Ko redzēt un kur doties? Pseidozinātniska konference Zinātņu akadēmijā, laikmetīgā nepārvaramā vara un tējas laiks Daugavpilī: izstāžu ceļvedis

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē skatāma izstāde “Pseidozinātniskā konference”. It kā jau sava statusa dēļ Zinātņu akadēmijā šādai konferencei nebūtu vietas, bet šeit tā īsti laikā, jo tajā mākslinieki analizē pseidozinātnes. Toties Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklātas veselas trīs jaunas izstādes: dāņu mākslinieces ekspozīcijā “Vairāk nekā ilgas” reflektē par apkārtējās pasaules pieredzi un interpretāciju, izcilā latviešu keramiķe Skaidrīte Cihovska aicina uz Tējas laiku, bet plenēra “Silva Linarte” dalībnieki rāda, kā viņus ietekmējusi Latgales un Daugavpils cietokšņa īpašā atmosfēra.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielu stūrī, Pārdaugavā) līdz 30. septembrim skatāma gleznotājas Zanes Neimanes personālizstāde “Āgenskalna adreses”. Eksponētajā gleznu sērijā māksliniece fokusējusies uz dekoratīvu gleznojumu un arhitektūras tēlojumu. Tā kā Zani Neimani saista vēsturiskā koka arhitektūra un viņa pati kļuvusi par āgenskalnieti, katra atjaunotā ēka apkaimē viņai rada prieka un lepnuma sajūtu. Izstāde ir sava veida uzslava, paldies un augsts novērtējums atjaunotajiem namiem, to īpašniekiem un visiem iesaistītajiem par līdz šim paveikto Āgenskalna atdzimšanā.

Lai gan Āgenskalnā ir daudz vēsturiski nozīmīgu ēku, pārsvarā gleznoti īres un dzīvojamie nami, jo māksliniece savos darbos apzināti vēlējusies izcelt tehniski labā stāvoklī esošās koka ēkas, cenšoties atspoguļot apkaimes arhitektūras atjaunošanos un Pārdaugavas šarmu. Daži no namiem saistās arī ar personiskām izjūtām – kādā gribējies dzīvot, kāds pirms vairākiem gadiem radījis pirmo iespaidu par Āgenskalnu.

No vēsturiski nozīmīgajām ēkām izcelta Švarcmuiža (Daugavgrīvas ielā 21 – Āgenskalna nozīmīgākā muiža no kuras vēsturiski cēlies arī Āgenskalna (Hāgenskalna) nosaukums, kad 17. gadsimta sākumā Heinrihs Hāgens sev uzcēla nelielu muižiņu) un Šrēdera nams (Daugavgrīvas ielā 11 – vēsturiski senākā ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām).

Gleznotāja Zane Neimane dzimusi 1985. gadā Rīgā. Ieguvusi maģistra grādu glezniecībā un bakalaura grādu funkcionālajā dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalās grupu izstādēs un konkursos no 2012. gada. Personālizstādes rīko no 2019. gada.

Mākslinieces galvenais mērķis ir ieinteresēt Rīgas iedzīvotājus atklāt Āgenskalna apkaimes vēsturi un tās dažādību. Pēc izstādes apmeklētāji aicināti doties pastaigā, sekojot Āgenskalna ceļvedī atrodamajām vietzīmēm, aplūkot gleznās redzamās adreses dzīvē, noklausīties audiogidu turpat Kalnciema kvartālā un ceļvedī pieejamos maršrutos. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes, kura savulaik tika celta kā Kolchoznieku nama (Akadēmijas laukumā 1, Rīgā), otrā stāva izstāžu zālē līdz 2. oktobrim skatāma izstāde “Pseidozinātniskā konference”, kurā piedāvāti desmit pseidozinātnēm veltīti mākslas darbi.

Konferencē, kas sadalīta piecos tēmu blokos, piedalās pieci atzīti un pieci par viņiem jaunāki mākslinieki, lai veicinātu dažādu paaudžu mākslinieku savstarpējo sadarbību un pieredžu apmaiņu. Šajos pāros vecākais mākslinieks piedāvā jaunākam interpetēt kādu savu jau esošu mākslas darbu, tajā atrodot un aiz matiem pievelkot kādu jaunu pseidozinātnisku teoriju, teorijas konferencē izklāstītas caur izstādē apskatāmajiem darbiem. 

Šajā izstādē-konferencē ar saviem “referātiem” jeb mākslas darbiem uzstājas māksliniece Baiba Baiba tandēmā ar Annu Malicku, Katrīna Neiburga un Estere Grāvere, Krišs Salmanis kopā ar “GolfClayderman”, Ivars Grāvlejs un Jānis Šneiders, savukārt Miķeļa Fišera pseidozinātnisko teoriju interpretē māksliniece Kerija Arne. 

Izstādes mērķis ir caur šo interpretatīvo pieeju piedāvāt mākslas notikumu, kas rosina tās apmeklētājus domāt par piedāvātās informācijas autentiskumu vai absurdu, par zinātniskajām metodēm un to nozīmēm, objektīvas patiesības eksistēšanu, viltus ziņām un atšķirību starp uzticamiem vai neuzticamiem informācijas avotiem. Tieši šī iemesla dēļ konceptuāli par izstādes notikumu vietu ir izraudzīta Latvijas Zinātņu akadēmija. Sīkāk internetā: www.lza.

* Laikmetīgās mākslas centrs „Kim?” Hanzas perona teritorijā (Hanzas ielā 16a) līdz šī gada pašām beigām piedāvā izstādi „Force[d] Majeure”, kurā savus darbus izstādījuši Santa France, Indriķis Ģelzis, Kiwie, Krišs Salmanis, Aleksandra Samuļenkova un Līga Spunde

Laikmetīgās mākslas centrs „Kim?” informē: „Nepārvarama vara jeb force majeure ir reta parādība. Tie ir ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kurus nevarēja un nebija iespējams paredzēt. „Force[d] Majeure” ir vārdu spēle. Tā ir nepārvarama vara, kas izraisīta piespiedu kārtā. Tie ir apstākļi, kas bija paredzami, taču netika vai netiek novērsti. Vara, ko izmanto kādu interešu, nodomu vai mērķu dēļ. Piespiedu vara var izpausties ģimenē, skolā, darba vietā, sociālajos tīklos – jebkur. Notikumi, kad ar mērķi nepamatoti attaisno līdzekļus, upurējot empātiju, taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi.
 
“Nepārvarama vara” jeb force majeure lielākoties parādās kontrastējošu un konfliktējošu spēku sadursmes brīžos. Saskaņā ar kopīgu definīciju “nepārvarama vara” attiecas uz notikumiem, kas ietver dabas katastrofas, valdības rīkojumus un politisko protestu demonstrācijas. Kad rodas šādi noteikti apstākļi, iepriekš pastāvošās saistības/attiecības tiek apstrīdētas sevi (jaun)pieteikušās augstākās varas dēļ. Kā metafora force majeure apzīmē arī vispāriznīcinošu spēku – jaudīgu un reizē nežēlīgu. Sadzīvojot ar valdošo spēku un vienlaicīgi daloties savā ievainojamībā, kā indivīdi un noteiktas sabiedrības grupas varētu reaģēt vai pat apstrīdēt šķietami neizbēgamo? Kas notiek, kad kāds pārkāpj vai tiek pārkāptas kāda cita robežas?
 
Apsverot šos jautājumus, laikmetīgās mākslas izstāde „Force[d] Majeure” tiek veidota ar nolūku radīt rosinošu fonu diskusijām, kas skar spēku/varas sadursmes momentus ar sabiedrību, apkārtējo dabu un ķermeni. Izstādes norises vieta – publiskā vide ar tās ietvaros uzbūvētu brīvstāvošu un teritoriju nodalošu sienu – tiek izspēlēta kā tāds publiskās telpas simbols, kas cauri dažādiem periodiem, kontekstiem un reģioniem ir pateicīgs lielums nolūkā iemiesot un novadīt aktīvismā un viedokļu brīvā paušanā sakņotus vēstījumus. Izstādē ietvertie darbi, to vidū – skulptūras, izdrukas, burtveidolu tehnikā veidoti darbi un grafiti – uzdod jautājumus par sabiedrības un tās grupu pieredzējumu saskarē ar pārvaldības sistēmām, kā arī sekmēs potenciāla iespējamību, iestājoties pret maldiem, nepamatotas neslavas celšanu, graujošām neprecizitātēm, valūtas svārstībām un “dzēšanas” praksi.
 
Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Jūrmalas pilsētas muzeja Lielajā zālē (Tirgoņu ielā 29, Majoros) līdz 10.oktobrim skatāma Ilzes Rudzītes tekstilmākslas izstāde „Starp divām jūrām”.

Tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes personālizstāde ir estētisks identitātes meklējums, kas iemiesots šķiedras mākslas darbos. Tajā eksponētie darbi reflektē par mākslinieces pārdzīvoto un piedzīvoto, par identitātes svārstībām un transformāciju, kas noris mentālajā apziņā, mainot atrašanos fiziskajā telpā. Mākslinieces atrašanās starp divām kultūras vidēm ir veicinājusi jaunus identitātes meklējumus, nozīmīgu lomu ieņemot dabai. Darbi ir radušies dialogā ar dabu, tās struktūrām un abstraktiem rakstiem. Ilzes Rudzītes vizuālās valodas formulēšana ir saistīta ar meklējumiem, kas rodas meklējot atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem par piederību, nacionālo un kultūras identitāti. 

Mākslas darbu vēstījumu iekodēšanā, svarīga nozīme ir izvēlētajiem materiāliem, dominējot divām pamatkategorijām: dabas un pārveides/atjaunotnes (otrreizējās pārstrādes materiāli). Dabas materiālus māksliniece uzmeklē pati. Tie tiek uzglabāti darbnīcā, kur pakāpeniskā iepazīšanās un komunikācija ar tiem, iedvesmo idejām un to realizēšanai. Turpretī pārveides materiāli izaicina neizmantojamo priekšmetu materiālu atdzīvināšanu, iekodējot materiālā citu funkciju, vēstījumu un vizuālo formu. Ilzes Rudzītes šķiedras mākslas darbi iekļaujas ilgtspējīgas mākslas konceptā, kas respektē materiāla attiecības ar vides ekoloģiju. Izstādē eksponētie darbi piedāvā ieskatu mākslinieces pēdējo piecu gadu daiļradē. Daļa no darbiem ir radīti speciāli šai izstādei, īpaši izceļot videodarbu “Starp divām jūrām”, kuru veidojuši dažādu nozaru mākslinieki, kuri izjūt empātiju, runājot par fizisko un mentālo atrašanos “starp”.

Ilze Rudzīte (1972) dzimusi Jelgavā un kopš 2008.gada dzīvo un strādā Dānijā. 1988.gadā māksliniece aizsāka tekstilmākslas izglītību Rīgas Lietišķās mākslas koledžā un to turpinot Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklātas trīs jaunas izstādes, kas būs skatāmas līdz 17. oktobrim. Šie trīs krasi atšķirīgi izstāžu projekti Rotko centra telpām iedveš jaunu, rudenīgāku noskaņu. Tomēr ne to rudenīgo noskaņu, kas saistītos ar drūmo un neizbēgamo ziemu, bet drīzāk to rudens sajūtu, kas vizuālos tēlus pārvērš dzejai līdzīgā izjūtā un ļauj apjaust vasaras steigā nepamanītos un neaprakstītos mirkļus. Šie mirkļi virknējas jaunās emocijās un nosvērtā estētiskā baudījumā klusai un apcerīgai rudens vakara sarunai, informē daugavpilieši.

Dānijas mākslinieces Vībeke Glarbo un Hjērdisa Hoka ir sagatavojušas ekspozīciju “Vairāk nekā ilgas”. Abu mākslinieču skulptūras, gleznas, zīmējumi, instalācijas un iespiedgrafika dāvā mums apkārtējās pasaules pieredzi un interpretāciju, kas ir daudz fiziskāka un spraigāka nekā attēli, ko redzam televīzijā un elektroniskajos medijos. Caur saviem darbiem mākslinieces atver mums acis, ļaujot saskatīt dabas smalkumu un daili. To var raksturot kā skaistuma koncepciju, kuras pamatā ir darbs dabā un sadarbība ar dabu, kā arī sapnis par caurviju attiecībām starp divām pasaulēm – cilvēku un dabu.

Izstādē “Tējas laiks” skatāmi izcilās latviešu keramiķes Skaidrītes Cihovskas mākslas darbi. Tie galvenokārt ir ikdienas dizaina priekšmeti, starp kuriem nozīmīgāko vietu ieņem mākslinieces veidotās tējkannas - lakoniskas, atturīgas formu un detaļu attiecības. Skaidrītes Cihovskas daiļrade lielā mērā raksturojama ar stabilitāti un precizitāti: mākslinieci saista racionāla formu valoda, funkcionālā un dekoratīvā apvienojums mākslā. Viņas radītie keramikas objekti un priekšmeti nekad nav pārsātināti, tajos valda klasiska vienkāršība, taču netrūkst arī fantāzijas kūleņu, kas izpausmi rod detaļās. Skaidrīte Cihovska pārstāv to mākslinieku paaudzi, kas ir veidojusi mūsdienu Latvijas keramikas tēlu.

Šogad divu nedēļu garumā Rotko centrs bija kļuvis par mājvietu pieciem māksliniekiem no Latvijas un ārvalstīm. Godinot izcilās Latgales mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes (1939—2018) piemiņu un radošo veikumu, gleznotāji Elga Gīnvalde (Latvija), Eimutis Markūns (Lietuva), Petra Heitketere (Vācija), Anna Špringere (Polija) un Zigurds Poļikovs (Latvija) apvienojās simpozijā “Silva Linarte”. Radošais darbs, sarunas un pieredzes apmaiņa caur mākslinieku prezentācijām, lekcijām un meistardarbnīcām šobrīd nu ir rezultējies izstādē, kuru caurvij Latgales un Daugavpils cietokšņa īpašā atmosfēra.

Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.