Arodbiedrība drīzāk lobē vīrusu, nevis pārstāv mediķus

Vietā jautājums – cik patiesībā mediķu no to kopskaita LVSADA pārstāv? Izrādās, nemaz ne tik daudz, kā vienam otram gribētos. Proti, LVSADA apvieno tikai mazliet vairāk par desmit procentiem Latvijas ārstu, bet sociālo darbinieku skaits ir gaužām niecīgs.

Ārstu mazāk nekā administrācijas

LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte informē, ka šā gada sākumā arodbiedrība apvienoja 7153 biedrus. Atbilstoši statistikas datiem, 847 ir ārsti (11,8% no Latvijā reģistrētajiem ārstiem), 2422 – medicīnas māsas (33,9%), 1211 – māsu palīgi/aprūpētāji (16,9%), 154 sociālās aprūpes speciālisti un darbinieki (2,2%). Atsevišķu administratīvo darbinieku uzskaiti LVSADA neveic, bet statistikas grupā citu amatu darbinieki ir 1432 biedri (20% no kopējā biedru skaita).

LVSADA ir arī vairākas konkurējošas organizācijas, piemēram, Ārstu biedrība un Māsu asociācija. Turklāt Ārstu biedrībā ir četras reizes vairāk ārstu nekā LVSADA – ap trim tūkstošiem. LVSADA kritizē abas organizācijas, jo tās nav iebildušas pret to, ka jaunajā mediķu atalgojuma modelī netiekot paredzēts pielikums mazāk atalgotajam personālam.

Algas skaitļus sargā datu regula

LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera algas apmēru Rudzīte neatklāj, skaidrojot, ka šādus datus aizsargā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par fizisku personu datu aizsardzību. Viņa vienīgi norāda, ka šis atalgojums ir samērīgs ar labu ārsta speciālista algu Latvijā.

To nesekmīgi centies noskaidrot arī žurnāls "Ir", un tad izskanēja, ka Keris mēnesī varētu būt saņēmis ap 3500 eiro. Arodbiedrības birojā, ieskaitot priekšsēdētāju un vietnieku, ir pieci algoti darbinieki, algas maksā no arodbiedrības biedru naudas, citu finansējuma avotu nav.

Arodbiedrība biedru naudās iekasē ievērojamu summu. Ja rēķinām, ka biedru vidējā alga uz papīra ir 1000 eiro mēnesī, tad kopumā arodbiedrība gada laikā ieņem ap 850 000 eiro. Pirms trim gadiem šī summa bija lielāka – ap miljonu eiro, jo tolaik arī biedru skaits bija lielāks – aptuveni 11 000.

Arodbiedrībai neredzēja jēgu

Kāda Infektoloģijas centra darbiniece "Kas Jauns Avīzei" teic: “Es neesmu šajā arodbiedrībā, jo nesaredzu tai jēgu. Zinu, ka mūsu slimnīcā šajā arodbiedrībā ir tikai tie mediķi, kuri strādā tajās nodaļās, kuru galvenie ārsti arī ir LVSADA. Tātad var uzskatīt, ka tas ir tāds savējo pulks. Pirms dažiem gadiem biju šajā arodbiedrībā, bet izstājos – nebija nekāda labuma, vienīgi kā biedru naudu maksāju vienu procentu no savas algas uz papīra.”

Arodbiedrība apmaksājusi profesionālās izglītības jeb kvalifikācijas celšanas kursus, bet tikai lētākos, apaļās jubilejās pasniegusi naudas balvas, tas arī viss.

Kādas nevalstiskās organizācijas vadītāja, kura nodarbojas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, stāsta: “Pirms trīsarpus gadiem izstājāmies no šīs arodbiedrības, jo nebija nekāda labuma. Arodbiedrība galvenokārt nodarbojas ar mediķu atalgojumu, bet ne ar sociālās aprūpes darbinieku problēmām, kaut sakās tos apvienojot. Mums šajā arodbiedrībā it kā nebija vietas. Piemēram, ja vajadzēja cīnīties par algu palielināšanu, pašiem vajadzēja iet uz pašvaldības Labklājības departamentu un iestāties par savām prasībām, arodbiedrību tās neinteresēja.”

Atzinības raksts no līdzīgi domājošiem

Biedriem arodbiedrība piedāvā apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, dalību krājaizdevumu sabiedrībā, interešu aizstāvību un dažādu apmācību rīkošanu. Augustā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sumināja LVSADA ar Atzinības rakstu nominācijā Labākā arodorganizācija 2020.

Minētās savienības līderis Egils Baldzēns ieņem līdzīgu nostāju Covid-19 jautājumos, iestājoties pret obligātu vakcināciju, darba devēju tiesībām atlaist nepotētos un pat klāstot, ka vakcinācija dod mazāku aizsardzību nekā izslimošana – neraugoties uz slimības radītajām sekām un pat nāvi.

Kera paziņojumi pārsteidz mediķus

LVSADA priekšsēdētājs, medicīnas doktors Valdis Keris Rīga TV24 ēterā paziņojis, ka cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, vakcinācija pret Covid-19 nav nepārprotami droša. Viņš pats ir vakcinējies un piekrīt, ka potētajiem saslimšanas gadījumā Covid-19 gaita ir vieglāka.

Keris arī apgalvo, ka Singapūrā, Izraēlā un ASV apmēram puse no jaunajiem saslimšanas gadījumiem ir starp vakcinētajiem, kaut arī smaga slimības gaita novērota ļoti reti. Tikmēr ASV Slimību kontroles un novēršanas centra direktore Rošena Valenska jūlijā paziņoja, ka no slimnīcās ievietotajiem Covid-19 pacientiem 97% nav vakcinējušies. Turklāt 99,5% mirušo nebija vakcinējušies.

Keris turpretim piesauc vakcīnu blaknes, par kurām vēl neesot skaidrības – miokardītu jeb sirds muskuļu iekaisumu, ko vīriešiem līdz 24 gadiem var izraisīt Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnas.

Ar brīdinošu paziņojumu klajā nāca arī arodbiedrība, šo risku jauniem cilvēkiem nosaucot par lielu un paužot, ka vīrusa delta variants plaši izplatās arī vakcinēto vidū. Piedevām Keris aicināja atturēties no piespiedu potēšanas.

Minētās blaknes ir tiešām novērotas, taču ir ļoti retas. Latvijā līdz jūlijam bija ziņots par pieciem gadījumiem, Eiropas Zāļu aģentūra atzinusi piecus nāves gadījumus.

Virkne amatpersonu un ārstu nosodīja arodbiedrības rīcību un uzsvēra, ka tā diskreditē veselības nozares profesionāļus. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska teica: “Šis paziņojums ir pretrunā ar uz pierādījumiem balstītas medicīnas pamatprincipiem.”

Ārstu biedrības viceprezidents, Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis: “Pie tā jau pietiekami lielās skeptiskās attieksmes pret vakcināciju šī Kera kunga rīcība ir nodarījusi daudz nopietnāku kaitējumu sabiedrības veselībai, nekā viņš pats pirms vēl šī paziņojuma paušanas spēja iedomāties.”

Tikmēr Keris iebilst, ka gribējis rosināt diskusiju sabiedrībā, viņš iebilst pret obligāto vakcināciju un bērnu potēšanu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Ingūna Lubaua uzsvērusi, ka ieguvums no vakcinācijas noteikti ir daudz lielāks, turklāt tieši koronavīrusa izraisītā multiiekaisuma sindroma sekas ir daudz nopietnākas. Akūts miokardīts, ja tāds rodas, ir viegli  ārstējams, samazinot fizisko slodzi un ievērojot miera režīmu.