foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Džemmas Skulmes dēls Juris Dimiters izteicies par skandalozo mātei veltīto murāli
Mākslinieks Juris Dimiters par mātei Džemmai Skulmei veltīto murāli: “Modernajā mākslā viss ir atļauts, un viss ir māksla”.
Kultūra
2021. gada 26. augusts, 06:11

Džemmas Skulmes dēls Juris Dimiters izteicies par skandalozo mātei veltīto murāli

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma tāpat kā vakcīnu jautājums sabiedrību divās karojošās nometnēs sadalīja Mākslas akadēmijas profesora Kristiana Brektes māksliniecei Džemmai Skulmei (1925-2019) veltītais murālis uz Rīgas 40. vidusskolas brandmūra Akas ielā. Jauns.lv vaicāja, ko par to domā ievērojamās mākslinieces dēls, arī mākslinieks Juris Dimiters.

Erotiski skandalozais Kristiana Brektes Džemmai Skulmei veltītais murālis

Pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma tāpat kā vakcīnu jautājums sabiedrību divās karojošās nometnēs sadalīja Mākslas akadēmijas profesora Kristiana ...

gallery icon
13

Daudzus šokēja ne tikai kailās sieviešu jeb meiteņu kailo figūru aprises uz skolas sienas, bet arī pārsteidza pats mākslas darba tehniskais izpildījums – murālis (beidzot daudzi uzzināja, ka tulkojumā no angļu valodas “mural” nozīmē sienas gleznojums). Sašutums bija tik liels, ka puritāniski noskaņotie vecāki steidza vākt parakstus, lai amorālo “ķēpājumu” novāktu no skolas sienas, bet liberālie mākslas kritiķi gavilēja par laikmetīgās mākslas uzvaru.

Eļļu ugunī visam pielēja arī tas, ka murālis “Veltījums Džemmai Skulmei” ar mākslinieces savulaik teiktā citāta “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme” neona izgaismojumu tapis ne tikai ar fonda “Mākslai vajag telpu” atbalstu, bet arī Rīgas domes svētību. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta izplatītajā relīzē teikts:

“Murāļa skici radījis pazīstamais latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnesuši mākslinieki Miķelis Mūrnieks un Kiwie. Kristians Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs, ir radījis mākslas darbu, izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”. Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40. vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām – tādām kā Džemma Skulme un Kristians Brekte. Projekts saņēmis atbalstu Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursā.”

Brektes mākslas darbs Akas ielā

Akas ielā 10, Rīgā, kopš 9.augusta tika uzsākts darbs pie murāļa jeb ielas sienu gleznojuma "Veltījums Džemmai Skulmei", kuru organizē ...

gallery icon
9

Kopumā sienas gleznojums izmaksājis 10 000 eiro, no kuriem pusi segusi Rīgas dome.

Savukārt daudzi vecāki neuzskata, ka šāda pašvaldības rīcība dod pienesumu viņu bērnu kultūras izglītībai un estētiskajām jūtām. Portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana “likvidēt neviennozīmīga un erotiska rakstura murāli “Veltījums Skulmei””. To jau parakstījuši vairāk nekā 4000 cilvēku.

Jauns.lv māksliniekam Jurim Dimiteram jautāja, ko viņš domā par savai mātei veltīto skandalozo murāli. Viņš teica:

“Man šajā jautājumā īsti nekādas nostājas nav. Modernajai mākslai vispār nav nekādu kritēriju. Kritēriji varētu būt, ja mēs spriestu par kādu reālistisku gleznojumu. Bet šeit viss ir atļauts, un viss ir māksla.

Pēc sava stila esmu diezgan konservatīvs mākslinieks, bet pēc domāšanas tomēr piedalos visā modernajā pasaulē.

Bet šim darbam galu galā jau nav nekāds sakars ar mani. Tā ir tāda replika par manu māti jeb… kā tas saucas. Tēma ir it kā veltījums manai mātei, bet, cik tas ir precīzs, grūti pateikt.

Bez šaubām tur var visādus politiskus zemtekstus meklēt, to var izmantot politiskās cīņās un tā tālāk. Tā jau ir, ka sabiedrībai nekas netiek prasīts, nav tā, ka visi apsēžas pie viena galda un tad nu izspriež, būs tur kas vai nebūs. Visi darbojas tā, kā darbojas. Es neesmu radikāli ne par, ne pret.”