Aizsardzības ministriju dara bažīgu arvien biežāka Baltkrievijas militāro vienību izvietošana pie robežas ar Latviju
Pašlaik lielākās bažas rada Baltkrievijas militāro vienību izvietošana pie robežas ar Latviju, jo komunikācijas trūkums ar Baltkrievijas robežsargiem var radīt dažādus pārpratumus, šodienas Aizsardzības ministrijas organizētajā tiešsaistes diskusijā "Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju: kas tālāk?" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pabriks uzsvēra, ka pašlaik situācija uz Latvijas - Baltkrievijas robežas ir nopietna, jo Baltkrievija arvien vairāk Latvijas virzienā turpina virzīt dažāda veida militārās vienības. "Mēs redzam telšu izvietošanu, un mēs nevaram izslēgt, ka tur atrodas arī Krievijas vienības. Tāpat ir novērota smagāku ieroču klātbūtne, kuri līdz šim uz robežas nav bijuši," skaidroja ministrs.
Tāpat bažas rada komunikācijas iztrūkums starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem. Pabriks uzsvēra, ka iepriekš komunikācijas starp abu valstu robežsargiem ir bijusi laba, bet pašlaik tās iztrūkums var radīt dažādus pārpratumus un citas problēmas, it īpaši kad Baltkrievijas pusē robežu apsargā obligātā dienesta karavīri, kuri ir ar sliktu sagatavotību. "Tomēr mēs cenšamies un centīsimies arī turpmāk sadarboties un meklēt dialogu ar Baltkrievijas robežsardzi," piebilda Pabriks.
Aizsardzības ministrs izteica viedokli, ka arī rietumu sabiedrotajiem būtu jāieklausās Latvijas teiktajā un jāizdara spiediens uz Baltkrieviju, gan ekonomiski, gan politiski, jo līdz šim izmantotās spiediena formas nav izsmeltas.
Pabriks uzskata, ka sarunas ir lietderīgi uzsākt arī ar Krieviju, jo viņš netic, ka Baltkrievija organizē šo bēgļu plūsmu bez Krievijas palīdzības. "Es domāju, ka Baltkrievijai un Krievijai nebūtu izdevīgi situāciju paasināt, jo Latvija nepiekāpsies un valsts ārējā robeža tiks sargāta," uzsvēra ministrs.
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks pauda cerību, ka tālāka situācijas eskalēšana nenotiks. "Protams nav labi, ka cilvēki ir nokļuvuši starp abām valstīm ķīlnieku lomā, bet eskalācijas draudi ir diezgan nopietni, un ir svarīgi, ka mēs šo situāciju uzraugam no nacionālās drošības perspektīvas, jo faktiski mēs esam situācijā, kādā pirms diviem gadiem vēl nebūtu iedomājama," sacīja Rostoks, uzsverot, ka notikumi Baltkrievijā šī gada sākumā, Latvijai bija nepatīkams pārsteigums.
Baltkrievija ir uzķērusi kaut ko ļoti būtisku, proti, ka Eiropas Savienība (ES) ir ļoti jutīga migrantu jautājumos un ir bijuši precedenti, kad ES piekāpjas. Rostoks uzskata, ka Baltkrievija pašlaik mēģina izdarīt spiedienu, lai iepriekš ES ieviestās sankcijas pret Baltkrieviju tiktu atceltas.
Arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis uzskata, ka Latvijai ir jābeidz jaukties ar jēdzieniem un saprast, ka cilvēki uz Latvijas austrumu robežas ir mērķtiecīgi organizēta migrācijas plūsma un tie nav upuri kurus vajā. "Šajā gadījumā ētikas jautājumi iegūst pavisam citu noskaņu un norāda uz to, ka uz šo situāciju ir jāraugās pavisam ar citām acīm".
Jau vēstīts, ka kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 645 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
