Vakcinācijas likumprojekta apspriedē iezīmējas vajadzība pēc precizējumiem un ilgāka laika
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes diskusijās šodien iezīmējās vajadzība pēc precizējumiem un ilgāka laika, lai izskatītu valdības virzītajam vakcinācijas likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.
Komisija šodien arī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) virzīto priekšlikumu, kas cita starpā nosaka, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Šāda norma jau ir ietverta arī valdības sākotnēji virzītajā tekstā.
Tomēr vairāki deputāti, arī tie, kuri balsoja par priekšlikumu, pauda bažas, ka šī priekšlikuma atbalstīšana var radīt pārpratumu sabiedrībā, jo komisijas deputāti jau iepriekš ir konceptuāli vienojušies par plašāku pieeju, ka vismaz lielākajā daļā nozaru pakalpojumus varēs sniegt un saņemt arī nevakcinēti un nepārslimojuši cilvēki, ja viņiem būs negatīvs Covid-19 tests.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) skaidroja, ka priekšlikumu nepieciešams atbalstīt, lai komisija varētu turpināt virzīties tālāk ar likumprojekta izskatīšanu. Priekšlikuma izskatīšana un ar likumprojekta būtību saistītās debates aizņēma vairāk nekā pusotru stundu, un politiķis uzsvēra, ka tas ir pārāk lēns process, lai savlaicīgi varētu izskatīt visus priekšlikumus.
Rancāns akcentēja, ka nepieciešamības gadījumā komisija arī šo priekšlikumu vēl varēs pārbalsot un vēlāk, ejot cauri visam likumprojektam, to varēs detaļās pamainīt.
Atbalstītais TM priekšlikums arī paredz, ka personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, pakalpojumus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām sniedz klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošības interesēm.
Vēl pirms šī lēmuma Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere norādīja, ka būtu nepieciešams lūgt Saeimu atcelt likumprojektam noteikto steidzamību, kura nosaka grozījumu skatīšanu tikai divos lasījumos. Atceļot steidzamību, likumprojektu varētu skatīt arī trešajā lasījumā, lai varētu veikt nepieciešamos precizējumus.
Millere norādīja, ka sākotnēji jābūt skaidrībai, vai Saeima atbalstīs konceptuālas izmaiņas likumprojektā par negatīvu Covid-19 testu izmantošanu pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka alternatīva Saeimas balsojumam būtu vienošanās koalīcijā. Koalīcijas lemšanu gan vēl pirms Saeimas kritizēja opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S), kura šādu pieeju nodēvēja par cinisma kalngalu.
Rancāns norādīja, ka jautājumu, vai vajag lūgt steidzamības atcelšanu, būs iespējams rosināt jebkurā brīdī likumprojekta izskatīšanas laikā, ja tāda nepieciešamība rastos. Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja, ka nevajadzētu atcelt steidzamību - tā vietā ir iespējams likumprojektu otrajā lasījumā skatīt tik ilgi, cik nepieciešams tā kvalitatīvai sagatavošanai.
Komisijas sēdes diskusijās arī iezīmējās, ka no vairākām ministrijām nepieciešams saņemt precizējumus par savām jomām, lai attiecīgo regulējumu ietvertu likumprojektā.
