru kopsvars, jo mazāka korupcija šajā valstī. Visvieglākās jeb tīrākās valstis pēc šīs metodoloģijas no 15 republiku brālīgās saimes izrādījušās Igaunija, Lietuva, Latvija un Gruzija. Viskorumpētākās valstis ir Turkmenistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Ukraina un Krievija. Tiesa gan pašreiz dati var būt mainījušies, jo, piemēram, Ukrainas ministru kopsvars četru gadu laikā ir būtiski mainījies. Arī Armēnijas valdības ministru svars ir ievērojami mainījies.

Jau pērn Blavatskis intervijā medijiem paziņoja: “Politiskās korupcijas mērogs burtiski redzams valsts augstāko amatpersonu fotogrāfijās.”

Saistītās ziņas

Vai bārda aizsargā no sitieniem, un kā aptaukošanās veicina korupciju - pasniegtas šī gada "Anti-Nobela" godalgas
Par "sasniegumiem, kas liek smieties, bet pēc tam padomāt" pasniegs ikgadējās "Anti-Nobela" balvas
Piešķirtas ikgadējās Anti-Nobela balvas, tostarp Viļņas mēram

Jauns.lv jau rakstīja, ka ceturtdien, 9. aprīlī ASV galvaspilsētā Vašingtonā tika apbalvoti nesenākie “sasniegumi, kas sākotnēji liek smieties, bet pēc tam padomāt”.

Jūtas universitātes profesors Deivids Karjers no ASV šogad saņēma “Ig Nobel” Miera balvu, pētot vīriešu bārdas. Karjers ar kolēģiem pārbaudīja pretrunīgo hipotēzi, vai vīriešiem bārda aug ar mērķi seju pasargāt no dūrēm kautiņos. “Anti-Nobela” balvu Ekonomikā ieguva Pavlo Blavatskis no Monpeljē biznesa skolas Francijā. Viņš, izmantojot datorizētu algoritmu un politiķu fotogrāfijas, pētīja, vai personas aptaukošanās ir saistīta ar valsts korupciju.

Ar Fizikas balvu tika pagodināts pētījums no Kornvelas universitātes ASV, kurā piedalījās pētnieki no dažādām pasaules valstīm. Tajā izpētīts, kādēļ gājēji, pārvietojoties pa trotuāru, nemitīgi nesaskrienas viens ar otru. Turpretī Kinētikas balva tika pasniegta pētījumam no Tokijas universitātes, kas paskaidroja, kāpēc gājēji dažreiz tomēr saskrienas.

ASV Jūras kara flotes pensionētais komandieris Džons Mulreanans ieguva “Ig Nobel” balvu Entomoloģijā, veicot 40 gadu ilgu eksperimentu, kurā ar spēcīgu organofosfora insekticīdu no zemūdenes tika izkauti prusaki. Balvu Transporta kategorijā ieguva zinātnieku grupa no dažādām valstīm, kas atklāja, ka degunradžus daudz labāk ir pārvietot pa gaisu ar kājām gaisā, nevis krātiņos, kuros tie ir noguldīti uz sāniem.

Valensijas universitātes pētnieki no Spānijas ieguva godalgu Ekoloģijā. Viņi izpētīja baktēriju kopumu, kas dzīvo uz zemē nomestām košļājamām gumijām Francijā, Grieķijā, Singapūrā, Spānijā un Turcijā.

Maksa Planka institūta ķīmiķis Džonatans Viljamss no Vācijas ar kolēģiem izpētīja, kā kino skatītāju ķermeņu radītās smaržas mainās, skatoties dažādas filmu scēnas – vardarbību, komēdiju, trilleri un daudz ko citu, un par to saņēma balvu Ķīmijā. Apbalvojumu Bioloģijā ieguva Sūzana Šotza no Lundas universitātes Zviedrijā, kura vairākos pētījumos analizēja, kā kaķi sazinās ar cilvēkiem ņaudot, vaidot, rūcot, gaudojot un citādi izdvešot dažādas skaņas.

Sems Buluts no SLK klīnikas Heilbronnā, Vācijā ieguva Medicīnas balvu, pierādot, ka orgasms, ko cilvēks sasniedz seksa laikā, ir tikpat iedarbīgs elpošanas uzlabošanā, kā ārsta izrakstītas zāles.

“Ig Nobel” balvu fonds ir 10 triljoni Zimbabves dolāru, kuri jau no apgrozības izņemti lielās hiperinflācijas dēļ. Tagad Zimbabvē kā valūtu izmanto ASV dolāru un pēdējo gadu laikā miljoniem reižu samazinājies inflācijas rādītājs. Piemēram, ja 2008. gadā  inflācijā šajā valstī bija 231 000 000%, tad pērnā gada novembrī vien nieka 401,66%.

31. Anti-Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonija:

Citi šobrīd lasa

Kas notiks ar Rīgas centra "spoku" - Vidzemes tirgu?
Lielākie izaicinājumi, kas sagaida gandrīz visus skolēnus un viņu vecākus 1
Beidzot zināms, kas notiks ar Džemmas Skulmes īpašumu
Skatīt visus komentārus

"Блондинкой лучше": зачем Кристина Орбакайте резко сменила имидж?

Дженнифер Энистон рассказала, как работала курьером в Нью-Йорке