Mārupi satricina kaķa nežēlīga nošaušana: naidīgums ir grūti novēršams. Vietējie satraukušies par drošību
Mārupiete Ilze sociālajos tīklos pavēstījusi, ka pagājušajās brīvdienās ar pneimatisko ieroci nošauts viņas četrkājainais mīlulis – melnais kaķēns Ķepa. Iespējams, ka uz četrkājaino mīluli tēmēts no tuvējās mājas balkona. Vietējie tagad satraukušies ne tikai par savu mājas mīluļu, bet arī bērnu drošību. Mārupieši pauž, ka šis nav pirmais gadījums, kad uz kaķiem tēmēts ar gaiseni, kaut gan oficiāli šādi gadījumi nav fiksēti.
Ieva raksta: „Mūsu melnais kaķis – Ķepa nošauts. Rožu, Cepļu un lielās ielas rajonā. Izskatās, ka šauts no otrā stāva. Lode caur plecu uz vēderu izgājusi cauri. Jaudīga gaisene. Mednieks tā nekad nešautu. Sargiet savus mīluļus!”
Mārupieši „Facebook” pauž satraukumu par notikušo:
Raivis: „Neaizstāvu šāvēju, bet tie apkārt vazājošies kaķi daudzus kaitina. Vecāku pagalmu diendienā viens pietaisīja pusgadu no vietas, un tad pazuda. Protams, kaķi neaiztikām, bet vēlme bija. Īpaši nepatīkami tas varētu būt, ja mājās ir mazs bērns, kurš tos izkārnījumus ar lielāko prieku ir gatavs pagaršot. Tagad uzdodiet sev jautājumu: kādēļ jūs nesargājat savus dzīvniekus un ļaujiet tiem staigāt apkārt?”
Iveta: „Man arī bez vēsts pazuda kaķis. Domāju lapsa, bet tagad vairs nezinu ko domāt. Ceru, ka kādreiz noķers to kropli!”
Jevgēnija: „Šausmas! Izsaku līdzjūtību. Manuprāt, jāsargā ne tikai dzīvnieki, bet arī bērni, jo nevar zināt, kas tam kretīnam - šāvējam galvā. Var traucēt ne tikai ņaudošs kaķis, bet arī skaļš bērns”.
Kristīne: „Kaut kas iepriekš rakstīja, ka kāds augusta beigās māju apkaimē šaudās uz kaķiem”.
Inese: „Visu šo lasot, cik bieži kādu kaķi nošauj Mārupē, laikam nekad savējos ārā nelaistu. Kā citādi viņus pasargāt? Tas ir bēdīgi. Kaut nu ātrāk kas atklātos un taptu zināms, kurš ir tas slimais šāvējs”.
Mārupes kaķu problēmas
Mārupes biedrības „Cat care community”, kas rūpējas par Mārupes kaķu labturību un aprūpi, pārstāve Anastasija Jauns.lv pastāstīja, ka neko nav dzirdējusi par kaķu šaušanu novadā: „Tur, kur mēs dzīvojam viss ir mierīgi. Ir daži kaķi, kuri staigā apkārt, bet visi ir mājas kaķi. Bet ja bija šāds gadījums, par to noteikti ir jāinformē sabiedrību”.
Par to, vai Mārupē pastāv „kaķu problēma”, viņa saka: „Atkarīgi no vietas. Tīrainē ir vairāk ielas kaķu, bet vietējie iedzīvotāji viņus sterilizē, sadarbojoties arī ar pašvaldības policiju, ir arī brīvprātīgie, kuri rūpējas par ielas kaķiem. Pašā Mārupē tādas problēmas nav. Jaunmārupē ir mazliet vairāk ielas kaķu, bet mēģinām tur ar to palīdzēt.
Par kaķu drošības problēmām neko neesmu arī dzirdējusi. Mārupe ir privātmāju novads, tāpēc, protams, šeit ir vairāk mājas kaķu, kuri staigā apkārt. Mēs kā organizācija uzskatām, ka kaķu saimniekiem, pirmkārt, ir obligāti jāčipē savus kaķus, ja tie iet ārā staigāt, jāsterilizē un jāčipē Ir pat speciālas siksniņas ar GPS, lai sekotu līdzi, kur ir kaķis”.
Iesnieguma par Ķepas nogalināšanu nav
Biedrība „Mārupes nākotnei” par melnā murrātāja Ķepas likteni Jauns.lv teica:
„Biedrības rīcībā diemžēl nav šādas informācijas, kā arī nav saņemtas kādas iniciatīvas no iedzīvotājiem vai veiktas kādas aptaujas. Katrā ziņā, biedrībai „Mārupes nākotnei", šāda rīcība šķiet, absolūti, nepieļaujama un nosodāma. Biedrība cer, ka policija to rūpīgi izmeklēs, atradīs vainīgo un izvērtēs ar visstingrāko bardzību”.
Mārupes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde pastāstīja: „Mārupes novada pašvaldības policijā nav saņemta informācija, kā arī nav saņemts iesniegums, par dzīvnieku prettiesisku nogalināšanu.
Šādā situācijā kaķa īpašniekam ir jāizsauc Valsts policija, kura pieņems iesniegumu un, izvērtējot notikušo, pieņems lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt procesu. Prettiesiska mājdzīvnieka nogalināšana ir krimināli sodāma.
Krimināllikuma 230. panta 1. daļa nosaka, ka “par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās”.
Mārupes novadā pašvaldības policija sadarbībā ar aktīvajiem dzīvnieku aizstāvjiem risina jautājumus par kaķu sterilizāciju (apmaksājot veterinārārsta pakalpojumus), lai nepieļautu nekontrolējamu un nesamērīgu kaķu vairošanos. Rodoties problēmai tiek piesaistīti dzīvnieku patversmes “Ulubele” darbinieki, kuri izķer klaiņojošos dzīvniekus.
„Cilvēku naidīgums ir grūti novēršams”
Nodibinājuma „Dzīvnieku policija” pārstāve Inese Bāra Jauns.lv pastāstīja, ka organizācijas rīcībā nav statistikas par šaušanu ar pneimatiskiem ieročiem uz mājdzīvniekiem, „lai gan ir zināms, ka pa dzīvniekiem tiek šauts no dzīvokļu logiem, un tas ir tik grūti pierādāms, jo, acīmredzot, nenotiek aktīva ziņošana par šādiem nodarījumiem”.
Piemēram, 2018. gadā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija kādam rīdziniekam par kaķa nošaušanu no sava dzīvokļa loga piesprieda 320 stundas piespiedu darbu un 145,91 eiro soda naudu. Pirmās instances tiesa soda naudu gan notieca ievērojamu lielāku – 1146 eiro, bet apelācijas instance to būtiski samazināja.
Inese Bāra stāsta: „Problēma ar kaķu (arī citu dzīvnieku – putnu, suņu) šaušanu pastāv, šādi gadījumi ir nonākuši redzeslokā, bet, to pierādīšanas grūtību dēļ, tālākas virzības šiem gadījumiem nav zināmas. Visbiežāk cieš bezsaimnieka kaķi – kaķi, kas sterilizācijas programmas ietvaros ir sterilizēti, apzīmēti un uzturas dzīvojamo māju tuvumā, kur tos uz brīvprātības pamata kopj un baro kaķu aprūpētāji. Vairāk sūdzības tiek saņemtas par šādu kaķu indēšanu vai iesprostošanu māju pagrabos, kur tie iet bojā. Tā, diemžēl, ir izplatīta problēma – cīņa starp kaķu nīdējiem un kaķu aprūpētājiem. Juridiski ir atzīts, ka šādiem kaķiem ir tiesības atrasties dzīvojamo māju tuvumā, ja tie ir sterilizēti un apzīmēti (Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa) un tie nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem, bet faktiski cilvēku naidīgums ir grūti novēršams. Tiem, kam šie kaķi nepatīk, ir pretenzijas par to uzturēšanos pagalmos, līdz pat draudiem kaķu aprūpētājiem vai pašu kaķu iznīcināšanai.
Tai pat laikā no šādiem šāvējiem nav pasargāts neviens dzīvnieks, jo netiek šķirots – bezsaimnieka vai saimnieka dzīvnieks”.
Kā kaķim jāuzvedas pagalmā?
Valdības 2006. gada 4. aprīļa noteikumis nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” IV nodaļā norādīts: „Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts”.
Papildus Dzīvnieku aizsardzības likums dzīvnieka īpašniekam nosaka pienākumu: “nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā” (Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 9. punkts). Tātad pamatprasības kaķa laišanai ārā ir: kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem, ir sterilizēts un apzīmēts (saimnieka kaķiem apzīmēšana ir tā īpašnieka ziņā – parasti tā ir kaklasiksniņa; bezsaimnieka kaķu apzīmēšanas pamatmetode ir nogriezts kreisās auss galiņš – tās ir vizuāli redzamās apzīmēšanas pazīmes; tāpat kaķis var būt apzīmēts ar mikroshēmu, tad apzīmēšanas fakts ir konstatējams ar speciālu mikroshēmas lasītāju).
