Tukuma novada jaunajam mēram joprojām daudz nezināmā

Amatā esat ievēlēts vienbalsīgi, taču domes vadībā ir tikai agrākajam Tukuma novadam pievienoto novadu politiķi. Vai dome ir stabila, un nav gaidāmi apvērsumi, kādi bijuši līdzšinējā Tukuma novada domē?

No tā droši vien nevar izbēgt neviens, jo likumdošana paredz, ka praktiski jebkurā domes sēdē domes priekšsēdētāju var noņemt. Pašlaik ar kolēģiem esam vienojušies vienotam darbam. Pirms sākām sadarbību, mans uzstādījums bija, ka ir jāmēģina aizmirst pāridarījumi un vecie kašķi, un strīdi. Jo senā paruna par to, ka nemiers posta, bet miers baro, joprojām ir dzīva un aktuāla. Kopā strādājot, var padarīt daudz vairāk. Pašlaik, neskatoties uz to, ka esam no dažādām politiskajām partijām, mēs risinām saimnieciskas lietas mūsu pašu cilvēkiem, un es neredzu briesmīgus kašķus vai domstarpības.

Kopš jaunā dome sākusi strādāt, pagājis vairāk nekā mēnesis. Ko šajā laikā izdevies panākt tieši saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu?

Viegli neiet - teikšu, kā ir, jo ir apvienojušās dažāda lieluma pašvaldības. 2009.gadā šī apvienošanās manā skatījumā bija nedaudz vienkāršāka, jo apvienojās līdzīgāki formējumi, bet tagad pašvaldības 12 gadus ir gājušas katra citādāku attīstības ceļu. Esam sapratuši, kādā struktūrā gribam turpināt strādāt, un gaisma tuneļa galā ir ieraugāma.

Kas ir lielākie izaicinājumi? Iepriekš pašvaldība norādīja, ka, piemēram, sociālajā jomā gan pabalsti, gan sociālo dienestu struktūra katrā novadā bija atšķirīga.

Budžetus katra pašvaldība pieņēma katra savā iepriekšējā sasaukumā un rēķinājās ar to gada griezumā. Mēs esam norunājuši, ka strādāsim ar tiem pabalstiem, kādi bija līdz šim katrā pašvaldībā, un mēģināsim tos novienādot pie jaunā budžeta šī gada beigās. Sociālais dienests pašlaik strādā kā vienots organisms, bet katrā teritorijā palikuši atšķirīgi pabalsta lielumi.

Esam vienojušies arī par Izglītības pārvaldes turpmāko darbu, bet vēl ir lietas, kur mēs lēnu garu ejam cauri. Iespējams, pirms vēlēšanām neziņas posmā vajadzēja arī pašiem aktīvāk iesaistīties, komunicēt citādāk. Taču Covid-19 situācija, kad cilvēki nevarēja sabraukt kopā, aci pret aci izrunāt, radīja šo problēmu, ka pašlaik līdz galam nevaram vienoties, jo cilvēciskais kontakts tomēr ir nedaudz citādāks. Sapulces "Zoom", man šķiet, visas cilvēciskās lietas un problēmas nevar atrisināt.

Vai pabalstus vienādosiet, ņemot vērā lielāko pabalstu apmēru, kas ir bijis kādā no līdzšinējām pašvaldībām?

Reformas mērķis ir, lai nepaliek sliktāk. Bet, skatoties uz esošo finansiālo situāciju, es domāju, ka mēs nevarēsim to izdarīt. Ir dažādi pabalstu lielumi, un, visticamāk, būs pozīcijas, kur mums nāksies atkāpties no esošās situācijas. Tas ir skumjākais, ka ir jādara šādas lietas. Esmu pārliecināts, ka mēs nevarēsim novienādot pabalstus uz augstāko līmeni.

Katrai no pašvaldībām ir bijuši savi iecerētie projekti, pieteikumi aizņēmumiem. Vai redzat, ka šogad nāksies no kāda projekta atteikties?

Pašlaik līdz galam grūti pateikt. Visticamāk, par 90% visu izdarīsim. Varētu būt problēmas ar bērnudārza renovāciju Tukumā, jo būvniecības izmaksas ir krietni pieaugušas. Tas varētu būt vienīgais objekts, kur būtu jāizšķiras, - īstenot vai ne.

Kādu redzat skolu tīklu novadā? Vai būs jāizšķiras arī par reformām šajā jomā?

Gandrīz visos novados jau līdz šim ir veikta skolu tīkla optimizācija. Ja gadījumā tiks mainīti kritēriji un nosacījumi, tad divās skolās - Engurē un Jaunpilī - mēs tālākā laikā paredzam problēmu tieši vidusskolas galā. Bet par pārējām skolām problēmas neredzam. Pašlaik Engures un Jaunpils vidusskolā vidusskolas posmā ir aptuveni 40 bērnu, bet vēl ir laiks izšķirties, ko darīt. Es gan uzskatu, ka ir jāmēģina saglabāt, jo, slēdzot skolu, apdzīvotā vieta ir zaudētāja, aiziet cilvēki un līdz ar to arī dzīvība no šīm vietām.

Vai ir plāni arī attiecībā uz citu iestāžu apvienošanu un gaidāma štatu samazināšana?

Līdz gada beigām mēs saliekam struktūru, tad, visticamāk, arī izvērtēsim, kā tā strādā un cik efektīvi tā strādā. Pašlaik ir ļoti daudz nezināmo. Apvienojoties tīri mehāniski, tas, kā strādā daudzas lietas, būs zināms tikai tuvākajā laikā, un tad arī tiks pieņemti lēmumi, kā tālāk rīkoties un strādāt.

Vai redzat, ka arī citviet, ne tikai Tukumā, spēsiet nodrošināt pakalpojumus, kas arī bija viens no reformas mērķiem?

Uz to arī jātiecas. Jo katrā vietā jābūt pakalpojumu pieejamībai, citādāk nevar būt. Jautājums ir par to, cik kvalitatīvi to varēs nodrošināt. Bet pakalpojumiem jābūt un jāsaglabājas uz vietas, par to nav diskusiju.

Vai ir prognozes par īpašumiem, par kuriem saistībā ar reformu pašvaldībai būs jāpieņem kāds lēmums?

Pašlaik mēs sākam veikt inventarizāciju, lai saprastu. Mūsu uzstādījums ir, ka pakalpojumiem jābūt tuvāk iedzīvotājiem, un, visticamāk, tiks pārskatītas telpas, jo pašlaik centrā visām pārvaldēm un struktūrām nav vietas, kaut kas tiks pārnests uz bijušajiem administratīvajiem centriem. Vienkārši jāsaprot, kuras lietas nav tik akūtas ikdienā, kas var strādāt attālināti. Gala rezultātā, visticamāk, pārskatot telpas, var būt kādi lēmumi, ka kaut kas pašvaldībai ir lieks.

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, diskusijas bija arī par to, kurā plānošanas reģionā būs Tukuma novads. Kādas ir bijušas jūsu vēlmes, un kādus ieguvumus saskatāt, mainot plānošanas reģionu?

Zaudējumus es nesaskatu nekādus, jo arī tajā laikā, kad bijām Pierīgas reģionā, es uzskatīju, ka mūsu tagadējais jaunais novads tiek daļēji apdalīts, jo mums bija mazāks atbalsts uzņēmējiem. Loģiski un normāli, ka mēs esam iekļauti Kurzemes plānošanas reģionā. Vienīgais, kas varēja būt, - izšķiršanās par Zemgali vai Kurzemi.

Esmu apmierināts, jo arī iepriekš, lai arī nebijām Kurzemes plānošanas reģionā, bijušas lietas un projekti, ko mēs varējām realizēt kopā. Es neteikšu, ka tā ir pilnīga piederība, bet tas ir loģisks solis, jo problēmas mums ir daudz līdzīgākas ar Kurzemes reģionu, nevis Pierīgu. Pierīgā ir citas problēmas.

Kāpēc ne Zemgales plānošanas reģions?

Zemgales plānošanas reģionā mēs būtu vienīgā pašvaldība, kur ir jūra. Jūras tēma mums ir aktuāla, un daudz projektu šajā jomā mums pirms tam bija ar Kurzemes plānošanas reģionu. Par pārējām lietām iespējamas diskusijas, jo mēs esam iekļāvušies pilnīgi jaunā struktūrā, kur visiem ir plānošanas dokumenti, mēs esam faktiski "tukša vieta".

Vasara bijusi karsta. Vai izjutāt tūristu pieplūdumu?

Mūsu vēsturiskajā Engures novadā tūristu plūsma saistībā ar silto vasaru ir ļoti liela, kas katru vasaru nes sev līdzi atkritumu un citas problēmas. Cilvēku pieplūdums ir, tas nav nekāds jaunums, jo arī iepriekšējās karstajās vasarās tā ir bijis. Covid-19 laikā mūsu teritorijā, tieši piekrastē, ir ievērojams cilvēku pieplūdums, brīvdienās cilvēki ir mainījuši savus ieradumus, dodas pastaigās, kaut ko apskatīt, un mūsu teritorijā gar jūru ir ļoti liela noslodze nedēļas nogalē.

Kādu redzat atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Piejūra" nākotni? Vai uzņēmums turpinās apsaimniekot novadā radītos atkritumus?

Pašlaik līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem, trīs gadi ir pagājuši, un es domāju, ka tuvākajos četros gados mēs neko nemainīsim. Uzņēmums ir jāsakārto un jāturpina strādāt.

Vai ir izvērtētas arī citas kapitālsabiedrības, kuras līdz šim strādāja apvienotajos novados?

Visas vēl nav. Lielajos novados - Kandavā, Tukumā - ir, pārējos vēl izdarīsim. Kapitālsabiedrības ir ļoti dažādas, un nepieciešams izvērtējums, kā tālāk dzīvot un strādāt.

Vai ir skaidrība, kā tiks nodrošināti komunālie pakalpojumi novadā? Līdz šim, piemēram, Kandavā bija savs pakalpojumu sniedzējs, Tukuma novadā - vairāki.

Šī ir pati sāpīgākā tēma, līdz šim esam gājuši ļoti dažādus ceļus. Esam vienojušies, ka tās kapitālsabiedrības, kas pašlaik strādā, mēs negraujam un turpinām strādāt. Kad būsim tikuši skaidrībā, visticamāk, nākamgad, domāsim, kā tālāk dzīvot šajā jomā, jo tā ir ļoti sadrumstalota, ar maziem apjomiem laukos. Tagad, pirms apkures sezonas, mēs neko negrausim.

Vai Tukuma novadā jābūt vēja elektrostaciju parkam?

Es uzskatu, ka ir jāattīstās. Tas nav pirmais šāds parks pasaulē. Argumenti "patīk" vai "nepatīk" nav tie, kuriem šī lieta jāizšķir. Arī valsts ir uzņēmusies saistības, ka mēs izmantosim vēja enerģiju, ir jāievēro Eiropas direktīvas.

Bet likumdošana šajā jomā ir pagalam nesakārtota. Pašvaldība ir atstāta kā gala lēmuma pieņēmēji, bet, līdzīgi kā Igaunijā, ir jābūt izstrādātām sadarbības formām, kā šādus jautājumus risināt. Ja kārtība tiek saglabāta tāda, kā līdz šim, kad ietekmes uz vides novērtējums ir jāapstiprina pašvaldībai, es domāju, ka inovatīva uzņēmuma ienākšanai tas varētu būt diezgan liels kavēklis, jo pašlaik cilvēki vairāk vērtē saskaņā ar emocijām, nevērtē racionālo graudu. Tā nav tikai mūsu konkrētā novada problēma, tā ir problēma visā valstī, kas jārisina ministriju līmenī.

Kā pašvaldības budžetu ir ietekmējusi Covid-19 krīze? Vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pildās?

Pašlaik ir grūti saprast. Budžets pildās, bet esošajā situācijā ir nozares, kur iet pat ļoti labi, un ir nozares, kur neiet labi. Tiem pašiem ēdinātājiem iet dažādi, varbūt tas atkarīgs no ģeogrāfiskā stāvokļa. Arī transporta pakalpojumiem iet sarežģīti un grūti. Ir nozares, kur Covid-19 ietekme ir mazāka. Es neteiktu, ka stāvoklis ir katastrofāls, bet varētu būt labāks.

Vai uzņēmēji lūdz atbalstu arī no pašvaldības?

Ir kaut kādi gadījumi, bet tie ir risināti jau pavasarī un pagājušajā gadā. Ja būs iesniegumi un vajadzības, mēs, protams, skatīsimies.

Vai pašvaldība ir apkopojusi informāciju par to, cik daudz pedagogu ir vakcinējušies pret Covid-19, gatavojoties jaunajam mācību gadam?

Protams, situācija varētu būt labāka. Ir skolas, kur vakcinēti ir 90% un vairāk pedagogu, ir skolas, kur knapi 40%. Gaidām no valdības lēmumus, lai saprastu, kā mums rīkoties, jo cilvēki ir ļoti dažādi, tāpat kā mūsu sabiedrība. Tie, kas gribējuši vakcinēties, to ir izdarījuši, viens otrs, klausoties runas, ir gatavs to izdarīt, bet būs cilvēki, kas to nedarīs.

Būs iestādes, kur būs problēmas. Neteikšu, ka milzīgas un globālas, bet būs. Jau tagad ir situācijas, kad nevar nokomplektēt štatu, un tas radīs tikai papildu problēmas. Bet lielākā daļa skolu, es domāju, būs gatava strādāt klātienē.

Vai pašvaldība plāno kaut kādā veidā motivēt pedagogus vakcinēties?

Pašlaik šādu variantu neesam apsprieduši. Mēs gaidām valdības nostāju, kādi būs noteikumi, jo pašlaik "grābstāmies pa mākoņiem". Arī pedagogiem būtu vieglāk izšķirties, ko darīt tālāk, ja būs skaidri nosacījumi.