Lai viņiem ir interesanti!

Zoodārzā, protams, ne vēsts no minētās jautrības. Ne konkurenti no teritorijas var padzīt, ne draudzeni atņemt. Zinātniski aprēķināta barība bļodā ik rītu un veterinārārsti ar katru parazītu gatavi izrēķināties visnežēlīgākajā veidā. Nu pilnīga garlaicība! To gatavi apgalvot cilvēki, bet ne jau dzīvnieki, kuru dzīves ilgums zoodārzā ir krietni lielāks nekā dabā. Secinājums uzprasās pats – pārāk labi tie dzīvnieki zoodārzā dzīvo!

Tā kā vispārzināms, ka zoodārzā strādā tikai nežēlīgi ļaudis, skaidrs, ka melnā skaudībā uz dzīvnieku liderīgo dzīvi, pretstatā pašu sūrajam ikdienas darbam, tiek izdomāti dažādi viltīgi paņēmieni, kā dzīvnieku dzīvi padarīt interesantu. Šo pasākumu kopumu dēvē par dzīvnieku dzīves vides bagātināšanu jeb angliski "environmental enrichment".

Pirmkārt, jau jāpadomā, kā dzīvniekiem sabojāt prieku par bagātīgi servēto pusdienu bļodu. Tad nu kā ūdenszāles kustīgie surikāti iecienīto gardumu – kāpurus, spiesti pa vienam vien izķeksēt no caurumaina kartona cilindra, bet kaķu lemuri žāvētos augļus var vien izmakarēt no īpaši sagatavota koka bluķīša dobumiem.

Savukārt bruņnešiem krietnu brīdi jātekalē pa mulčēto sprosta grīdu un jārakņājas irdenajā būra izklājumā, lai sameklētu tur izkaisītos kukaiņu kāpurus un citus gardumus. Dzīvnieku kopēju nežēlību īpaši nākas izbaudīt pūkainajam kaķim manulam, kura iekārotās pelītes paslēptas kastē ar ķepas lieluma caurumiem! Saproti nu, kur tā barība pamukusi un kā to ar nagu aizķeksēt!

Šādas kopēju viltības dzīvniekiem ne vien liek izkustēties un aizņem laiku, bet arī ļauj saglabāt dabiskos instinktus, kas nepieciešami izdzīvošanai dabā. Paslēpta, izkaisīta, pakarināta un citādi izkliedēta barība ir labs veids, kā padarīt dzīvnieku ikdienu interesantāku.

Tomēr dzīvnieku ikdiena dabā nav tikai nebeidzama cīņa par izdzīvošanu. Vienmēr atliek arī kāds brīdis izklaidei, kas patiesībā ir treniņš un gatavošanās medībām vai cīņai ar konkurentu. Īpaši būtiski tas ir jauniem dzīvniekiem. Tātad – katrā mītnē jābūt arī trenažieru zālei vai rotaļlietām.

Tikko pie tīģeru ekspozīcijas ir uzstādīts informatīvais stends, kurā katrs var aptaustīt tīģera Augusta iecienīto “rotaļlietu” – milzīgo nagu un zobu sacaurumotu plastmasas mucu. Augusts, protams, apmaiņai saņēma jaunu mucu, kura gan arī jau krietni saplosīta. Treniņš. Un ja nu pusdienās reiz tiks pasniegta dzīva milzu mežacūka!

Savukārt lauvene Cvanga ir talantīga futboliste un jācer, ka bumbas dzenāšanas prasme tiks nodota arī abiem lauvēniem, kuri pagaidām gan labprātāk dzenā viens otru. Bet lauva Kali ir speciālists kartona kastu plosīšanā! Kāds brīnums! Reizēm tajās kastēs paslēpies gabaliņš gaļas!

Bumbas spēle nav sveša arī lūšiem un daudziem citiem dzīvniekiem, kuri šādi trenē veiklību un izmanību, vai arī izklaidējas, izpētot ko jaunu un neparastu.

Ja runa par treniņu, tad nevar nepieminēt īpašo kaķu nagu treniņu. Šim mērķim lūšu, servalu, tīģeru un citu kaķveidīgo mītnēs vienmēr jāparedz atbilstoši baļķīši vai siekstas skrāpēšanai.

Cita veida “rotaļlietas” labprāt izmanto brieži. Kad ragi ir izauguši, tos jāberzē pret kokiem un krūmiem, lai atbrīvotos no kņudošās ādas, kas klāj varenos žuburus. Ja nav piemērotu zaru un baļķu, cieš aplokā augošās Mežaparka priedes vai žogs. Kad ragi notīrīti, jāgatavojas cīņai ar konkurentu! Un atkal vajadzīgas “rotaļlietas”, lai ragainis nesagāž barotavu...

Gadu gaitā ir būtiski mainījušies priekšstati par dzīvnieku turēšanu zoodārzos. Kādreiz galvenais bija iespēja cilvēkiem apskatīt pasaules faunas pārstāvjus. Šobrīd zoodārzu galvenais mērķis ir apdraudēto sugu saglabāšana, kas nosaka, ka dzīvnieki jātura apstākļos, kas maksimāli pietuvināti dabiskajiem, un jācenšas dzīvniekiem saglabāt to dabisko uzvedību un instinktus. Tātad – jācenšas dzīvnieku dzīvi zoodārzā padarīt pēc iespējas interesantāku.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Teksta autors RNZD Izglītības metodiķis Ingmārs Līdaka.