Noraida Sprūdes priekšlikumu par brīvprātīgās vakcinācijas principa noteikšanu likumā
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti noraidīja opozīcijas pārstāves Karinas Sprūdes priekšlikumu, kas paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iestrādāt vispārējo principu par brīvprātīgo vakcināciju.
Sprūde rosināja likumā pie vispārējiem principiem, kas tiek piemēroti, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, definēt arī brīvprātīgu vakcināciju. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere skaidroja, ka tā ir politiska izšķiršanās, vienlaikus akcentējot, ka likumā pēc būtības netiek noteikta obligāta vai piespiedu vakcinācija.
Balsojumā trim deputātiem balsojot "par" šo priekšlikumu un pieciem "pret", tas tika noraidīts. Tāpat tika noraidīts arī Sprūdes priekšlikums grozīt likumā noteikto vispārējo principu par cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšanu, pārsaucot to par cilvēktiesību ierobežošanas nepieļaujamību.
Spēkā esošā norma paredz, ka personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību, tomēr opozicionāre vēlējās likumā veikt grozījumus, nosakot, ka nav pieļaujama cilvēka pamattiesību, kas ir noteiktas Satversmes VIII nodaļā, jebkāda veida ierobežošana, ja vien persona nav veikusi kriminālsodāmu nodarījumu un cilvēktiesību ierobežošana nepieciešama kopējai sabiedrības aizsardzībai.
Millere skaidroja, ka biroja ieskatā spēkā esošā norma ir precīzāka, ņemot vērā, ka arī no Satversmes izriet, ka cilvēktiesības noteiktos gadījumos, noteiktiem mērķiem var tikt ierobežotas. Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka spēkā esošajā redakcijā jau uzsvērts, ka ierobežot cilvēktiesības var tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā sasniegt nepieciešamo mērķi.
Deputāti arī sāka diskusiju par Juridiskā biroja iesniegtu priekšlikumu, kas aicina deputātus pārskatīt un izvērtēt, vai plānotie pasākumi ir labākais risinājums tam, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Millere uzsvēra, ka šis likumprojekts satur cilvēktiesību ierobežojumu leģitīmu mērķu sasniegšanai, tomēr, neskatoties uz to, ir nepieciešams izvērtēt piedāvātos pasākumus, lai varētu teikt, ka attiecīgais likumprojekts ir pieņemts pamatoti un visi noteikumi ir nepieciešami.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka jāizvērtē samērīgums, jo to vienmēr vērtējot arī Satversmes tiesa. "Jāsaprot, vai tiešām nav citu alternatīvu līdzekļu, kuri ar tādu pat efektivitāti ļauj sasniegt noteikto mērķi - šai gadījumā veselības aizsardzību un sabiedrības drošību," pauda eksperte.
Veselības ministrijai būtu jāsaprot, vai ir kādi citi alternatīvi līdzekļi, kuri būtu tikpat efektīvi, tie jāizvērtē un jāizdara secinājumi, skaidroja Millere.
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) piekrita Milleres paustajam, piebilstot, ka, viņaprāt, ir lietderīgi un nepieciešams šo vēlreiz apspriest, ņemot vērā, ka deputāti nav nedz ārsti, nedz speciālisti, lai varētu sniegt tik precīzas atbildes uz jautājumu - vai eksistē citi līdzekļi jeb pasākumi, ar kuriem panākt tādu pat efektivitāti, bet kas mazāk ierobežotu cilvēktiesības.
Viņš aicināja veselības ekspertus komisijas pārtraukuma laikā par šo apdomāties un sagatavot atbildi uz minēto jautājumu, lai, atgriežoties sēdē plkst.13.30, deputāti varētu pieņemt lēmumu.
